Atšķirības starp "Ļaudis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ļaudis''' (angļu-sakšu ''lēode'', lejasvāc. ''lude'', senaugšvāc. ''liuti'', sensakš. ''liudi'', pol. ''ludzie'', kr. ''люди'') - brīvo cilvēku apzīmējums lielā daļā [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] [[Tauta|tautu]] senajos laikos un [[Viduslaiki|viduslaikos]]. | + | '''Ļaudis''' (angļu-sakšu ''lēode'', lejasvāc. ''lude'', senaugšvāc. ''liuti'', sensakš. ''liudi'', pol. ''ludzie'', kr. ''люди'') - brīvo cilvēku apzīmējums lielā daļā [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] [[Tauta|tautu]] senajos laikos un [[Viduslaiki|viduslaikos]]. [[Ģermāņi]] tā dēvēja sabiedrības augšslāņiem piederīgos, savukārt [[slāvi]] - visus brīvos iedzīvotājus, kas nebija [[Vasalis|vasaļi]]. Latvijas teritorijā viduslaikos ļaudis - pie kuriem pieskaitīja [[Vecākais|vecākos]], [[Labietis|labiešus]], [[Saimnieks|saimniekus]], [[Brīvzemnieks|brīvzemniekus]], - pretstatija visiem neļaudīm: [[Kalps|kalpiem]], [[Vārgs|vārgiem]], [[Bārs|bāriem]], [[Sērdienis|sērdieņiem]], [[Drellis|dreļļiem]] u.c. Publisko tiesību ziņā ļaudis bija viena [[kārta]], un viņu attiecības pret [[Kungs|kungu]] bija kolektīvas. |
| − | + | Skat arī: [[kārta]], [[goda vīrs]] | |
| − | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 6. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 6. lpp. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 7. marts, plkst. 08.25
Ļaudis (angļu-sakšu lēode, lejasvāc. lude, senaugšvāc. liuti, sensakš. liudi, pol. ludzie, kr. люди) - brīvo cilvēku apzīmējums lielā daļā indoeiropiešu tautu senajos laikos un viduslaikos. Ģermāņi tā dēvēja sabiedrības augšslāņiem piederīgos, savukārt slāvi - visus brīvos iedzīvotājus, kas nebija vasaļi. Latvijas teritorijā viduslaikos ļaudis - pie kuriem pieskaitīja vecākos, labiešus, saimniekus, brīvzemniekus, - pretstatija visiem neļaudīm: kalpiem, vārgiem, bāriem, sērdieņiem, dreļļiem u.c. Publisko tiesību ziņā ļaudis bija viena kārta, un viņu attiecības pret kungu bija kolektīvas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 6. lpp.
