Atšķirības starp "Aršina" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Kā mērvienība parādās 16. gs. [[olekts]] vietā (1 aršina = 1,5 olektis). 18. gs. sākumā tika noteikts, ka 1 aršina = 8 angļu [[colla]]s, bet 1899. gadā pieņēma, ka 1 aršina = 71,12 cm. Latvijas teritorijā kā mērvienība ieviesta 1824. gadā, kad aizleidza lietot Rīgas olekti. lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma. | Kā mērvienība parādās 16. gs. [[olekts]] vietā (1 aršina = 1,5 olektis). 18. gs. sākumā tika noteikts, ka 1 aršina = 8 angļu [[colla]]s, bet 1899. gadā pieņēma, ka 1 aršina = 71,12 cm. Latvijas teritorijā kā mērvienība ieviesta 1824. gadā, kad aizleidza lietot Rīgas olekti. lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma. | ||
| − | |||
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 26. oktobris, plkst. 20.00
Aršina (no tjurku val.) - 71,119 cm, - attāluma mērvienība Krievijas impērijā līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). 1 aršina = 1/3 ass = 4 pēdas = 16 veršoki = 28 collas = 71,119 cm (tiek noapaļots uz 71,2 cm)
Kā mērvienība parādās 16. gs. olekts vietā (1 aršina = 1,5 olektis). 18. gs. sākumā tika noteikts, ka 1 aršina = 8 angļu collas, bet 1899. gadā pieņēma, ka 1 aršina = 71,12 cm. Latvijas teritorijā kā mērvienība ieviesta 1824. gadā, kad aizleidza lietot Rīgas olekti. lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
Literatūra par šo tēmu
- Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11
- Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10
- Петрушевскій Ѳ.И. Общая метрологія. Часть I. - в типографіи Эдуарда Праца: Спб., 1849
