Atšķirības starp "Bērklijs Džordžs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Literatūra)
 
(33 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:George_Berkeley.jpg‎‎|right|thumb|200px|Džordžs Berklijs]]
+
[[Attēls:George_Berkeley.jpg‎‎|right|thumb|200px|bīskaps Džordžs Berklijs]]
−
'''Džordžs Berklijs''' (''George Berkeley'', 1685.-1753.) – [[garīdznieks]], teologs, filosofs, subjektīvais ideālists. Dzimis 1685. gada 12. martā [[Aristokrā†ija|aristokrātu]] ģimenē Disartas pilī (''Dysart Castle''), Tomastaunā (''Thomastown''), Kilkenijas grāfistē (''County Kilkenny'') Īrijā. Sera Viljama Berklija (''Sir William Berkeley'') vecākais dēls. Izglītojies Kilkenijas koledžā (''Kilkenny College''), pēc tam Trīsvienības koledžā Dublinā (''Trinity College, Dublin''), kuru absolvēja 1707. gadā, saņemot maģistra grādu. Palika koledžā kā sengrieķu valodas pasniedzējs. Laikā no 1714. līdz 1720. ghadam apceļoja Rietumeiropu, papildus izglītojoties. 1721. gadā kļuva [[Anglikāņu Baznīca|Īrijas Baznīcas]] (''Church of Ireland'') garīdznieku, saņēma teoloģijas doktora grādu. 1724. gadā kļuva par [[Dekāns|dekānu]] Derī (''Derry'' jeb ''Londonderry''). 1727. gadā, saņēmis ievērojamu mantojumu, devās uz Ziemeļameriku ar nodomu nodibinā misionāru koledžu un utopisku kopienu Bermudu salās, taču pasākums izrādījās neveiksmīgs un viņam nācās atgriezties [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē]] (viņa vārdā nosaukta Bērklijas pilsēta, Kalifornijā, ASV - ievērojams mūsdienu izglītības un zinātnes centrs). 1734. gadā Berklijs kļuva par [[Anglijas Baznīca]]s [[Bīskaps|bīskapu]] Kloinā (''Cloyne'') (Īrijā). 1752. gadā viņš devās pie dēla uz Oksfordu, kur mira 1753. gada 14. janvārī. Pamatojoties uz to, ka cilvēks tieši uztver tikai pats savas "idejas" (sajūtas), Berklijs nonāca pie secinājuma, ka lietu pastāvēšana izpaužas to uztveramībā (''esse est percipi''). Idejas ir pasīvas, tās uztver bezķermeniska substance - dvēsele, - kas ir aktīva un spēj radīt idejas. Censdamies izvairīties no [[Solipisms|solipisma]], Berklijs atzina, ka garīgu substanču ir daudz, pastāv arī "bezgalīgs gars" (Dievs). Idejas potenciāli pastāv Dieva prātā, taču aktuālo eksistenci tās iegūst cilvēka saprātā. Mūža nogalē Berklijs kļuva tuvāks [[neoplatonisms|neoplatonismam]] tuvajām objektīvā ideālisma pozīcijām, atzīdams ideju mūžīgu pastāvēšanu Dieva prātā. No [[Nominālisms|nominālisma]] pozīcijām kritizēja matērijas jēdzienu, kas esot iekšēji pretrunīgs un izziņai nederīgs. Noraidīja [[Loks Džons|Loka]] teoriju par primārām un sekundārām īpašībām, uzskatot, ka visas īpašības ir subjektīvas. Postulēja, ka zinātnieka uzdevums ir "censties saprast Radītāja valodu, nevis pretendēt uz visa izskaidrošanu ar ķermeniskiem cēloņiem vien". Noraidīja [[Ņūtons Izaks|Ņūtona]] absolūtās telpas teoriju un gravitācijas teoriju, uzskatot, ka tā ir mācība par materiālo ķermeņu kustības dabisko cēloni, kas bija pretrunā ar ideju par garīgo substanci kā vienīgo aktivitātes avotu. XIX gs. otrajā pusē daudzas Berklija idejas pārņēma un aktualizēja filosofu ideālistu skolas (imanentā skola, [[Empiokriticisms|empiokriticisti]], [[Pragmatisms|pragmatiķi]] u.c.).
+
[[Attēls:George_Berkeley_by_John_Smibert.jpg‎‎|right|thumb|200px|Dekāns Džordžs Berklijs ar ģimeni. Autors: Džons Smiberts (1729.)]]
 +
'''Džordžs Bērklijs''' (''George Berkeley'', 1685.-1753., izrunā kā "Bārklijs") – [[garīdznieks]], teologs, filosofs, subjektīvais ideālists un empīrists. Dzimis 1685. gada 12. martā skotu [[Aristokrātija|aristokrātu]] ģimenē Disartas pilī (''Dysart Castle''), Tomastaunā (''Thomastown''), Kilkenijas grāfistē (''County Kilkenny'') Īrijā. Sera Viljama Bērklija (''Sir William Berkeley'') vecākais dēls. Izglītojies kopš 1696. gada Kilkenijas koledžā (''Kilkenny College''), pēc tam 1700. gada 21. martā iestājās Trīsvienības koledžā Dublinā (''Trinity College, Dublin''), kur 1704. gadā ieguva bakalaura grādu t.s. ''brīvajās mākslās'' (''artes liberalis''), bet 1707. gadā, saņemot maģistra grādu. Palika koledžā kā sengrieķu valodas pasniedzējs. Iesvētīts par [[Priesteris|priesteri]]. 1710. gadā. Laikā no 1714. līdz 1720. ghadam apceļoja Rietumeiropu, papildus izglītojoties. 1721. gadā kļuva [[Anglikāņu Baznīca|Īrijas Baznīcas]] (''Church of Ireland'') garīdznieku, saņēma teoloģijas doktora grādu. 1724. gadā kļuva par [[Dekāns|dekānu]] Derī (''Derry'' jeb ''Londonderry''). 1727. gadā, saņēmis ievērojamu mantojumu, devās uz Ziemeļameriku ar nodomu nodibināt misionāru koledžu un utopisku kopienu, taču pasākums izrādījās neveiksmīgs un viņam nācās atgriezties [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē]] (viņa vārdā nosaukta Bērklijas pilsēta, Kalifornijā, ASV - ievērojams mūsdienu izglītības un zinātnes centrs). 1728. gadā apprecējās ar Īrijas lorda Virstiesneša (''Lord Chief Justice of Ireland'') meitu Annu (''Anne Forster''). 1734. gada 19. maijā Bērklijs tika iesvētīts par [[Bīskaps|bīskapu]] Sv.Paula Baznīcā, Dublinā, un norīkots par bīskapu Kloinā (''Bishop of Cloyne'') (Īrijā). Tur darbojies ne tikai kā garīdznieks, bet arī sociāli un saimnieciski: nodibināja skolu vērpējiem, iekārtojis linu manufaktūru utt. 1752. gadā ar ģimeni pārdzēlās uz dzīvi Oksfordā (''Oxford''), kur mira 1753. gada 14. janvārī. Savā filosofijā, pamatojoties uz to, ka cilvēks tieši uztver tikai pats savas "idejas" (sajūtas), Bērklijs nonāca pie secinājuma, ka lietu pastāvēšana izpaužas to uztveramībā (''esse est percipi''). Idejas ir pasīvas, tās uztver bezķermeniska substance - dvēsele, - kas ir aktīva un spēj radīt idejas. Censdamies izvairīties no [[Solipisms|solipisma]], Bērklijs atzina, ka garīgu substanču ir daudz, pastāv arī "bezgalīgs gars" (Dievs). Idejas potenciāli pastāv Dieva prātā, taču aktuālo eksistenci tās iegūst cilvēka saprātā. Mūža nogalē Bērklijs kļuva tuvāks [[neoplatonisms|neoplatonismam]] tuvajām objektīvā ideālisma pozīcijām, atzīdams ideju mūžīgu pastāvēšanu Dieva prātā. No [[Nominālisms|nominālisma]] pozīcijām kritizēja matērijas jēdzienu, kas esot iekšēji pretrunīgs un izziņai nederīgs, jo idejas cilvēku prātos ir saistītas un tās nevar abstrahēt vienu no otras, kā piemēram, vienā priekšmetā izdalīt atsevišķi krāsu vai izplatību, kustību vai formu. Noraidīja [[Loks Džons|Loka]] teoriju par primārām un sekundārām īpašībām, uzskatot, ka visas īpašības ir subjektīvas. Bija pret ideju abstrahēšanu un vispārīgu abstraktu ideju veidošanu kā tādu. Postulēja, ka zinātnieka uzdevums ir "censties saprast Radītāja valodu, nevis pretendēt uz visa izskaidrošanu ar ķermeniskiem cēloņiem vien". Noraidīja [[Ņūtons Izaks|Ņūtona]] absolūtās telpas teoriju un gravitācijas teoriju, uzskatot, ka tā ir mācība par materiālo ķermeņu kustības dabisko cēloni, kas bija pretrunā ar ideju par garīgo substanci kā vienīgo aktivitātes avotu. XIX gs. otrajā pusē daudzas Bērklija idejas pārņēma un aktualizēja filosofu ideālistu skolas (imanentā skola, [[Empiokriticisms|empiokriticisti]], [[Pragmatisms|pragmatiķi]] u.c.).
  
 
'''Ievērojamākie darbi:'''
 
'''Ievērojamākie darbi:'''
11. rindiņa: 12. rindiņa:
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
−
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48.-49. lpp.
+
* Berklijs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48.-49. lpp.
 +
* Bērklijs Džordžs. Traktāts par cilvēka izziņas principiem. Trīs sarunas starp Hilasu un Filonusu. - Zvaigzne, Rīga, 1989. ISBN 540500060
 +
* Džeremijs Stengrūms. Filosofija - dižas idejas mazā grāmatā. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2008. ISBN 9789934000355
 
----
 
----
 
* Cathcart H.R. Berkeley's philpsophy through Soviet eyes. // Hermathena, 1964, N 98
 
* Cathcart H.R. Berkeley's philpsophy through Soviet eyes. // Hermathena, 1964, N 98
 +
* Nichols R.H. and Wray F A. The History of the Foundling Hospital. - Oxford University Press, London, 1935
 +
* John Daniel Wild. George Berkeley: a study of his life and philosophy. - Russell & Russell, New York, 1962
 +
* Edward Chaney. George Berkeley's Grand Tours: The Immaterialist as Connoisseur of Art and Architecture. / E. Chaney, The Evolution of the Grand Tour: Anglo-Italian Cultural Relations since the Renaissance, 2nd ed. - Routledge, London, 2000
 +
* Costica Bradatan. The Other Bishop Berkeley. - Fordham University Press, New York, 2006
 
----
 
----
 +
* George Berkeley. Drei Dialoge zwischen Hylas und Philonous. / Hrsg. von Arend Kulenkampff - Meiner, Hamburg, 2005; ISBN 978-3-7873-1669-4
 +
* Arend Kulenkampff. George Berkeley. - Beck, München, 1987; ISBN 3-406-32280-8
 +
* Rudolf Metz. George Berkeley: Leben und Lehre. - Frommann, Stuttgart, 1968
 +
----
 +
* Беркли Дж. Сочинения. - Hаука, Москва, 1978
 
* Дебольский Н.Г. О философии Беркли. // Журнал министерства народного просвещения. 1904, Ч.356, Ноябрь, Отд. 2., С. 114-128.
 
* Дебольский Н.Г. О философии Беркли. // Журнал министерства народного просвещения. 1904, Ч.356, Ноябрь, Отд. 2., С. 114-128.
 
* Багрецов Л.М. Несколько слов по истории появления идеалистической философии Джорджа Беркли. // Вера и разум. 1908, № 15, Отд.1, С. 362-376.
 
* Багрецов Л.М. Несколько слов по истории появления идеалистической философии Джорджа Беркли. // Вера и разум. 1908, № 15, Отд.1, С. 362-376.
23. rindiņa: 35. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/berkeley/ George Berkeley, Bishop of Cloyne - Stanford Encyclopedia of Philosophy. / Stanford University]
 +
* [http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A3472986 George Berkeley, Empiricist Philosopher and Bishop - BBC Guide]
 +
* [http://www-history.mcs.st-andrews.ac.uk/Biographies/Berkeley.html George Berkeley - MacTutor History of Mathematics archive]
 +
* [http://www.utm.edu/research/iep/b/berkeley.htm George Berkeley (1685-1753) - Internet Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://tigger.uic.edu/~hilbert/Images%20of%20Berkeley/Berk_life.htm Berkeley's Life and Works]
 +
* [http://georgeberkeley.tamu.edu/links.html Links to external pages that have relevance to study of George Berkeley and his works - The International Berkeley Society]
 +
* [http://www.gutenberg.org/author/George_Berkeley Works by George Berkeley at Project Gutenberg]
 +
* [http://www.maths.tcd.ie/pub/HistMath/People/Berkeley/Analyst/ The Analyst by George Berkeley (in PDF, PostScript and HTML formats). / School of Mathematics, Trinity College, Dublin]
 +
* [http://www.maths.tcd.ie/~dwilkins/Berkeley/ The Life and the Works of George Berkeley. / School of Mathematics, Trinity College, Dublin]
 +
* [http://www.earlymoderntexts.com/f_berkeley.html George Berkeley:Principles of Human Knowledge, Three Dialogues between Hylas and Philonous, Alciphron - Early Modern Texts]
 +
* [http://darkwing.uoregon.edu/~rbear/berkeley.html George Berkeley. A Treatise Concerning the Principles of Human Knowledge. 1710. - Renascence Editions]
 +
----
 +
* [http://d-nb.info/gnd/118509616 Literatur von und über George Berkeley im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.zeno.org/Philosophie/M/Berkeley,+George/Abhandlungen+über+die+Principien+der+menschlichen+Erkenntnis Werke von George Berkeley bei Zeno.org]
 +
----
 +
* [http://www.hrono.info/biograf/bio_b/berkli.html Беркли Джордж - Биография.]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_colier/897/БЕРКЛИ Беркли Джордж - Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article111948.html Значение слова "Беркли Джордж" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://www.i-u.ru/biblio/archive/berkli%5Ftri/ Беркли Дж. Три разговора между Гиласом и Филонусом. - Москва, 2005 / Русский Гуманитарный Интернет-Университет]
 
* [http://www.i-u.ru/biblio/archive/berkli%5Ftri/ Беркли Дж. Три разговора между Гиласом и Филонусом. - Москва, 2005 / Русский Гуманитарный Интернет-Университет]
 +
* [http://filosof.historic.ru/books/item/f00/s00/z0000126/index.shtml Беркли Дж. Трактат о принципах человеческого знания. / Сочинения. - Наука, Москва, 1978. С.152-247]
 +
* [http://www.zipsites.ru/books/chelovecheskoe_znanie/ Беркли Дж. Трактат о принципах человеческого знания, в котором исследованы главные причины заблуждений и затруднений в науках, а также основания скептицизма, атеизма и безверия. / Дж.Беркли. Сочинения. - Hаука, Москва, 1978, с.152-247.]
 +
* [http://www.gumer.info/bogoslov_Buks/Philos/Kohan/19.php Беркли Джордж. / Кохановский В., Яковлев В. История философии. Глава 3. Философия Нового времени (XVII - середина XVIII в.)]
  
 
[[Kategorija:B]]
 
[[Kategorija:B]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 14. decembris, plkst. 10.42

bīskaps Džordžs Berklijs
Dekāns Džordžs Berklijs ar ģimeni. Autors: Džons Smiberts (1729.)

Džordžs Bērklijs (George Berkeley, 1685.-1753., izrunā kā "Bārklijs") – garīdznieks, teologs, filosofs, subjektīvais ideālists un empīrists. Dzimis 1685. gada 12. martā skotu aristokrātu ģimenē Disartas pilī (Dysart Castle), Tomastaunā (Thomastown), Kilkenijas grāfistē (County Kilkenny) Īrijā. Sera Viljama Bērklija (Sir William Berkeley) vecākais dēls. Izglītojies kopš 1696. gada Kilkenijas koledžā (Kilkenny College), pēc tam 1700. gada 21. martā iestājās Trīsvienības koledžā Dublinā (Trinity College, Dublin), kur 1704. gadā ieguva bakalaura grādu t.s. brīvajās mākslās (artes liberalis), bet 1707. gadā, saņemot maģistra grādu. Palika koledžā kā sengrieķu valodas pasniedzējs. Iesvētīts par priesteri. 1710. gadā. Laikā no 1714. līdz 1720. ghadam apceļoja Rietumeiropu, papildus izglītojoties. 1721. gadā kļuva Īrijas Baznīcas (Church of Ireland) garīdznieku, saņēma teoloģijas doktora grādu. 1724. gadā kļuva par dekānu Derī (Derry jeb Londonderry). 1727. gadā, saņēmis ievērojamu mantojumu, devās uz Ziemeļameriku ar nodomu nodibināt misionāru koledžu un utopisku kopienu, taču pasākums izrādījās neveiksmīgs un viņam nācās atgriezties Lielbritānijas karalistē (viņa vārdā nosaukta Bērklijas pilsēta, Kalifornijā, ASV - ievērojams mūsdienu izglītības un zinātnes centrs). 1728. gadā apprecējās ar Īrijas lorda Virstiesneša (Lord Chief Justice of Ireland) meitu Annu (Anne Forster). 1734. gada 19. maijā Bērklijs tika iesvētīts par bīskapu Sv.Paula Baznīcā, Dublinā, un norīkots par bīskapu Kloinā (Bishop of Cloyne) (Īrijā). Tur darbojies ne tikai kā garīdznieks, bet arī sociāli un saimnieciski: nodibināja skolu vērpējiem, iekārtojis linu manufaktūru utt. 1752. gadā ar ģimeni pārdzēlās uz dzīvi Oksfordā (Oxford), kur mira 1753. gada 14. janvārī. Savā filosofijā, pamatojoties uz to, ka cilvēks tieši uztver tikai pats savas "idejas" (sajūtas), Bērklijs nonāca pie secinājuma, ka lietu pastāvēšana izpaužas to uztveramībā (esse est percipi). Idejas ir pasīvas, tās uztver bezķermeniska substance - dvēsele, - kas ir aktīva un spēj radīt idejas. Censdamies izvairīties no solipisma, Bērklijs atzina, ka garīgu substanču ir daudz, pastāv arī "bezgalīgs gars" (Dievs). Idejas potenciāli pastāv Dieva prātā, taču aktuālo eksistenci tās iegūst cilvēka saprātā. Mūža nogalē Bērklijs kļuva tuvāks neoplatonismam tuvajām objektīvā ideālisma pozīcijām, atzīdams ideju mūžīgu pastāvēšanu Dieva prātā. No nominālisma pozīcijām kritizēja matērijas jēdzienu, kas esot iekšēji pretrunīgs un izziņai nederīgs, jo idejas cilvēku prātos ir saistītas un tās nevar abstrahēt vienu no otras, kā piemēram, vienā priekšmetā izdalīt atsevišķi krāsu vai izplatību, kustību vai formu. Noraidīja Loka teoriju par primārām un sekundārām īpašībām, uzskatot, ka visas īpašības ir subjektīvas. Bija pret ideju abstrahēšanu un vispārīgu abstraktu ideju veidošanu kā tādu. Postulēja, ka zinātnieka uzdevums ir "censties saprast Radītāja valodu, nevis pretendēt uz visa izskaidrošanu ar ķermeniskiem cēloņiem vien". Noraidīja Ņūtona absolūtās telpas teoriju un gravitācijas teoriju, uzskatot, ka tā ir mācība par materiālo ķermeņu kustības dabisko cēloni, kas bija pretrunā ar ideju par garīgo substanci kā vienīgo aktivitātes avotu. XIX gs. otrajā pusē daudzas Bērklija idejas pārņēma un aktualizēja filosofu ideālistu skolas (imanentā skola, empiokriticisti, pragmatiķi u.c.).

Ievērojamākie darbi:

  • An Essay Towards a New Theory of Vision (1709.)
  • Treatise Concerning the Principles of Human Knowledge (1710.)
  • Three Dialogues between Hylas and Philonous (1713.)
  • Alciphron, or The Minute Philosopher (1732.)
  • Siris: A Chain of Philosophical Reflexions and Inquiries (1744.)

Literatūra

  • Berklijs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48.-49. lpp.
  • Bērklijs Džordžs. Traktāts par cilvēka izziņas principiem. Trīs sarunas starp Hilasu un Filonusu. - Zvaigzne, Rīga, 1989. ISBN 540500060
  • Džeremijs Stengrūms. Filosofija - dižas idejas mazā grāmatā. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2008. ISBN 9789934000355
  • Cathcart H.R. Berkeley's philpsophy through Soviet eyes. // Hermathena, 1964, N 98
  • Nichols R.H. and Wray F A. The History of the Foundling Hospital. - Oxford University Press, London, 1935
  • John Daniel Wild. George Berkeley: a study of his life and philosophy. - Russell & Russell, New York, 1962
  • Edward Chaney. George Berkeley's Grand Tours: The Immaterialist as Connoisseur of Art and Architecture. / E. Chaney, The Evolution of the Grand Tour: Anglo-Italian Cultural Relations since the Renaissance, 2nd ed. - Routledge, London, 2000
  • Costica Bradatan. The Other Bishop Berkeley. - Fordham University Press, New York, 2006
  • George Berkeley. Drei Dialoge zwischen Hylas und Philonous. / Hrsg. von Arend Kulenkampff - Meiner, Hamburg, 2005; ISBN 978-3-7873-1669-4
  • Arend Kulenkampff. George Berkeley. - Beck, München, 1987; ISBN 3-406-32280-8
  • Rudolf Metz. George Berkeley: Leben und Lehre. - Frommann, Stuttgart, 1968
  • Беркли Дж. Сочинения. - Hаука, Москва, 1978
  • Дебольский Н.Г. О философии Беркли. // Журнал министерства народного просвещения. 1904, Ч.356, Ноябрь, Отд. 2., С. 114-128.
  • Багрецов Л.М. Несколько слов по истории появления идеалистической философии Джорджа Беркли. // Вера и разум. 1908, № 15, Отд.1, С. 362-376.
  • Быховский Б.Э. Джордж Беркли. - Москва, 1970
  • Юров С.В. Дж. Беркли и проблема солипсизма. // Вопросы философии. 1997, № 6, С. 152-160.
  • Девяткин С.В. Берклиеведение: основные этапы, проблемы и перспективы. // Вестник Новгородского государствененного университета им. Ярослава Мудрого, Новгород, 1999, № 12, С. 21-25.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bērklijs_Džordžs&oldid=29838"