Atšķirības starp "Anaksagors no Klazomenām" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Anaksagors no Klazomenām''' (Ἀναξαγόρας - ''Anaxagoras'', ~500.-428.g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, astronoms. Dzimis Klazomenās ([[Mazāzija|Mazāzijā]]), vēlāk kādus trīsdesmit gadus dzīvojis [[Atēnas|Atēnās]], tiek uzskatīts par Atēnu filosofu skolas pamatlicēju. Apsūdzēts ateismā, tiesāts, bija spiests glābties, bēgot no [[polisa]]s uz Lampasku, kur pavadīja dzīves pēdējos gadus. Savos darbos postulēja kvalitatīvi bezgalīgi daudzveidīgus matērijas pirmelementus ("lietu sēklas"), kas vēlāk tika nosaukti par "homeomērijām", no kuru dažādām kombinācijām veidota visa eksistējošā pasaule. Par virzošo spēku, kas nosaka šo elementārdaļiņu savienošanos vai atdalīšanos, Anaksagors uzskatīja prātu ("nūsa"), ko viņš iedomājās kā vēl vieglāku un smalkāku vielu vai spēku. Sebesu ķermeņu sistēmas izcelšanos skaidroja kā sākotnējā haosā esošās vielas sakārtošanos virpuļveida kustības rezultātā. No Anaksagora sacerējumiem līdz mūsu dienām ir saglabājušies apmēram 20 filozofisko darbu fragmenti, galvenokārt pateicoties [[Neoplatonisms|neoplatoniķim]] Simplicijam. | + | '''Anaksagors no Klazomenām''' (''Ἀναξαγόρας'' - ''Anaxagoras'', ~500.-428.g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, astronoms. Dzimis Klazomenās ([[Mazāzija|Mazāzijā]]), vēlāk kādus trīsdesmit gadus dzīvojis [[Atēnas|Atēnās]], tiek uzskatīts par Atēnu filosofu skolas pamatlicēju. Apsūdzēts ateismā, tiesāts, bija spiests glābties, bēgot no [[polisa]]s uz Lampasku, kur pavadīja dzīves pēdējos gadus. Savos darbos postulēja kvalitatīvi bezgalīgi daudzveidīgus matērijas pirmelementus ("lietu sēklas"), kas vēlāk tika nosaukti par "homeomērijām", no kuru dažādām kombinācijām veidota visa eksistējošā pasaule. Par virzošo spēku, kas nosaka šo elementārdaļiņu savienošanos vai atdalīšanos, Anaksagors uzskatīja prātu ("nūsa"), ko viņš iedomājās kā vēl vieglāku un smalkāku vielu vai spēku. Sebesu ķermeņu sistēmas izcelšanos skaidroja kā sākotnējā haosā esošās vielas sakārtošanos virpuļveida kustības rezultātā. No Anaksagora sacerējumiem līdz mūsu dienām ir saglabājušies apmēram 20 filozofisko darbu fragmenti, galvenokārt pateicoties [[Neoplatonisms|neoplatoniķim]] Simplicijam. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. janvāris, plkst. 14.30
Anaksagors no Klazomenām (Ἀναξαγόρας - Anaxagoras, ~500.-428.g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, astronoms. Dzimis Klazomenās (Mazāzijā), vēlāk kādus trīsdesmit gadus dzīvojis Atēnās, tiek uzskatīts par Atēnu filosofu skolas pamatlicēju. Apsūdzēts ateismā, tiesāts, bija spiests glābties, bēgot no polisas uz Lampasku, kur pavadīja dzīves pēdējos gadus. Savos darbos postulēja kvalitatīvi bezgalīgi daudzveidīgus matērijas pirmelementus ("lietu sēklas"), kas vēlāk tika nosaukti par "homeomērijām", no kuru dažādām kombinācijām veidota visa eksistējošā pasaule. Par virzošo spēku, kas nosaka šo elementārdaļiņu savienošanos vai atdalīšanos, Anaksagors uzskatīja prātu ("nūsa"), ko viņš iedomājās kā vēl vieglāku un smalkāku vielu vai spēku. Sebesu ķermeņu sistēmas izcelšanos skaidroja kā sākotnējā haosā esošās vielas sakārtošanos virpuļveida kustības rezultātā. No Anaksagora sacerējumiem līdz mūsu dienām ir saglabājušies apmēram 20 filozofisko darbu fragmenti, galvenokārt pateicoties neoplatoniķim Simplicijam.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 14. lpp.
