Atšķirības starp "Alberts Lielais" versijām
(jauns) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alberts Lielais''' (1200.-1280.) - Dominikānis, Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Pusaudža gados iestājas sludinātāju ordenī. Dzīvoja Padujā, Boloņā un pēc tam Venēcijā. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu ('''' | + | '''Alberts Lielais''' (1200.-1280.) - Dominikānis, Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Pusaudža gados iestājas sludinātāju ordenī. Dzīvoja Padujā, Boloņā un pēc tam Venēcijā. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (''Studium generale''), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas [[Bīskaps|bīskapu]]. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]], kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē. |
[[Kategorija:Personas]] | [[Kategorija:Personas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 22. janvāris, plkst. 16.07
Alberts Lielais (1200.-1280.) - Dominikānis, Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Pusaudža gados iestājas sludinātāju ordenī. Dzīvoja Padujā, Boloņā un pēc tam Venēcijā. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (Studium generale), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas bīskapu. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu Akvīnas Tomu, kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē.
