Atšķirības starp "Bruņinieks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
Atkarībā no konteksta:
 
Atkarībā no konteksta:
  
−
* '''1.''' '''Smagi bruņots jātnieks''' jeb '''bruņnesis''' (an. ''man-at-arms'', fr. ''gendarmes'', kr. ''латник'') - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā. Sākotnēji bruņinieku pienākums bija personiski piedalīties sava senjora karaspēkā, vēlāk viņi ieguva tiesības savā vietā sūtīt bruņotu jātnieku. Latviešu valodā dēvēts par bruņinieku, taču pareizāk būtu, lai nerastos pārpratumi sakarā ar bruņniecības kā slēgtas korporācijas pastāvēšanu, pareizāk būtu dēvēt par '''bruņnesi''' (diemžēl šo terminu praktiski neizmanto, jo uz viduslaikiem attiecināmā terminoloģija latviešu valodā praktiski nav izstrādāta). Par bruņnesi varēja kļūt arī vienkāršo kārtu ļaudis, izrādot izcilas militārās spējas dienestā. Vislielākā loma bruņnešiem bija 12.-15. gs, taču jau 16. gs., parādoties regulārajām pīķnešu vienībām ar jaunu taktiku, pamazām mazinājās to izšķirošā loms, bet parādoties uguns šaujamieročiem, smagi bruņotā kavalērija zaudēja militāro nozīmi.
+
* '''1.''' '''Ieroču nesējs''' (an. ''squire'') jeb '''bruņnesis''' (an. ''man at arms'', fr. ''gendarmes'', kr. ''латник'') - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā, kurš nav iesvētīts par bruņinieku. Par bruņnesi varēja kļūt arī nedižciltīgie, izrādot izcilas militārās spējas dienestā.
  
−
* '''2.''' '''Bruņinieks''' (an. ''knight'', kr. ''рыцарь'') -  10.-15. gs. izveidojusies dižciltīgo kategorija Rietumeiropā un Centrāleiropā, – [[Sizerens|sizerena]] [[vasalis]], no smagi bruņotajiem jātniekiem jeb bruņnešiem evolucionējušas sociālas kategorijas piederīgais, kura senči ieguvuši dižciltību un lēni ar militāro dienestu. Plašākā nozīmē bruņinieki bija visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - zemes kungu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā tā karadraudzē - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku [[senjors]] vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb [[Benefīcijs|benefīciju]]. Bruņinieku bija ļoti maz, daudz vairāk bija tādu, kas nedabūja zelta piešus, neraugoties uz izcelsmi. Piemēram, 1459. gadā visā Anglijas karalistē bija aptuveni tikai 190 bruņinieki, bet ja atskaita pērus, kuri lielāko tiesu bija kungi gados, tad paliek pāri kādi 150 kaujasspējīgi īpatņi. Arī pirms [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] Anglijas karalistē bija mazliet vairāk nekā 400 bruņinieku, bet ap 1500. gadu - kādi 300. Arī Francijas karalistē XIV gs. otrajā pusē bruņinieki bija kādi 11-12% no visiem smagi bruņotajiem jātniekiem, bet vēlāk to skaits strauji saruka: 1411. gadā zem Orleānas Šarla karogiem bruņinieki un banereti bija tikai 3,3% no visiem bruņās tērptajiem (no 674 bruņnešiem); zem armanjaku piekritēju karogiem – 1414 bruņinieki (no 3306 bruņnešiem); dofina armijā 1418.-1420. gados 2,3% (no 3187 bruņnešiem). Armijā, kas 1429. gadā devās uz Orleānu, bija tikai 40 bruņinieki.  
+
* '''2.''' '''Bruņinieks''' (an. ''knight'', vc. ''Ritter'', kr. ''рыцарь'') -  10.-13. gs. veidojusies dižciltīgo kategorija Eiropā. Pat piedzimstot dižciltīgā ģimenē, cilvēks vēl nebija bruņinieks. Vīrietis par bruņinieku tika iesvētīts īpašā ceremonijā tikai tad, kad citi bruņinieki atzina viņu par sev līdzvērtīgu. Ceremonijas svarīgākais elements bija ''colée'' - sitiens ar zobenu plakaniski pa plecu. Tas simbolizēja pēdējo pāridarījumu, ko jaunais bruņinieks sev pieļauj, bez atbildes sitiena.
  
−
15.-16. gs. gaitā izveidojās [[bruņniecība|bruņniecība]] kā slēgta [[kārta]]s korporācija.
+
Bruņinieku bija ļoti maz, daudz vairāk bija tādu, kas nedabūja zelta piešus, neraugoties uz izcelsmi. Piemēram, 1459. gadā visā Anglijas karalistē bija aptuveni tikai 190 bruņinieki, bet ja atskaita pērus, kuri lielāko tiesu bija kungi gados, tad paliek pāri kādi 150 kaujasspējīgi īpatņi. Arī pirms [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] Anglijas karalistē bija mazliet vairāk nekā 400 bruņinieku, bet ap 1500. gadu - kādi 300. Arī Francijas karalistē 14. gs. otrajā pusē bruņinieki bija kādi 11-12% no visiem smagi bruņotajiem jātniekiem, bet vēlāk to skaits strauji saruka: 1411. gadā zem Orleānas Šarla karogiem bruņinieki un banereti bija tikai 3,3% no visiem bruņās tērptajiem (no 674 bruņnešiem); zem armanjaku piekritēju karogiem – 1414 bruņinieki (no 3306 bruņnešiem); dofina armijā 1418.-1420. gados 2,3% (no 3187 bruņnešiem). Armijā, kas 1429. gadā devās uz Orleānu, bija tikai 40 bruņinieki.
  
 
Skat. arī: [[bruņas]], [[bruņniecības sols]], [[bruņniecības matrikula]], [[bruņinieku turnīrs]], [[žandarms]]
 
Skat. arī: [[bruņas]], [[bruņniecības sols]], [[bruņniecības matrikula]], [[bruņinieku turnīrs]], [[žandarms]]

Versija, kas saglabāta 2023. gada 16. maijs, plkst. 16.57

Atkarībā no konteksta:

  • 1. Ieroču nesējs (an. squire) jeb bruņnesis (an. man at arms, fr. gendarmes, kr. латник) - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā, kurš nav iesvētīts par bruņinieku. Par bruņnesi varēja kļūt arī nedižciltīgie, izrādot izcilas militārās spējas dienestā.
  • 2. Bruņinieks (an. knight, vc. Ritter, kr. рыцарь) - 10.-13. gs. veidojusies dižciltīgo kategorija Eiropā. Pat piedzimstot dižciltīgā ģimenē, cilvēks vēl nebija bruņinieks. Vīrietis par bruņinieku tika iesvētīts īpašā ceremonijā tikai tad, kad citi bruņinieki atzina viņu par sev līdzvērtīgu. Ceremonijas svarīgākais elements bija colée - sitiens ar zobenu plakaniski pa plecu. Tas simbolizēja pēdējo pāridarījumu, ko jaunais bruņinieks sev pieļauj, bez atbildes sitiena.

Bruņinieku bija ļoti maz, daudz vairāk bija tādu, kas nedabūja zelta piešus, neraugoties uz izcelsmi. Piemēram, 1459. gadā visā Anglijas karalistē bija aptuveni tikai 190 bruņinieki, bet ja atskaita pērus, kuri lielāko tiesu bija kungi gados, tad paliek pāri kādi 150 kaujasspējīgi īpatņi. Arī pirms Simtgadu kara Anglijas karalistē bija mazliet vairāk nekā 400 bruņinieku, bet ap 1500. gadu - kādi 300. Arī Francijas karalistē 14. gs. otrajā pusē bruņinieki bija kādi 11-12% no visiem smagi bruņotajiem jātniekiem, bet vēlāk to skaits strauji saruka: 1411. gadā zem Orleānas Šarla karogiem bruņinieki un banereti bija tikai 3,3% no visiem bruņās tērptajiem (no 674 bruņnešiem); zem armanjaku piekritēju karogiem – 1414 bruņinieki (no 3306 bruņnešiem); dofina armijā 1418.-1420. gados 2,3% (no 3187 bruņnešiem). Armijā, kas 1429. gadā devās uz Orleānu, bija tikai 40 bruņinieki.

Skat. arī: bruņas, bruņniecības sols, bruņniecības matrikula, bruņinieku turnīrs, žandarms

Bruņinieka ekipējuma evolūcija Eiropā

  • XIII gs. pirmā puse

  • zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse

  • XIII gs. vidus

  • XIII gs. otrā puse

  • XIV gs. pirmā puse

  • zirga aprīkojums XIV gs.

  • XIV gs. vidus

  • XIV gs. otrā puse

  • XV gs. pirmā puse

  • XV gs. vidus

  • XV gs. otrā puse

  • XV gs.

  • XVI gs. pirmā puse

  • XVI gs. vidus

  • XVI gs. otrā puse

  • XVI gs. beigas

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņinieks&oldid=73742"