Atšķirības starp "Šļahta" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Šļahta''' (pol. ''szlachta'', no vāc. ''Geschlecht'', "dzimta", kas nāk no senaugšvācu ''slëht'' - "tiešs, taisns") - [[bruņniecība]]s [[kārta]]s apzīmējums Polijā, Lietuvā un Čehijā.
+
'''Šļahta''' (pol. ''szlachta'', no vāc. ''Geschlecht'', "dzimta", kas nāk no senaugšvācu ''slëht'' - "tiešs, taisns") - [[bruņniecība]]s apzīmējums Polijā, Lietuvā un Čehijā. Kā [[kārta]] izveidojās XIV-XVI gs. Tā kā īpašuma apjoma ziņā šļahtiču starpā bija ievērojamas atšķirības - sākot no plikadīdām bez mantas (''gołota''), lauku sīkšļahtu (''szlachta zagrodowa''), vidusslāni (''szlachta średnia''), kam piederēja viens vai vairāki ciemi un zeme, un beidzot ar titulēto šļahtu, [[Magnāts|magnātiem]] (''magnateria''), kas valdīja pār plašiem novadiem. Tiesiski tika atzīta šļahtiču vienlīdzība bez mantas cenza t.s. ''šļahtas demokrātija''. Šļahtas privilēģijas attiecās uz tiesībām valdīt pār zemi, nodokļu brīvību, priviliģētu jurisdikcijas kārtību, personas neaizskaramību, tiesībām piedalīties politikā, ieņemt amatus valsts dienestā u.c. Čehijā šļahta pastāvēja līdz 1918. gadam. Polijā šļahta kā kārta tika likvidēta 1921. gadā.
  
== Komentāri ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
Kā [[kārta]] izveidojās XIV-XVI gs. Tā kā īpašuma apjoma ziņā šļahtiču starpā bija ievērojamas atšķirības - sākot no šļahtičiem, kuri paši apstrādāja savu zemi, un beidzot ar titulētiem [[Barons|baroniem]], [[Kņazs|kņaziem]] u.c. [[Magnāts|magnātiem]], kuri valdīja pār plašiem novadiem un nāca no daudzskaitlīgām un spēcīgām dzimtām, - šļahtā pastāvēja vairākas šķiras. Tiesiski tika atzīta šļahtiču vienlīdzība bez mantas cenza t.s. ''šļahtas demokrātija''.
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 16.-17. lpp.
 
 
Šļahtas privilēģijas attiecās uz tiesībām valdīt pār zemi, nodokļu brīvību, priviliģētu jurisdikcijas kārtību, personas neaizskaramību, tiesībām piedalīties politikā, ieņemt amatus valsts dienestā u.c.
 
 
 
Čejihā šļahta pastāvēja līdz 1918. gadam. Polijā šļahta kā kārta tika likvidēta 1921. gadā.
 
 
 
== Literatūra ==
 
 
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 16. lpp.
 
 
----
 
----
 
* Karol Maleczyński. Urzędnicy grodzcy i ziemscy lwowscy w latach 1352 - 1783. - Lwów 1938
 
* Karol Maleczyński. Urzędnicy grodzcy i ziemscy lwowscy w latach 1352 - 1783. - Lwów 1938
30. rindiņa: 22. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://www.vehi.net/brokgauz/all/116/116279.shtml Шляхта, дворянское сословие в Польше - Энциклопедическом словаре Брокгауза и Ефрона]
 
* [http://www.vehi.net/brokgauz/all/116/116279.shtml Шляхта, дворянское сословие в Польше - Энциклопедическом словаре Брокгауза и Ефрона]
 +
* [http://временаиэпохи.рф/2012/data/manuals/polsky_kostyum.pdf Польский костюм первой половины XVII века (.pdf)]
  
[[Kategorija:Sabiedrība]]
+
[[Kategorija:Sociālās grupas]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 12. februāris, plkst. 16.56

Šļahta (pol. szlachta, no vāc. Geschlecht, "dzimta", kas nāk no senaugšvācu slëht - "tiešs, taisns") - bruņniecības apzīmējums Polijā, Lietuvā un Čehijā. Kā kārta izveidojās XIV-XVI gs. Tā kā īpašuma apjoma ziņā šļahtiču starpā bija ievērojamas atšķirības - sākot no plikadīdām bez mantas (gołota), lauku sīkšļahtu (szlachta zagrodowa), vidusslāni (szlachta średnia), kam piederēja viens vai vairāki ciemi un zeme, un beidzot ar titulēto šļahtu, magnātiem (magnateria), kas valdīja pār plašiem novadiem. Tiesiski tika atzīta šļahtiču vienlīdzība bez mantas cenza t.s. šļahtas demokrātija. Šļahtas privilēģijas attiecās uz tiesībām valdīt pār zemi, nodokļu brīvību, priviliģētu jurisdikcijas kārtību, personas neaizskaramību, tiesībām piedalīties politikā, ieņemt amatus valsts dienestā u.c. Čehijā šļahta pastāvēja līdz 1918. gadam. Polijā šļahta kā kārta tika likvidēta 1921. gadā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 16.-17. lpp.

  • Karol Maleczyński. Urzędnicy grodzcy i ziemscy lwowscy w latach 1352 - 1783. - Lwów 1938
  • Wł. Smoleński. "Szlachta w świetle w łasnych opinji" / "Pisma historyczne" - Кrakow, 1901

  • Theodore Topór-Jakubowski. "15th-century Polish Nobility in the 21st century" // WHITE EAGLE: Journal of the Polish Nobility Association Foundation: Villa Anneslie, 529 Dunkirk Road, Anneslie, MARYLAND, The United States of America: The Polish Nobility Association Foundation, 1998), Spring/Summer 1998, page 9.
  • Ochmański Jerzy. The National Idea in Lithuania from the 16th to the First Half of the 19th Century. // The Problem of Cultural-Linguistic Differentiation. - Poznań: Mickiewicz University, 1986
  • Tadeusz Manteuffel. "The Formation of the Polish State: The Period of Ducal Rule, 963-1194" - Detroit, Michigan, Wayne State University Press, 1982, page 149.

Resursi internetā par šo tēmu