Atšķirības starp "Ieroču SS" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Die_Uniformen_der_SS-Verfügungstruppe.jpg|right|thumb|150px|SS karavīru uniforma]]
+
'''Ieroču SS''' (vāc. ''Waffen-SS'') - [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā [[Vācija]]s bruņoto spēku vienības (t.s. [[Leģions|leģioni]]), komplektētas no rasiski nepilnvērtīgo tautu pārstāvjiem (kā arī rasiski nepilnvērtīgiem vāciešiem), tāpēc pakļautas nevis [[Vērmahts|vērmahta]] vadībai, bet gan [[Apsardzes spēki|SS]], un karoja pret sabiedrotajiem SS uzraudzībā.<ref>Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts [[PSRS Valsts drošības komiteja|VDK]], bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens ''Waffen SS'' karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, [[Vērmahts|vērmahta]] papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]] kā paramilitārai struktūrai - izveidojot ''Waffen SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' - vērmahtam), - t.i. ''de iure'' nebija karavīri bet palīgspēki, kaut ''de facto'' tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.</ref> Tika izveidotas franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāļu, baltkrievu, kazaku, horvātu, [[Latviešu leģions|latviešu]], igauņu, turku, tatāru un citu tautu [[divīzija]]s (kopā 38) vai mazākas vienības. Daļa bija brīvprātīgie, bet daļa - piespiedu kārtā mobilizētie. 1944. gadā ''ieroču SS'' karaspēkā dienēja vairāk nekā 910 000 vīru.
'''Ieroču SS''' (vāc. ''Waffen-SS'') - [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā īpašas [[SS]] karaspēka daļas, kas piedalījās karadarbībā kopā ar [[Vērmahts|vērmahtu]] - ''Germanishe-SS''. Bez tam SS juridiskajā pakļautībā atradās kara laikā izveidotās ''[[Waffen SS]]'' karaspēka daļas jeb '''[[Leģions|leģioni]]''' (''Legion''): no okupēto teritoriju iedzīvotājiem komplektētās karaspēka daļas [[Trešais reihs|Trešā reiha]] bruņotajos spēkos. Tā kā kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas) neļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tik atrisināta vienkārši: mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[SS]] kā oficiāli nemilitārai struktūrai - izveidojot ''Waffen SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' - [[Vērmahts|vērmahtam]]). Kā nevācietis, neviens ''Waffen SS'' karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Kopā tika izveidotas 38 ''ieroču SS'' divīzijas.
 
  
===== Ieroču SS divīzijas =====
+
==== Atsauces un piezīmes ====
<gallery>
 
Image:1. SS-Panzer-Division Leibstandarte-SS Adolf Hitler.svg|1. SS Panzer Division "Leibstandarte Adolf Hitler"
 
Image:SS-Panzer-Division symbol.svg|2. SS Panzer Division "Das Reich"
 
Image:3divss.gif|3. SS Panzer Division "Totenkopf"
 
Image:4divss.gif|4. SS Polizei Panzer Grenadier Division
 
Image:5. SS-Panzer-Division „Wiking“.svg|5. SS Panzer Division "Wiking"
 
Image:6divss.gif|6. SS Gebirgs Division "Nord"
 
Image:7divss.gif|7. SS Freiwilligen Gebirgs Division "Prinz Eugen"
 
Image:8divss.gif|8. SS Kavallerie Division "Florian Geyer"
 
Image:9divss.gif|9. SS Panzer Division "Hohenstaufen"
 
Image:10divss.gif|10. SS Panzer Division "Frundsberg"
 
Image:11. SS-Freiwilligen-Panzergrenadier-Division „Nordland“.svg|11. SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division "Nordland"
 
Image:12divss.gif|12. SS Panzer Division "Hitlerjugend"
 
Image:13divss.gif|13. Waffen Gebirgs Division der SS "Handschar"
 
Image:14divss.gif|14. Waffen Grenadier Division der SS "Galizische"
 
Image:15divss.gif|15. Waffen Grenadier Division der SS Lettische Nr. 1
 
Image:16divss.gif|16. SS Panzer Grenadier Division "Reichsführer SS"
 
Image:17divss.gif|17. SS Panzer Grenadier Division "Götz von Berlichingen"
 
Image:18divss.gif|18. SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division "Horst Wessel"
 
Image:19divss.gif|19. Waffen Grenadier Division der SS Lettische Nr. 2
 
Image:20divss.gif|20. Waffen Grenadier Division der SS Estonische Nr. I
 
Image:21divss.gif|[[21. Waffen Gebirgs Division der SS "Skanderbeg"]]
 
Image:22divss.gif|22. Freiwilligen Kavallerie Division der SS "Maria Theresa"
 
Image:23adivss.gif|23. SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division "Nederland"
 
Image:24divss.gif| 24. Waffen Gebirgs Division der SS "Karstjäger"
 
Image:25divss.gif|25. Waffen Grenadier Division der SS "Hunyadi" - Ungarische Nr. 1
 
Image:26divss.gif|26. Waffen Grenadier Division der SS Ungarische Nr. 2
 
Image:27divss.gif|27. SS Freiwilligen Grenadier Division "Langemarck"
 
Image:28divss.gif|28. SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division "Wallonien"
 
Image:29divssit.gif|29. Waffen Grenadier Division der SS Italienische Nr. 1
 
Image:30divss.gif|30. Waffen Grenadier Division der SS Russische Nr. 2
 
Image:31divss.gif|31. SS Freiwilligen Grenadier Division Böhmen und Mähren
 
Image:32divss.gif|32. SS Freiwilligen Grenadier Division "30. Januar"
 
Image:33divss.gif|33. Waffen Grenadier Division der SS "Charlemagne"
 
Image:34divss.gif|34. SS Freiwilligen Grenadier Division "Landstorm"
 
Image:35divss.gif|35. SS Polizei Grenadier Division
 
Image:36divss.gif|36. Waffen Grenadier Division der SS "Dirlewanger"
 
Image:37divss.gif|37. SS Freiwilligen Kavallerie Division "Lützow"
 
Image:38divss.gif|38. SS Panzer Grenadier Division "Nibelungen"
 
</gallery>
 
  
[[Kategorija: Trešā reiha armijas vienības]]
+
{{atsauces}}
 +
 
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://lib.rus.ec/b/141134/read Залесский K. Командиры национальных формирований СС.]
 +
* [http://www.cartalana.ru/volunteer-004.php Восточные добровольцы в вермахте и СС.]
 +
 
 +
[[Kategorija:Vērmahta vienības]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 6. jūnijs, plkst. 11.57

Ieroču SS (vāc. Waffen-SS) - 2. Pasaules kara laikā Vācijas bruņoto spēku vienības (t.s. leģioni), komplektētas no rasiski nepilnvērtīgo tautu pārstāvjiem (kā arī rasiski nepilnvērtīgiem vāciešiem), tāpēc pakļautas nevis vērmahta vadībai, bet gan SS, un karoja pret sabiedrotajiem SS uzraudzībā.[1] Tika izveidotas franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāļu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu, turku, tatāru un citu tautu divīzijas (kopā 38) vai mazākas vienības. Daļa bija brīvprātīgie, bet daļa - piespiedu kārtā mobilizētie. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā dienēja vairāk nekā 910 000 vīru.

Atsauces un piezīmes

  1. Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts VDK, bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens Waffen SS karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā paramilitārai struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam), - t.i. de iure nebija karavīri bet palīgspēki, kaut de facto tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.

Resursi internetā par šo tēmu