Atšķirības starp "Monēta" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg|right|thumb|200px|Dālderis. Kalts Rīgā 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs. Diametrs 44 mm.]] | [[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg|right|thumb|200px|Dālderis. Kalts Rīgā 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs. Diametrs 44 mm.]] | ||
| − | '''Monēta''' (lat. ''moneta'') - no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs; mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, naudas vienība. Abās pusēs - aversā (priekšpusē) un reversā (aizmugurē) - izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģērbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu). Pirmās monētas sāka kalt aptuveni | + | '''Monēta''' (lat. ''moneta'') - no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs; mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, naudas vienība. Abās pusēs - aversā (priekšpusē) un reversā (aizmugurē) - izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģērbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu). Pirmās monētas sāka kalt aptuveni 7. gs. p.m.ē. gandrīz vienlaicīgi Ķīnā, Mazāzijā (Līdijā) un Hellādā. Visam Vidusjūras baseinam nonākot Romas impērijas pakļautībā, monētu kalšana koncentrējās Romā, dievietes Junonas Monētas tempļa kaltuvē. Pēc Romas impērijas sabrukuma Rietumeiropā monētas atsāka kalt tikai 10 gs. Viduslaiku Eiropā monētas kala gan valstu, gan pilsētu kaltuvēs - tiesības kalt savas monētas liecināja par politiskās suverenitātes pakāpi. Uz daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara. |
Skat. arī: [[Numismātika]] | Skat. arī: [[Numismātika]] | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995. | * Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995. | ||
| + | * Tatjana Berga. Monētu kaltuvju darbība Latvijas teritorijā (13.-18., 20.gs). / The activity of mints in present day Latvia (13th-18th cent.) // Arheoloģija un etnogrāfija, XXIX, Rīga, 2017. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.gold-traders.co.uk/gold-information/medieval-money-and-coins.html Medieval Money & Coins] | * [http://www.gold-traders.co.uk/gold-information/medieval-money-and-coins.html Medieval Money & Coins] | ||
| + | * [http://www.historicalstatistics.org/Currencyconverter.html Historical Currency Converter (test version 1.0) - Rodney Edvinsson, Stockholm University] | ||
----- | ----- | ||
* [http://sogdcoins.narod.ru/publications/babayarov.html Monētas Centrālāzijā (krievu val.)] | * [http://sogdcoins.narod.ru/publications/babayarov.html Monētas Centrālāzijā (krievu val.)] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 29. maijs, plkst. 15.52
Monēta (lat. moneta) - no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs; mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, naudas vienība. Abās pusēs - aversā (priekšpusē) un reversā (aizmugurē) - izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģērbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu). Pirmās monētas sāka kalt aptuveni 7. gs. p.m.ē. gandrīz vienlaicīgi Ķīnā, Mazāzijā (Līdijā) un Hellādā. Visam Vidusjūras baseinam nonākot Romas impērijas pakļautībā, monētu kalšana koncentrējās Romā, dievietes Junonas Monētas tempļa kaltuvē. Pēc Romas impērijas sabrukuma Rietumeiropā monētas atsāka kalt tikai 10 gs. Viduslaiku Eiropā monētas kala gan valstu, gan pilsētu kaltuvēs - tiesības kalt savas monētas liecināja par politiskās suverenitātes pakāpi. Uz daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara.
Skat. arī: Numismātika
Literatūra par šo tēmu
- Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995.
- Tatjana Berga. Monētu kaltuvju darbība Latvijas teritorijā (13.-18., 20.gs). / The activity of mints in present day Latvia (13th-18th cent.) // Arheoloģija un etnogrāfija, XXIX, Rīga, 2017.
Resursi internetā par šo tēmu
- Medieval Money & Coins
- Historical Currency Converter (test version 1.0) - Rodney Edvinsson, Stockholm University
- Monētas Centrālāzijā (krievu val.)
- Tālo Austrumu numismātikai veltīta bibliogrāfija (krievu val.)
- Monētas Baltkrievijā (izsole, vērtēšana, publikācijas (krievu val.)
- Brodenkova kolekcija, numismātikas termini (krievu val.)
- Monētu vēsture - attēli, raksti (krievu val.)
- Krievijas caristes un impērijas monētas - izsole, vērtēšana, publikācijas (krievu val.)
- Сайт необычной нумизматики "Монетарий" - Monētu vēsture (krievu val.)
- Lietuvas lielkņazistes monētu katalogs (krievu val.)
- Гривна - сайт украинских денег (krievu val.)
