Atšķirības starp "Demokrātija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
[[Valsts izcelšanās teorijas|Marksistiskajā valsts teorijā]] tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder [[Proletariāts|proletariātam]], visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par "augstāko demokrātijas tipu" kas, sasniedzot [[Komunisms|komunisma]] fāzi, kļūšot par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi.
 
[[Valsts izcelšanās teorijas|Marksistiskajā valsts teorijā]] tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder [[Proletariāts|proletariātam]], visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par "augstāko demokrātijas tipu" kas, sasniedzot [[Komunisms|komunisma]] fāzi, kļūšot par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi.
  
−
Skat. arī: [[ohlokrātija]], [[timokrātija]], [[oligarhija]], [[teokrātija]], [[autoritārisms]], [[totalitārisms]]
+
Skat. arī: [[ohlokrātija]], [[timokrātija]], [[oligarhija]], [[teokrātija]], [[autoritārisms]], [[totalitārisms]], [[meritokrātija]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2022. gada 15. oktobris, plkst. 17.47

Demokrātija (gr.δημοκρατία no δῆμος, demos - tauta un κρατειν, krateio - vara; angl. democracy, fr. démocratie, vāc. Demokratie, kr. демократия) - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar sabiedrības ie vēlētu pārstāvju starpniecību, bet likumdevēju un izpildvara ir nodalītas.

Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē demokrātija kā pārvaldes forma, kurā piedalās visi brīvie polisas iedzīvotāji, parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. Viduslaikos nosacīta demokrātija - vēlētas pilsonības pārstāvju vara, - pastāvēja virknē pilsētvalstu. Jaunajos laikos. tās iezīmes parādījās Lielbritānijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loka pakāpeniska paplašināšana. 1776. kā demokrātiska varas forma tika izveidotas ASV (sākotnēji ne visi pilngadīgie iedzīvotāji bija balstiesīgi, tā kā tā vēl nebija tiešā demokrātija). Pirmā t.s. "tiešā demokrātija" (participatory democracy) bija Parīzes komūna 1871. gadā, taču pastāvēja tikai dažus mēnešus. Mūsdienu tipa demokrātija izveidojās Rietumeiropā pēc I Pasaules kara, taču tikai XX gs. otrajā pusē kļuva par izplatītāko valsts iekārtu pasaulē.

Marksistiskajā valsts teorijā tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder proletariātam, visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par "augstāko demokrātijas tipu" kas, sasniedzot komunisma fāzi, kļūšot par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi.

Skat. arī: ohlokrātija, timokrātija, oligarhija, teokrātija, autoritārisms, totalitārisms, meritokrātija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 78. lpp.
  • Willard, Charles Arthur. Liberalism and the Problem of Knowledge. / A New Rhetoric for Modern Democracy. - University of Chicago Press, 1996
  • Khan, L. Ali, A Theory of Universal Democracy. - Martinus Nijhoff Publishers, 2003
  • Held, David. Models of Democracy. - Stanford University Press, 1996
  • Hansen, Mogens Herman. The Athenian Democracy in the Age of Demosthenes. - Blackwell: Oxford, 1991
  • Republicanism and Liberalism in America and the German States, 1750-1850. Becker, Peter, Juergen Heideking and James A. Henretta, eds. - Cambridge University Press, 2002
  • Democracy and Difference: Contesting the Boundaries of the Political. Benhabib, Seyla, ed., - Princeton University Press, 1996
  • Birch, Anthony H., The Concepts and Theories of Modern Democracy. - Routledge: London, 1993
  • The Idea of Democracy. Copp, David, Jean Hampton, and John E. Roemer, eds. - Cambridge University Press, 1993
  • Robert D. Putnam, Robert Leonardi, Raffaella Nanetti. Making Democracy Work. Civic Traditions in Modern Italy. - Princeton University Press: Princeton 1994, ISBN 0-691-03738-8
  • Jörg Bergstedt. Demokratie. Die Herrschaft des Volkes. Eine Abrechnung. - SeitenHieb Verlag, Reiskirchen, 2006, ISBN 978-3-86747-004-9
  • Philipp Jurschitz. Demokratie Dynamisch. Demokratische Strukturen in Wirtschaft und Gemeinde. - Braumüller Varlag: Wien, 2008
  • La Démocratie. textes choisis et présentés par Bruno Bernardi - Flammarion, 1999
  • Pierre Vidal-Naquet. Les Grecs, les historiens et la démocratie. - La Découverte, 2000
  • Pierre Rosanvallon. La Démocratie inachevée. - Folio Histoire, Paris, 2000

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Demokrātija&oldid=73482"