Atšķirības starp "Latvijas Tautas padome" versijām

'''Latvijas Tautas padome''' jeb '''LTP''' - pašpasludināta pagaidu likumdevēja iestāde, kas darbojās mūsdienu Latvijas teritorijā no 17.11.1918. līdz 30.04.1920. Izveidota - nevis ievēlēta, bet  8 dažādu politisko partiju (izņemot galēji labējās un galēji kreisās<ref>Nepiedalījās ''Tautas partija'' un galēji kreisais spārna pārstāvji, kā arī [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918 .gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (''Winnig''), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem, 30. decembrī [[LSDSP]] izstājās no LTP. Tikai pēc 1919 . gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties LTP. </ref><ref>[http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.12.29.latv.htm 1918. gada 29. decembra Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.]</ref>) pārstāvju sastādīta Rīgā 1918. gada 17. novembrī ''Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases'' telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā). Dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta LTP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder LTP, kas arī ieceļ [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (''Zemnieku savienībai'' 13 vietas, ''LSDSP'' - 10, ''Demokrātiskai partijai''- 5; ''Radikāldemokrātiskai partijai'' - 5, ''Revolucionāro sociālistu partijai'' - 3, ''Nacionāldemokrātiskai partijai'' - 2, ''Republikāņu partijai'' un ''Neatkarības partijai'' pa vienai vietai). 1919. gada rudenī LTP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā. 1918. gada 18. novembrī 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. ''Nacionālais teātris'') LTP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika - pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] LTP apstiprināja 1918. gada 19. novembrī (līdz Satversmes sapulces sasaukšanai LTP izveidoja vēl divas ''Pagaidu valdības''). LTP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad [[Latvijas SPR]] spēki bija ieņēmuši to, LTP darbība norisinājās Liepājā, bet [[bermontiāde]]s laikā sēdes notika Cēsīs. Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī ''Starpfrakciju birojs''. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais ''Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis''. Teorētiski LTP kontrolēja ''Pagaidu valdības'' darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu ''Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus'', kas visu varu valstī nodeva ''Pagaidu valdības'' rokās. [[Satversmes sapulce]]s vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē LTP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.