Atšķirības starp "Spartieši" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauna lapa)
 
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Spartieši''' (gr. ''spartiātai'') - valdošā [[kārta]] [[Sparta|Spartā]] (Lakonijā, Peloponēsas pussalā), ko veidoja [[dorieši]], kuriem vienīgajiem bija pilsoņu tiesības.
+
[[Attēls:Spartans.jpg|right|thumb|300px|]]
 +
'''Spartieši''' (gr. ''spartiātai'') - valdošā [[kārta]] [[Spartas valsts|Spartā]] (Lakonijā, Peloponēsas pussalā), ko veidoja [[dorieši]], kuriem vienīgajiem bija pilsoņu tiesības.  
  
−
== Komentāri ==
+
Pilntiesīgs spartietis bija tikai tas, kas pildīja visus priekšrakstus, ietilpa 15 vīru grupā, un regulāri iemaksāja savu daļu kopējām maltītēm (sisitijām jeb fiditijām, ko katra grupa regulāri ieturēja ārpus mājām). Vīrieši savu dzīvi veltīja karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Būdami skaitliskā mazākumā, spartieši turēja atkarībā pārējos Spartas iedzīvotājus: [[Perioiki|perioikus]] un [[Heloti|helotus]]. No visām doriešu ciltīm spartieši visilgāk norobežojās no citiem, strikti sargājot savas privilēģijas un nepieļaujot sajaukšanos - [[Hērodots|Hērodots]] (IX. 33, 35) zina nosaukt tikai 2 personas, kam piešķirtas pilnas pilsoņu tiesības. Pilsoņu tiesības varēja arī zaudēt: ģimenēm, kurās vairākas paaudzes bija daudz dēlu, nācās sev piešķirto zemi saskaldīt sīkākos gabalos, līdz vairs nespēja ne veikt iemaksas sisitijām, ne iegādāties bruņojumu - šāds spartietis tika apzīmēts kā "nolaidies" un zaudēja pilsoņa tiesības. IV gs.p.m.ē. vērojamas ievērojamas izmaiņas spartiešu sabiedrībā: pilntiesīgo spartiešu skaits sāka strauji samazināties (kara ar Persiju laikā bija 8000 pilntiesīgo spartiešu, ap 420. g.p.m.ē. - vairs 4000, IV gs.p.m.ē. vidū - ap 1500, bet III gs.p.m.ē. - tikai 100 pilntiesīgu spartiešu, t.i. ģimeņu tēvu), līdz III gs.p.m.ē. otrajā pusē tika realizēta zemes reforma un pilsoņu skaita palielināšana ar zināmu skaitu perioiku un pat [[Neodāmodi|neodāmodu]].
  
−
Vīrieši savu dzīvi veltīja karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Būdami skaitliskā mazākumā, spartieši turēja atkarībā pārējos Spartas iedzīvotājus: [[Perioitiki|parioitikus]] un [[Heloti|helotus]].
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
−
 
 
−
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9. lpp.
32. rindiņa: 31. rindiņa:
 
* Печатнова Л. Г. История Спарты. Период архаики и классики. — Гуманитарная Академия, 2002. — ISBN 5-93762-008-9
 
* Печатнова Л. Г. История Спарты. Период архаики и классики. — Гуманитарная Академия, 2002. — ISBN 5-93762-008-9
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.ancient-cultures.com/sparta.php Sparta: Deutsche Zusammenfassung der spartanischen Geschichte]
 
* [http://www.ancient-cultures.com/sparta.php Sparta: Deutsche Zusammenfassung der spartanischen Geschichte]
50. rindiņa: 49. rindiņa:
 
* [http://www.laconia.org/sparti_h_1.htm Facts on Sparta]
 
* [http://www.laconia.org/sparti_h_1.htm Facts on Sparta]
  
−
[[Kategorija:Sabiedrība]]
+
[[Kategorija:Sociālās grupas]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 12.32

Spartans.jpg

Spartieši (gr. spartiātai) - valdošā kārta Spartā (Lakonijā, Peloponēsas pussalā), ko veidoja dorieši, kuriem vienīgajiem bija pilsoņu tiesības.

Pilntiesīgs spartietis bija tikai tas, kas pildīja visus priekšrakstus, ietilpa 15 vīru grupā, un regulāri iemaksāja savu daļu kopējām maltītēm (sisitijām jeb fiditijām, ko katra grupa regulāri ieturēja ārpus mājām). Vīrieši savu dzīvi veltīja karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Būdami skaitliskā mazākumā, spartieši turēja atkarībā pārējos Spartas iedzīvotājus: perioikus un helotus. No visām doriešu ciltīm spartieši visilgāk norobežojās no citiem, strikti sargājot savas privilēģijas un nepieļaujot sajaukšanos - Hērodots (IX. 33, 35) zina nosaukt tikai 2 personas, kam piešķirtas pilnas pilsoņu tiesības. Pilsoņu tiesības varēja arī zaudēt: ģimenēm, kurās vairākas paaudzes bija daudz dēlu, nācās sev piešķirto zemi saskaldīt sīkākos gabalos, līdz vairs nespēja ne veikt iemaksas sisitijām, ne iegādāties bruņojumu - šāds spartietis tika apzīmēts kā "nolaidies" un zaudēja pilsoņa tiesības. IV gs.p.m.ē. vērojamas ievērojamas izmaiņas spartiešu sabiedrībā: pilntiesīgo spartiešu skaits sāka strauji samazināties (kara ar Persiju laikā bija 8000 pilntiesīgo spartiešu, ap 420. g.p.m.ē. - vairs 4000, IV gs.p.m.ē. vidū - ap 1500, bet III gs.p.m.ē. - tikai 100 pilntiesīgu spartiešu, t.i. ģimeņu tēvu), līdz III gs.p.m.ē. otrajā pusē tika realizēta zemes reforma un pilsoņu skaita palielināšana ar zināmu skaitu perioiku un pat neodāmodu.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9. lpp.
  • Herodot: Historien. Deutsche Gesamtausgabe übersetzt von A.Horneffer. W. Klinkhardt, Leipzig 1910, Neu hrsg. und erläutert v. H.W. Haussig; mit einer Einleitung von Walter F. Otto. 4. Aufl. Kröner, Stuttgart 1971. ISBN 3-520-22404-6
  • Pausanias: Reisen in Griechenland. Gesamtausgabe in drei Bänden auf Grund der Übersetzung von Ernst Meyer. Hrsg. v. Felix Eckstein. 3. Aufl. Artemis, Zürich-München 1986. ISBN 3-7608-3678-X
  • Plutarch: Große Griechen und Römer. Übersetzt von Konrat Ziegler und W. Wuhrmann. 6 Bde. Artemis, Zürich/Stuttgart 1954–1980. ISBN 3-7608-3607-0
  • Polybios: Geschichte. Gesamtausgabe in zwei Bänden eingeleitet und übertragen von Hans Drexler. Artemis, Zürich 1961, 1963, 1978. ISBN 3-7608-3614-3
  • Thukydides: Geschichte des peloponnesischen Krieges. Eingeleitet und übertragen von Georg Peter Landmann. Artemis, Zürich/München 1976, 1981, 1993 (Repr.). ISBN 3760816371
  • Xenophon: Hellenika. griechisch-deutsch, übersetzt und hrsg. v. Gisela Strasburger. Artemis & Winkler, München/Düsseldorf 1970, 2005. ISBN 3-7608-1639-8
  • Xenophon: Die Verfassung der Spartaner. Übersetzt und herausgegeben von Stefan Rebenich. WBG, Darmstadt 1998. ISBN 3-534-13203-3
  • Elisabeth Charlotte Welskopf (Hg.): Hellenische Poleis. Krise - Wandlung - Wirkung. 4 Bde., Akademie Verlag, Berlin (Ost) 1974
  • Karl-Wilhelm Welwei: Die griechische Polis. Verfassung und Gesellschaft in archaischer und klassischer Zeit. Kohlhammer, Stuttgart [u. a.] 1983. ISBN 3-17-007935-2
  • Raimund Schulz: Athen und Sparta. Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 2003 (Geschichte kompakt: Antike). ISBN 3-534-15493-2
  • Stefan Sommer: Das Ephorat: Garant des spartanischen Kosmos. Mainzer Althistorische Studien 2, St. Katharinen 2001.
  • Conrad M. Stibbe: Das andere Sparta. Mainz am Rhein 1996.
  • Lukas Thommen: Lakedaimonion politeia. Die Entstehung der spartanischen Verfassung. Historia ES 103, Stuttgart 1996.
  • Carl W. Weber: Die Spartaner. Enthüllung einer Legende. Pawlak, Herrsching 1989. ISBN 3-88199-640-0
  • W. G. Forest. A History of Sparta, 950–192 B.C.. New York: W. W. Norton & Co., 1968.
  • Ernle Bradford. The Battle for the West-Thermopylae 480. New York: McGraw-Hill, 1981.
  • Cartledge, Paul. Spartan Reflections. London: Duckworth, 2001.
  • Cartledge, Paul. "What have the Spartans Done for us?: Sparta’s Contribution to Western Civilization", Greece & Rome, Vol. 51, Issue 2 (2004), pp. 164–179.
  • Андреев Ю. В. Мужские союзы в дорийских городах-государствах (Спарта и Крит). СПб.: Алетейя, 2004. — ISBN 5-89329-669-9
  • Печатнова Л. Г. История Спарты. Период архаики и классики. — Гуманитарная Академия, 2002. — ISBN 5-93762-008-9

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Spartieši&oldid=71557"