Atšķirības starp "Alberts Lielais" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. janvāris, plkst. 12.10

Alberts fon Bolšteds, saukts Sv. Alberts Lielais (lat. Sanctus Albertus Magnus, arī Albertus Teutonicus; vāc. Albert Graf von Bollstädt, ~1193./1206.-1280.) - dominikānis, izcils viduslaiku teologs, filosofs, dabaszinātnieks. Dzimis ap 1206. gadu Lavingenas (Lauingen) pilī pie Donavas, Bavārijas Švābijā, Bolštatas grāfa Markvarda (Markward von Lauingen) dēls. 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu klosterī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. Mācījies Padujas universitātē. 1228. gadā Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē, kur ieguva teoloģijas doktora grādu. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (Studium generale), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. 1254. gadā iecelts par Ordeņa provinciālu Teitonijas provincē. Ap 1255. gadu bijis iebraucis arī Rīgā.^[1] 1260. gada 5. janvārī pāvests Aleksandrs IV viņu iesvētīja par Regensburgas bīskapu (Bischof von Regensburg), taču pēc diviem gadiem Alberts demisionēja, jo amata pienākumi kavēja nodarboties ar zinātni. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbana IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269. gada dzīvoja Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu Akvīnas Tomu, kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). Mira 1280. gada 15. novembrī savā Svētā Krusta klostera cellē. Viņa ievērojamākie darbi ir "Dieva radītā apkopojums" (Summa de creaturis), "Teoloģijas apkopojums" (Summa theologiae, ko viņš tā arī nepabeidza - to izdarīja Akvīnas Toms), Aristoteļa darbu komentāri, astronomijai veltītie traktāti "Par debesīm un zemi" (De coelo et mundo) un "Astronomiskais spogulis" (Speculum astronomicum) u.c., kā arī virkne dabaszinātnēm, fizikai, mehānikai un ķīmijai veltītu darbu, piemēram, "Par augu valsti" (De vegetabilibus libri septem), "par metāliem un minerāliem" (De rebus metallicis et mineralibus) u.c. Beatificēts 1622. gadā, bet 1931. gada 16. decembrī kanonizēts (svinamā diena – 15. novembrī.).

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 12. lpp.
• Pr. St. Mozga. Svēto dzīve. - Dzimtenes Balss apgāds, 1963.

• Kenneth F. Kitchell Jr., Irven Michael Resnick. Albert the Great: A Selectively Annotated Bibliography (1900–2000). - Tempe, Arizona, 2004

• Craemer-Ruegenberg. Albertus Magnus. - C.H. Beck, München, 1991, ISBN 3-40608-501-6
• Maarten J. F. M. Hoenen, Alain de Libera. Albertus Magnus und der Albertismus: deutsche philosophische Kultur des Mittelalters. - Leiden, 1995

• Alain de Libera. Albert le Grand et la Philosophie. - J. Vrin, Paris, 1990

Resursi internetā par šo tēmu

• Sv. Alberts Lielais - katolis.lv
• Sv. Alberts Lielais - catholic.lv

• St. Albertus Magnus - Catholic Encyclopedia
• Albert the Great - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Alberti Magni e-corpus by the Albertus-Magnus-Institut of Bonn

• Albertus-Magnus-Institut Bonn
• Georg von Hertling. Albertus Magnus. / Allgemeine Deutsche Biographie (ADB). Band 1, Duncker & Humblot, Leipzig 1875, S. 186-196
• Friedrich Wilhelm Bautz. Albertus Magnus. / Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon (BBKL). Band 1, Hamm 1975, ISBN 3-88309-013-1, Sp. 86–88