Atšķirības starp "Burmeistars" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Burmeistars''' (no vc. ''Burgermeister'', pilsētas galva), dokumentos visbiežāk saukts par priekšnieku (''Vorsteher'') - Kurzemē [[Ķoniņi|ķoniņu]] ciema vecākais | + | '''Burmeistars''' (no vc. ''Burgermeister'', pilsētas galva), dokumentos visbiežāk saukts par priekšnieku (''Vorsteher'') - Kurzemē [[Ķoniņi|ķoniņu]] ciema vecākais; pārstāvēja sava ciema iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā. Burmeistara pilnvaras aprobežojās ar dažādu iestāžu rīkojumu izsludināšanu iedzīvotājiem un to izpildīšanas uzraudzīšanu; sodīšanas tiesības viņam nebija, savukārt viduslaikos burmeistaru pilnvaras bijušas krietni plašākas – tie apmācījuši kara mākslā jaunekļus, komandējuši sava ciema karavīru vienību, tiesājuši savu ciemu iedzīvotājus. Pie burmeistara glabājās lēņa grāmatas un citi ciema dokumenti. |
| − | + | Līdz 18. gadsimta beigām burmeistara amats un cieņa tika mantots ģimenē, kas, kā tika uzskatīts, bija seno kuršu vadoņu tiešie pēcnācēji. Tā Ķoniņciemā par tādiem tika uzskatīti "Lejasķīkāļu" māju saimnieki, Andreja Peniķa tiešie pēcteči. Pēc šīs ģimenes vīriešu līnijas izbeigšanās burmeistari tika ievēlēti brīvciema saimnieku kopsapulcē. Lielāko autoritāti brīvzemnieku vidū baudījis Ķoniņciema burmeistars, pie kura Ķoniņciemā vienu vai divas reizes gadā uz apspriedi sabrauca citu brīvciemu vecākie, un viņu sapulces līdzinājušās svētkiem. | |
Skat. arī [[mērs]], [[pilsētas stārasts]], [[pilsētas galva]] | Skat. arī [[mērs]], [[pilsētas stārasts]], [[pilsētas galva]] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 14. februāris, plkst. 13.14
Burmeistars (no vc. Burgermeister, pilsētas galva), dokumentos visbiežāk saukts par priekšnieku (Vorsteher) - Kurzemē ķoniņu ciema vecākais; pārstāvēja sava ciema iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā. Burmeistara pilnvaras aprobežojās ar dažādu iestāžu rīkojumu izsludināšanu iedzīvotājiem un to izpildīšanas uzraudzīšanu; sodīšanas tiesības viņam nebija, savukārt viduslaikos burmeistaru pilnvaras bijušas krietni plašākas – tie apmācījuši kara mākslā jaunekļus, komandējuši sava ciema karavīru vienību, tiesājuši savu ciemu iedzīvotājus. Pie burmeistara glabājās lēņa grāmatas un citi ciema dokumenti.
Līdz 18. gadsimta beigām burmeistara amats un cieņa tika mantots ģimenē, kas, kā tika uzskatīts, bija seno kuršu vadoņu tiešie pēcnācēji. Tā Ķoniņciemā par tādiem tika uzskatīti "Lejasķīkāļu" māju saimnieki, Andreja Peniķa tiešie pēcteči. Pēc šīs ģimenes vīriešu līnijas izbeigšanās burmeistari tika ievēlēti brīvciema saimnieku kopsapulcē. Lielāko autoritāti brīvzemnieku vidū baudījis Ķoniņciema burmeistars, pie kura Ķoniņciemā vienu vai divas reizes gadā uz apspriedi sabrauca citu brīvciemu vecākie, un viņu sapulces līdzinājušās svētkiem.
Skat. arī mērs, pilsētas stārasts, pilsētas galva
