Atšķirības starp "Riksdāgs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rigsdags''' (no dān. ''rige'' - "valsts" + ''dag'' - "diena") - | + | '''Rigsdags''' (no dān. ''rige'' - "valsts" + ''dag'' - "diena") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Tautas sapulce viduslaiku [[Dānijas karaliste|Dānijas karalistē]], t.sk. centrālā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce, kas pirmo reizi sanāca 1468. gadā. Dānijas divpalātu ([[folketings]] - apakšpalāta un [[landstings]] - augšpalāta) [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums laikā no 1849. līdz 1953. gadam. '''2.''' [[Zviedrijas karaliste]]s [[parlaments]], izveidojies 13.01.1435. kā kārtu pārstāvniecības kopsapulce. XVII gs. ''Rigstagu'' veidoja [[Vasts padome]], [[bruņniecība]]s, [[garīdzniecība]]s, [[pilsonība]]s un [[zemniecība]]s pārstāvji. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. decembris, plkst. 12.25
Rigsdags (no dān. rige - "valsts" + dag - "diena") - atkarībā no konteksta: 1. Tautas sapulce viduslaiku Dānijas karalistē, t.sk. centrālā kārtu pārstāvniecības sapulce, kas pirmo reizi sanāca 1468. gadā. Dānijas divpalātu (folketings - apakšpalāta un landstings - augšpalāta) parlamenta nosaukums laikā no 1849. līdz 1953. gadam. 2. Zviedrijas karalistes parlaments, izveidojies 13.01.1435. kā kārtu pārstāvniecības kopsapulce. XVII gs. Rigstagu veidoja Vasts padome, bruņniecības, garīdzniecības, pilsonības un zemniecības pārstāvji.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77. lpp.
