Atšķirības starp "Gerontokrātija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gerontokrātija''' (no sengr. '' | + | '''Gerontokrātija''' (no sengr. ''γέρων, gerōn'' - "vecs" + ''κράτος, kratos'' - "vara") - [[valsts]] pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem sabiedrības pārstāvjiem, pamatojot ar to, ka vecajiem ir liela dzīves pieredze un tie nepieņem lēmumus mirkļa emociju iespaidā. Plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu kā organizācijas tipa veidošanās laikā. Šaurākā nozīmē par ''gerontokrātiju'' dēvē valsts pārvaldi [[Sparta|Spartā]] u.c. [[Hellada|Helladas]] [[Polisa|polisās]]. Visjaunākajos laikos žurnālistikā dažkārt par ''gerontokrātiju'' dēvē valstis, kuru vadošo politiķu lielākā daļa ir veci (piemēram, [[PSRS]]), vai citas sabiedriskās struktūras (piemēram, Francijas armiju XIX–XX gs. mijā, kurā gandrīz visi augstākie virsnieki bija vecāki par 60 gadiem). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 4. aprīlis, plkst. 07.18
Gerontokrātija (no sengr. γέρων, gerōn - "vecs" + κράτος, kratos - "vara") - valsts pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem sabiedrības pārstāvjiem, pamatojot ar to, ka vecajiem ir liela dzīves pieredze un tie nepieņem lēmumus mirkļa emociju iespaidā. Plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu kā organizācijas tipa veidošanās laikā. Šaurākā nozīmē par gerontokrātiju dēvē valsts pārvaldi Spartā u.c. Helladas polisās. Visjaunākajos laikos žurnālistikā dažkārt par gerontokrātiju dēvē valstis, kuru vadošo politiķu lielākā daļa ir veci (piemēram, PSRS), vai citas sabiedriskās struktūras (piemēram, Francijas armiju XIX–XX gs. mijā, kurā gandrīz visi augstākie virsnieki bija vecāki par 60 gadiem).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 87. lpp.
