Atšķirības starp "Reihsrāts" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. decembris, plkst. 13.38

Reihsrāts (vāc. Reichsrat no Reich - "valsts" + Rat - "padome") - atkarībā no konteksta: 1. Divpalātu Austrijas parlaments Austroungārijas impērijā (1867.-1918.). 2. Bavārijas karalistes parlamenta augšpalāta līdz 1919. gadam. 3. Parlamenta augšpalāta, zemju valdību pārstāvniecības institūcija Vācijā laikā no 1919. līdz 1934. gadam. Centralizējot valsts pārvaldi, 1934. gadā Reihsrāts tika likvidēts.

Nosaukums citās valodās:

• angliski: The Reichsrat
• franciski: Le Reichsrat
• krieviski: Рейхсрат

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.

• von Drechsel Karl A. Die Reichsräte der Krone Bayern. - München, 1954
• Berthold Sutter, Ernst Bruckmüller. Der Reichsrat, das Parlament der westlichen Reichshälfte Österreich-Ungarns (1861–1918). / Parlamentarismus in Österreich. Ernst Bruckmüller (Hrsg.) - Schriften des Institutes für Österreichkunde, Wien, 2001, S. 60–109, ISBN 3-209-03811-2
• Wilhelm Brauneder. Österreichische Verfassungsgeschichte. - Wien, 2003, ISBN 3-214-14874-5
• Valerian Ritter von Pienczykowski. Österreichs Reichsrat. - Wien, 1906
• Casimir Sichulski. Oesterreichischer Reichsrat in Karikaturen und Autolithographie. - Wien, 1912
• Kolmer G. Parlament und Verfassung in Österreich. - Wien, 1920
• Verhandlungen des Österreichischen Verstärkten Reichsrathes 1860. / Gerhard Silvestri (Hrsg.), Wien, 1972

Resursi internetā par šo tēmu

• Stenographische Protokolle der Sitzungen des Herrenhauses
• Stenographische Protokolle der Sitzungen des Abgeordnetenhauses
• Kurzinfo Reichsrat
• Das Reichsratsgebäude
• Rudolf Hoke: Der österreichische Föderalismus.
• Joachim Lilla, Reichsrat, 1919–1934, in: Historisches Lexikon Bayerns
• Joachim Lilla. Das Ende des Reichsrates (Juli 1932–Februar 1934)

• Значение слова "Веймарская конституция 1919" в Большой Советской Энциклопедии