Atšķirības starp "Cjinu dinastija" versijām
No ''Vēsture''
m (Cjin dinastija pārdēvēju par Cjinu dinastija, izmantojot pāradresāciju) |
m |
||
| 95. rindiņa: | 95. rindiņa: | ||
|- align="left" | |- align="left" | ||
| colspan="5" | ''Piezīmes: | | colspan="5" | ''Piezīmes: | ||
| − | * <sup>1</sup>''Cjin dinastija tika gāzta 1911. gadā. Imperators Pu I atteicās no troņa 1912. gada 12. februārī; tajā pašā dienā Ķīnas republikas valdība izsludināja "Likumu par godbijīgu attieksmi pret Lielās Cjin imperatoru pēc tā atteikšanās no troņa" (清帝退位優待條件), saskaņā ar kuru Pu I saglabāja imperatora titulu, savukārt saskarsmē pret viņu vajadzēja izturēties atbilstoši protokolam, kas noteica saskarsmi ar ārvalstu [[Monarhs|monarhiem]]. Šo likumu atcēla 1924. gada 5. novembrī pēc ģenerāļa Fen Juisjana sarīkotā apvērsuma. | + | * <sup>1</sup>''Cjin dinastija tika gāzta 1911. gadā. Imperators Pu I atteicās no troņa 1912. gada 12. februārī; tajā pašā dienā Ķīnas republikas valdība izsludināja "Likumu par godbijīgu attieksmi pret Lielās Cjin imperatoru pēc tā atteikšanās no troņa" (清帝退位優待條件), saskaņā ar kuru Pu I saglabāja imperatora titulu, savukārt saskarsmē pret viņu vajadzēja izturēties atbilstoši protokolam, kas noteica saskarsmi ar ārvalstu [[Monarhs|monarhiem]]. Šo likumu atcēla 1924. gada 5. novembrī pēc ģenerāļa Fen Juisjana sarīkotā apvērsuma. |
| − | * <sup>2</sup> | + | * <sup>2</sup>Valdošās dinastijas dzimtas nosaukums bija Aisin-Gioro (愛新覺羅), taču mandžūriem nebija paražas minēt dzimtas vai klana vārdu kopā ar personas vārdu.'' |
* <sup>3</sup>''Sākotnēji Nurhači-hans proklamēja "Vēlo Dziņ" (後金 - Hòu Jīn) dinastiju, bet viņa dēls Huan Taidzji 1636. gadā nomainīja dinastijas nosaukumu uz "Cjin" (清).'' | * <sup>3</sup>''Sākotnēji Nurhači-hans proklamēja "Vēlo Dziņ" (後金 - Hòu Jīn) dinastiju, bet viņa dēls Huan Taidzji 1636. gadā nomainīja dinastijas nosaukumu uz "Cjin" (清).'' | ||
* <sup>4</sup>''Dažos avotos Huan Taidzji tiek nepareizi dēvēts par Abahai (阿巴海).'' | * <sup>4</sup>''Dažos avotos Huan Taidzji tiek nepareizi dēvēts par Abahai (阿巴海).'' | ||
| 104. rindiņa: | 104. rindiņa: | ||
* <sup>8</sup>''Imperatoru Guansjuiju pēc Cisji pavēles turēja izolētu no ārpasaules Vasaras rezidencē pēc mēģinājuma 1898. gadā reformēt valsti. Oficiāli miris1908. gada 14. novembrī, taču visai izplatīts viedoklis, ka imperators miris pirms tam, taču Cisji pavēlējusi viņa nāvi slēpt no sabiedrības.'' | * <sup>8</sup>''Imperatoru Guansjuiju pēc Cisji pavēles turēja izolētu no ārpasaules Vasaras rezidencē pēc mēģinājuma 1898. gadā reformēt valsti. Oficiāli miris1908. gada 14. novembrī, taču visai izplatīts viedoklis, ka imperators miris pirms tam, taču Cisji pavēlējusi viņa nāvi slēpt no sabiedrības.'' | ||
* <sup>9</sup>''Imperators Pu I valdīja līdz 1912. gadam, bija nomināls imperators līdz 1924. gadam, no 1932. gada bija Japānas protektorāta, marionešu valsts Mandžou-go imperators (troņa vārds Datun - 大同, 1932.-1934.; troņa vārds Kande - 康德, 1934.-1945.)). Miris 1967. gadā.'' | * <sup>9</sup>''Imperators Pu I valdīja līdz 1912. gadam, bija nomināls imperators līdz 1924. gadam, no 1932. gada bija Japānas protektorāta, marionešu valsts Mandžou-go imperators (troņa vārds Datun - 大同, 1932.-1934.; troņa vārds Kande - 康德, 1934.-1945.)). Miris 1967. gadā.'' | ||
| − | * <sup>10</sup>'' | + | * <sup>10</sup>''Sjuņdi - "imperators, kurš atteicies no troņa", - ķīniešu vēsturnieku piešķirtais pēcnāves vārds imperatoram Pu I.'' |
| − | * <sup>11</sup>'' | + | * <sup>11</sup>''2004. gadā Cjin imperatoru ģimenes pēcteči piešķīra Pu I tempļa vārdu Gundzun (恭宗) un pēcnāves vārdu Miņdi (愍帝), taču pagaidām tas nav oficiāli atzīts.'' |
|} | |} | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 18. maijs, plkst. 17.26
| vārds2 (姓名 - xìngmíng) |
pēcnāves vārds (諡號 - shìhào) saīsinātais variants |
tempļa vārds (廟號 - miàohào) |
valdīšanas devīze (年號 - niánhào), tās laiks |
vārds, ar kuru zināms visplašāk valdīšanas laiks |
|---|---|---|---|---|
| Nurhači3 (努爾哈赤 - Nǔěrhāchì) |
Gaodi (高帝 - Gāodì) |
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Tjaņmin (天命 - Tiānmìng) 1616.-1626. (mandž. Abkai fulingga) |
Nurhači-hans 1616.-1626. |
| Huan Taidzji4 (皇太極 - Huáng Tàijí) |
Veņdi (文帝 - Wéndì) |
Taidzun (太宗 - Tàizōng) |
Tjaņcun (天聰 - Tiāncōng) 1627.-1636. (mandž. Abkai sure) Čunde (崇德 - Chóngdé) 1636.-1643. (mandž. Wesihun erdemungge) |
Huntaidzji 1626.-1643. |
| Fuliņ5 (福臨 - Fúlín) |
Džandi (章帝 - Zhāngdì) |
Šidzu (世祖 - Shìzǔ) |
Šundži (順治 - Shùnzhì) (mandž. Ijishūn dasan) |
Šidzu 1643.-1661. |
| Sjuaņ Je (玄燁 - Xuán Yè) |
Žeņdi (仁帝 - Réndì) |
Šendzu (聖祖 - Shèngzǔ) |
Kansji (康熙 - Kāngxī) (mandž. Elhe taifin) |
Kansji 1661.-1722. |
| Jiņ Džeņ (胤禛 - Yìn Zhēn) |
Sjaņdi (憲帝 - Xiàndì) |
Šidzun (世宗 - Shìzōng) |
Jundžen (雍正 - Yōngzhèng) (mandž. Hūwaliyasun tob) |
Jundžens 1722.-1735. |
| Hun Li (弘曆 - Hóng Lì) |
Čuņdi (純帝 - Chúndì) |
Gaodzun (高宗 - Gāozōng) |
Cjaņlun (乾隆 - Qiánlóng) (mandž. Abkai wehiyehe) |
Cjaņluns 1735.-1796.6 |
| Jun Jaņ (顒琰 - Yóng Yǎn) |
Žuidi (睿帝 - Rùidì) |
Žeņdzun (仁宗 - Rénzōng) |
Dzjacjin (嘉慶 - Jiāqìng) (mandž. Saicungga fengšen) |
Dzjacjins 1796.-1820. |
| Miņ Nin (旻寧 - Mín Níng) |
Čendi (成帝 - Chéngdì) |
Sjuaņdzun (宣宗 - Xuānzōng) |
Daoguan (道光 - Dàoguāng) (mandž. Doro eldengge) |
Daoguans 1820.-1850. |
| Ji Džu (奕詝 - Yì Zhǔ) |
Sjaņdi (顯帝 - Xiǎndì) |
Veņdzun (文宗 - Wénzōng) |
Sjaņfen (咸豐 - Xiánfēng) (mandž. Gubci elgiyengge) |
Sjaņfens 1850.-1861. |
| Dzai Čuņ7 (載淳 - Zài Chún) |
Jidi (毅帝 - Yìdì) |
Mudzun (穆宗 - Mùzōng) |
Tundži (同治 - Tóngzhì) (mandž. Yooningga dasan) |
Tundži 1861.-1875. |
| Dzai Tjaņ8 (載湉 - Zài Tián) |
Dzjindi (景帝 - Jǐndì) |
Dedzun (德宗 - Dézōng) |
Guansjui (光緒 - Guāngxù) (mandž. Badarangga doro) |
Guansjuijs 1875.-1908. |
| Pu Ji9 (溥儀 - Pǔ Yí) zināms arī kā Henry Pu Yi |
Sjuņdi10 (逊帝 - Xùndì) |
nav11 | Sjuaņtun (宣統 - Xuāntǒng) (mandž. Gehungge yoso) |
Pu I 1908.-1924. |
Piezīmes:
| ||||
