Atšķirības starp "Fregate" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Fregate_Antoine_Roux.jpg|right|thumb|300px|1799.]]
+
[[Attēls:Fregate_Antoine_Roux.jpg|right|thumb|300px|1799]]
'''Fregate''' (no it. ''frigate''; fr. ''frégate'', an. ''frigate'', vc. ''Fregatte'', kr. ''фрегат'') - XVIII-XIX gs. trīsmastu [[karakuģis]], kas ir mazāks un vājāk apbruņots (1 slēgtais lielgabalu klājs, dažkārt otra lielgabalu līnija uz klāja aiz falšboirta), nekā [[līnijkuģis]], toties ievērojami ātrāks un manevrētspējīgāks. Izmantoja tālās darbības izlūkošanai, kā arī tirdzniecības [[Karavāna|karavānu]] apsargāšanai.
+
'''Fregate''' (no it. ''frigate''; fr. ''frégate'', an. ''frigate'', vc. ''Fregatte'', kr. ''фрегат'') - 17.-20. gs. viegls trīsmastu [[karakuģis|karakuģa]] tips, mazāks nekā [[līnijkuģis]], toties ievērojami ātrāks un manevrētspējīgāks. Bruņots ar 20-60 neliela kalibra lielgabaliem (slēgts lielgabalu klājs, dažkārt otra lielgabalu līnija uz virsklāja aiz falšborta). Izmantoja tālās darbības izlūkošanai un kā atbalsta kuģus, kā arī tirdzniecības [[Karavāna|karavānu]] apsargāšanai.
 +
 
 +
Apzīmējums parādās avotos 14. gs. (pirmo reizi pieminēts 1362. g. Neapoles karalistē). Sākotnēji airu kuteris, ko vilka tauvā līdzi galerai (vai veda uz borta), un kas bija paredzēts darbībai tik seklā ūdenī, kurā nevarēja atrasties kara kuģi. Nosaukuma etimoloģija nav skaidra, 16. gs. sākumā terminu jau lietoja visā Vidusjūras baseina rietumdaļā: ''fragate'' (1527), ''fregata'' (1528), ''fraquato'' (1533), ''fragato'' (1535), ''fragatto'' (1538).
  
 
=== ===
 
=== ===
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
Attēls:Galley-knightshospitaller.jpg|[[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] kaujas galeras makets
+
Attēls:Fregate_plan.jpg|šķērsgriezums
 +
Attēls:Schema_classes_fregates.jpg|sadalījums kategorijās
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  
12. rindiņa: 15. rindiņa:
 
* Marriot Leo. Royal Navy Frigates 1945–1983. - Ian Allan, 1983, ISBN 0-7110-1322-5
 
* Marriot Leo. Royal Navy Frigates 1945–1983. - Ian Allan, 1983, ISBN 0-7110-1322-5
 
* Rodger N.A.M. The Command of the Ocean, a Naval History of Britain 1649–1815. - London, 2004. ISBN 0-7139-9411-8
 
* Rodger N.A.M. The Command of the Ocean, a Naval History of Britain 1649–1815. - London, 2004. ISBN 0-7139-9411-8
 +
----
 +
* Boudriot Jean. La frégate : étude historique, 1650-18. - ANCRE: Paris, 1992. 339 p. ISBN 2903179115
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.epaves.corsaires.culture.fr/mobile/en/annexe/intro-Home The Saint-Malo shipwrecks. Underwater archaeology at Saint-Malo]
  
 
[[Kategorija:Karakuģi]]
 
[[Kategorija:Karakuģi]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 8. novembris, plkst. 09.04

1799

Fregate (no it. frigate; fr. frégate, an. frigate, vc. Fregatte, kr. фрегат) - 17.-20. gs. viegls trīsmastu karakuģa tips, mazāks nekā līnijkuģis, toties ievērojami ātrāks un manevrētspējīgāks. Bruņots ar 20-60 neliela kalibra lielgabaliem (slēgts lielgabalu klājs, dažkārt otra lielgabalu līnija uz virsklāja aiz falšborta). Izmantoja tālās darbības izlūkošanai un kā atbalsta kuģus, kā arī tirdzniecības karavānu apsargāšanai.

Apzīmējums parādās avotos 14. gs. (pirmo reizi pieminēts 1362. g. Neapoles karalistē). Sākotnēji airu kuteris, ko vilka tauvā līdzi galerai (vai veda uz borta), un kas bija paredzēts darbībai tik seklā ūdenī, kurā nevarēja atrasties kara kuģi. Nosaukuma etimoloģija nav skaidra, 16. gs. sākumā terminu jau lietoja visā Vidusjūras baseina rietumdaļā: fragate (1527), fregata (1528), fraquato (1533), fragato (1535), fragatto (1538).

Literatūra par šo tēmu

  • Steam, Steel and Shellfire: The Steam Warship, 1815–1905. / Gardiner Robert, Lambert Andrew Eds. - Book Sales, 2001
  • Marriot Leo. Royal Navy Frigates 1945–1983. - Ian Allan, 1983, ISBN 0-7110-1322-5
  • Rodger N.A.M. The Command of the Ocean, a Naval History of Britain 1649–1815. - London, 2004. ISBN 0-7139-9411-8

  • Boudriot Jean. La frégate : étude historique, 1650-18. - ANCRE: Paris, 1992. 339 p. ISBN 2903179115

Resursi internetā par šo tēmu