Atšķirības starp "Trešā pasaule" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Trešā pasaule''' (an. ''Third World'', kr. ''третий мир'') - publicistikā apzīmējums jaunattīstības valstu kopumam pasaulē. | '''Trešā pasaule''' (an. ''Third World'', kr. ''третий мир'') - publicistikā apzīmējums jaunattīstības valstu kopumam pasaulē. | ||
| − | Pirmais šo terminu sāka lietot sociologs Alfrēds Sovī (''Alfred Sauvy''; 1898-1990) savā publikācijā žurnālā ''L’Observateur'' (14.08.1952.), kur salīdzināja jaunattīstības valstis ar klasiskās [[kārtu sabiedrība]]s trešo kārtu, kuras vienīgais uzdevums ir barot un apgādāt abas pirmās kārtas | + | Pirmais šo terminu sāka lietot sociologs Alfrēds Sovī (''Alfred Sauvy''; 1898-1990) savā publikācijā žurnālā ''L’Observateur'' (14.08.1952.), kur salīdzināja jaunattīstības valstis ar klasiskās [[kārtu sabiedrība]]s trešo kārtu, kuras vienīgais uzdevums ir barot un apgādāt abas pirmās kārtas (tos, kas rada garīgās vērtības un tos, kas sargā), t.i. resursu piegādātājus. Mazliet vēlāk sociologs Žoržs Balandjē (''Georges Léon Emile Balandier''; 1920-2016) noraksturoja Indonēzijā notikušo Bandungas konferenci kā 50 "trešās pasaules" valstu pārstāvju saietu. Termins ātri kļuva populārs, un tā sāka apzīmēt valstis un reģionus, kas civilizācijas ziņā atpalika no Eiropas un Ziemeļamerikas, un kuru globālā nozīme bija kā pārtikas un izejvielu ieguves vietām. |
| + | |||
| + | T.s. [[Aukstais karš|aukstā kara]] apstākļos 1970. gados ar "trešo pasauli" sāka apzīmēt arī tās valstis, kas politiski nepieslējās ne Rietumu valstīm, ne t.s. sociālistiskā bloka valstu nometnei. | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 30. oktobris, plkst. 10.05
Trešā pasaule (an. Third World, kr. третий мир) - publicistikā apzīmējums jaunattīstības valstu kopumam pasaulē.
Pirmais šo terminu sāka lietot sociologs Alfrēds Sovī (Alfred Sauvy; 1898-1990) savā publikācijā žurnālā L’Observateur (14.08.1952.), kur salīdzināja jaunattīstības valstis ar klasiskās kārtu sabiedrības trešo kārtu, kuras vienīgais uzdevums ir barot un apgādāt abas pirmās kārtas (tos, kas rada garīgās vērtības un tos, kas sargā), t.i. resursu piegādātājus. Mazliet vēlāk sociologs Žoržs Balandjē (Georges Léon Emile Balandier; 1920-2016) noraksturoja Indonēzijā notikušo Bandungas konferenci kā 50 "trešās pasaules" valstu pārstāvju saietu. Termins ātri kļuva populārs, un tā sāka apzīmēt valstis un reģionus, kas civilizācijas ziņā atpalika no Eiropas un Ziemeļamerikas, un kuru globālā nozīme bija kā pārtikas un izejvielu ieguves vietām.
T.s. aukstā kara apstākļos 1970. gados ar "trešo pasauli" sāka apzīmēt arī tās valstis, kas politiski nepieslējās ne Rietumu valstīm, ne t.s. sociālistiskā bloka valstu nometnei.
