Atšķirības starp "Čingishans" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
52. rindiņa: | 52. rindiņa: | ||
Attēls:Chingizhan_coronation.jpg|Čingizhana kronēšana, XIV gs. franču miniatūra | Attēls:Chingizhan_coronation.jpg|Čingizhana kronēšana, XIV gs. franču miniatūra | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
+ | |||
+ | == Literatūra == | ||
+ | |||
+ | * Груссе Р. Чингисхан: Покоритель Вселенной. - Москва, 2008. ISBN 978-5-235-03133-3 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. janvāris, plkst. 14.31
Valda | 1185.-1227. |
Kronēšana | 1206. |
Sievas |
|
Bērni |
|
Karaliskais nams | Čingizīdi |
Tēvs | Jesugajbāturs |
Māte | Oeluna |
Čingizs hans (ķīn. Čen-dzi-ci, pēcnāves vārds Tai-dzu; dzimis Temudžins - mong. Тэмүүжин, Temüüjin, 1155., 1162. vai 1227., precīzs dzimšanas gads nav zināms) – mongoļu karavadonis, hans, imperators. Kijat-bordžiginu klana vecākā, taičiutu cilts valdnieka Jesugajbātara (mong. Есүхэй баатар) un Oelunas no olkonutu klana (kungratu cilts) vecākais dēls. 1185.(?) gadā Temudžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja mongoļu impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingizhans". 1211. gadā ar Čingizhana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol uls (Dižā Mongoļu valsts), ar galvaspilsētu Karakorumu (Horhorinu).
Galerija
Literatūra
- Груссе Р. Чингисхан: Покоритель Вселенной. - Москва, 2008. ISBN 978-5-235-03133-3
Resursi internetā par šo tēmu
- Genghis Khan. The History and Culture of the Mongol Empire and Yuan Dynasty - Exhibition
- The Genetic Legacy of the Mongols. // American Journal of Human Genetics, 2003 (.pdf)
- Hillary Mayell. Genghis Khan a Prolific Lover, DNA Data Implies. // National Geographic News, February 14, 2003
- Юрченко А.Г. Образ Чингис-хана в мировой литературе XIII-XV вв. / Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингис-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - СПб.: Евразия, 2006
- Гумилеев Л.Н., Ермолаев В.Ю. Чингис-хан - неожиданный ракурс.
- Кычанов Е.И. Чингис-хан.
- Чингис-хан - Татарская электронная библиотека
- Чингисхан. Государства чингисидов.