Atšķirības starp "Ģenerālplāns "Ost"" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Ģenerālplāns "Ost"''', saīsinājumā '''GPO''' (vāc. ''Generalplan Ost'' - "Ģenerālplāns "Austrumi") - dokumentu kopums - plānu, plānu projektu un atskaišu komplekss, - kas veltīts t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc [[Vācija|Vācijas]] uzvaras [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]]. Koncepciju izstrādāja 1939. gada oktobrī izveidotā ''Vācu valstiskuma nostiprināšanas reihskomisariāta'' (RKF) vadībā (reihskomisārs [[Himlers Heinrihs|Himlers]]), kā okupēto teritoriju [[kolonizācija]]s un [[ģermanizācija]]s teorētisko pamatu.
+
'''Ģenerālplāns "Ost"''', saīsinājumā '''GPO''' (vāc. ''Generalplan Ost'' - "Ģenerālplāns "Austrumi") - apzīmējums dažādu nacistiskās Vācijas varas iestāžu dokumentu kopumam - plāniem, projektiem un instrukcijām, - kas veltītas t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc Vācijas uzvaras [[2. pasaules karš|2. pasaules karā]]. Kā tuvākie mērķi tika izvirzīta okupēto zemju saimniecisko resursu maksimāla izmantošana Vācijas kara vajadzībām, bet tālākā perspektīvā bija runa par pēckara iekārtu, šo zemju pakāpenisku ģermanizāciju un kolonizāciju. Vēsturniece K. Reihelte atzīmē, ka ir grūti precīzi definēt šo plānu saturu, jo nacistu režīma dažādos varas līmeņos tika izstrādāti atšķirīgi varianti, no kuriem daudzi nav saglabājušies, bet citi bija pretrunā viens otram.
−
 
 
−
Plāna pirmais variants bija gatavs 1940. gadā. 1942. gadā tas tika pārstrādāts un papildināts. “Mazais plāns” ietvēra pasākumu kompleksu, ko vajadzēja realizēt okupētajās teritorijās tuvākajā nākotnē. Tā galvenais uzdevums bija okupēto zemju saimniecisko resursu maksimāla izmantošana Vācijas kara vajadzībām. “Lielajā plānā” bija runa par Austrumzemju pēckara iekārtu, šo zemju pakāpenisku ģermanizāciju un kolonizāciju. 20–30 gadu laikā paredzēja deportēt apmēram 31 miljonu vietējo iedzīvotāju un to vietā nometināt 10 miljonu vāciešu. Aptuveni 15 miljonu Austrumzemju iedzīvotāju bija paredzēts pārvācot. Latvijas teritoriju plānoja kolonizēt pilnībā. Vācu vēsturniece K.Reihelte atzīmē, ka ir grūti precīzi definēt ģenerālplāna Ost saturu, jo nacistu režīma dažādos varas līmeņos tika izstrādāti atšķirīgi tā varianti, no kuriem daži nav saglabājušies.
 
  
 
== Pamatdokumenti ==
 
== Pamatdokumenti ==

Pašreizējā versija, 2022. gada 19. marts, plkst. 14.15

Ģenerālplāns "Ost", saīsinājumā GPO (vāc. Generalplan Ost - "Ģenerālplāns "Austrumi") - apzīmējums dažādu nacistiskās Vācijas varas iestāžu dokumentu kopumam - plāniem, projektiem un instrukcijām, - kas veltītas t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc Vācijas uzvaras 2. pasaules karā. Kā tuvākie mērķi tika izvirzīta okupēto zemju saimniecisko resursu maksimāla izmantošana Vācijas kara vajadzībām, bet tālākā perspektīvā bija runa par pēckara iekārtu, šo zemju pakāpenisku ģermanizāciju un kolonizāciju. Vēsturniece K. Reihelte atzīmē, ka ir grūti precīzi definēt šo plānu saturu, jo nacistu režīma dažādos varas līmeņos tika izstrādāti atšķirīgi varianti, no kuriem daudzi nav saglabājušies, bet citi bija pretrunā viens otram.

Pamatdokumenti

Nr nosaukums datējums autori oriģināls objekts
1 Planungsgrundlagen
(Pamatplāns) 		02.1940. RKF plānošanas departaments BA, R 49/157, S.1-21 Rietumpolija
2 Materialien zum Vortrag „Siedlung“
(ziņojuma "Apdzīvošana" materiāli) 		12.1940. RKF plānošanas departaments faksimils G.Aly, S.Heim "Bevölkerungsstruktur und Massenmord" (S. 29-32) Polija
3 Generalplan Ost
(Ģenerālplāns "Austrumi") 		07.1941. RKF plānošanas departaments Pazudis. Teksts saturs zināms pēc pavadvēstules.[1]  ?
4 Gesamtplan Ost
(apvienotais plāns "Austrumi") 		12.1941. RSHA plānošanas grupa III B Pazudis. Tekstu rekonstruē pēc Dr.Vetcela recenzijas
(Stellungnahme und Gedanken zum Generalplan Ost des Reichsführers SS, 27.04.1942., NG-2325)[2] 		Baltija, Ingermanlande, Polija, Baltkrievija, Ukraina
5 Generalplan Ost
(Ģenerālplāns "Austrumi") 		05.1942. Berlīnes universitātes
Lauksaimniecības institūts 		BA, R 49/157a[3] Baltija, Ingermanlande, Polija,
Baltkrievija, Ukraina
6 Generalsiedlungsplan (kolonizēšanas ģenerālplāns) 10.-12.1942. RKF plānošanas departaments BA, R 49/984 Luksemburga, Elzasa, Lotringa, Čehija, Lejasštīrija, Polija, Baltija

Skatīt arī:

Generalplan Ost karte.jpg

Himlera vēstule Greifeltam 12.06.1942.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Dr. K.Meijera pavadvēstule.
  2. ↑ Saīsināts tulkojums krievu valodā: Альфред Ветцель. Замечания и предложения по генеральному плану "Ост" рейхсфюрера войск СС.
  3. ↑ Faksimils: Generalplan Ost - Rechtliche, wirtschaftliche und räumliche Grundlagen des Ostaufbaus.

Literatūra par šo tēmu

  • Zunda Antonijs. Vācu nacistu okupācijas politika Latvijā padomju historiogrāfijas skatījumā. // Vēsturnieku komisijas raksti. 13. sējums. LVI: Rīga, 2004., ISBN 9984-601-56-2, 189.-208. lpp.
  • Der „Generalplan Ost“. Hauptlinien der nationalsozialistischen Planungs- und Vernichtungspolitik. / Mechthild Rössler, Sabine Schleiermacher (Hrsg.) - Akademie: Berlin, 1993
  • Rolf-Dieter Müller. Hitlers Ostkrieg und die deutsche Siedlungspolitik. - Frankfurt am Main, 1991
  • Vom Generalplan Ost zum Generalsiedlungsplan. / Madajczyk Czesław, Biernacki Stanisław (Hrsg.) - Saur: München 1994, 576 S., ISBN 3598232241
  • Benz W. Der Generalplan Ost. Zur Germanisierungspolitik des NS-Regimes in den besetzten Ostgebieten. // Die Vertreibung der Deutschen aus dem Osten. Ursachen, Ereignisse, Folgen. / Benz, W. (Hrsg.) - Frankfurt am Main, 1995

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ģenerālplāns_%22Ost%22&oldid=73257"