Atšķirības starp "Enciklopēdisti" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Enciklopēdisti''' - atkarībā no konteksta: | '''Enciklopēdisti''' - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' "Enciklopēdija jeb zinātņu, mākslu un amatu sistemātiska vārdnīca" (''Encyclopédie ou Dictionnaire raisonné des sciences, des arts et des métiers'') sastādītāji un autori. Pusē pēc [[Karalis|karaļa]] 1746. gada rīkojuma [[Didro Denī|Didro]] (Denis Diderot, 1713–1784) un [[Dalambērs Lerons Žans|Dalambēra]] (Jean de Rond d'Alembert, 1717–1783) uzsāka darbu pie plašas [[enciklopēdija]]s izdošanas franču valodā (iecerēta tā bija kā 1728. gadā Londonā iznākušās E. Čeimbersa "Enciklopēdijas" tulkojums, bet 1748. gadā karalis deva rīkojumu ne tikai vārdnīcas tulkošanai, bet arī papildināšanai) - ap šo izdevumu pulcējās visi tā laika Francijas intelektuāļi, un tam bija liela nozīme [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] inspirēšanā. Didro bija izcils [[Apgaismība|apgaismotājs]], filosofs materiālists, labi prata angļu valodu un bija jau tulkojis no tās kādu medicīnas vārdnīcu. Dalambērs bija ievērojams matemātiķis. Daudzus rakstus viņi tulkoja paši, citiem meklēja tulkotājus. Tika izveidots autoru kolektīvs, kurā ietilpa aptuveni 160 ievērojamu franču zinātnieku un mākslas un amatniecības nozaru pārstāvju, kas vēsturē tie pazīstami kā "'''enciklopēdisti'''" (līdzstrādnieku vidū bija, piemēram, [[Monteskjē Šarls Luijs|Monteskjē]], [[Voltērs | + | * '''1.''' "Enciklopēdija jeb zinātņu, mākslu un amatu sistemātiska vārdnīca" (''Encyclopédie ou Dictionnaire raisonné des sciences, des arts et des métiers'') sastādītāji un autori. Pusē pēc [[Karalis|karaļa]] 1746. gada rīkojuma [[Didro Denī|Didro]] (Denis Diderot, 1713–1784) un [[Dalambērs Lerons Žans|Dalambēra]] (Jean de Rond d'Alembert, 1717–1783) uzsāka darbu pie plašas [[enciklopēdija]]s izdošanas franču valodā (iecerēta tā bija kā 1728. gadā Londonā iznākušās E. Čeimbersa "Enciklopēdijas" tulkojums, bet 1748. gadā karalis deva rīkojumu ne tikai vārdnīcas tulkošanai, bet arī papildināšanai) - ap šo izdevumu pulcējās visi tā laika Francijas intelektuāļi, un tam bija liela nozīme [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] inspirēšanā. Didro bija izcils [[Apgaismība|apgaismotājs]], filosofs materiālists, labi prata angļu valodu un bija jau tulkojis no tās kādu medicīnas vārdnīcu. Dalambērs bija ievērojams matemātiķis. Daudzus rakstus viņi tulkoja paši, citiem meklēja tulkotājus. Tika izveidots autoru kolektīvs, kurā ietilpa aptuveni 160 ievērojamu franču zinātnieku un mākslas un amatniecības nozaru pārstāvju, kas vēsturē tie pazīstami kā "'''enciklopēdisti'''" (līdzstrādnieku vidū bija, piemēram, [[Monteskjē Šarls Luijs|Monteskjē]], [[Voltērs Fransuā Marī Aruē|Voltērs]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijs]], [[Holbahs Pols Anrī|Holbahs]], [[Ruso Žans Žaks|Ruso]], [[Kondiljaks Etjēns Bonno de|Kondiljaks]] u.c.). Sevišķu uzmanību pievērsa ilustrācijām, tāpēc vāca dažādu priekšmetu un ainavu zīmējumus, pieņēma darbā īpašus zīmētājus, kurus sūtīja uz dažādu nozaru darbnīcām zīmēt darbarīkus, it īpaši dažādu mehānismu un ierīču attēlus. Šīs enciklopēdijas šķirkļi ietvēra jaunākās tā laika zinātnes atziņas un pat koncepcijas un hipotēzes, kuras vēl nebija sabiedrībā vispārpieņemtas, kas izsauca neapmierinātību sabiedrības konservatīvajos slāņos un ievērojami apgrūtināja darba izdošanu. Kopumā enciklopēdija aptvēra 17 teksta sējumus un 11 ilustrāciju sējumus. 1765. gadā iznāca iepriekšējos gados sagatavotie pēdējie 10 sējumi. No 1762. gada līdz 1772. gadam iznāca visi 11 ilustrāciju sējumi. Bez Didro līdzdalības līdz 1780. gadam tika izdoti vēl pieci papildsējumi (4 teksta un 1 ilustrāciju sējums). Kopējā izdevumu summa bija 1 159 000 [[Livrs|livru]]. |
| − | * '''2.''' Zinātnieki, kuru darbība orientēta nevis uz jaunatklājumiem, bet esošo zināšanu enciklopēdisku apkopošanu. | + | * '''2.''' Zinātnieki, kuru darbība orientēta nevis uz jaunatklājumiem, bet esošo zināšanu [[Enciklopēdija|enciklopēdisku]] apkopošanu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://quod.lib.umich.edu/cgi/t/text/text-idx?c=did;cc=did;idno=did2222.0000.004;rgn=main;view=text Denis Diderot. Encyclopédie. / transl. Philip Stewart, Duke University] | * [http://quod.lib.umich.edu/cgi/t/text/text-idx?c=did;cc=did;idno=did2222.0000.004;rgn=main;view=text Denis Diderot. Encyclopédie. / transl. Philip Stewart, Duke University] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Vēstures zinātne]] |
Pašreizējā versija, 2011. gada 20. jūlijs, plkst. 08.56
Enciklopēdisti - atkarībā no konteksta:
- 1. "Enciklopēdija jeb zinātņu, mākslu un amatu sistemātiska vārdnīca" (Encyclopédie ou Dictionnaire raisonné des sciences, des arts et des métiers) sastādītāji un autori. Pusē pēc karaļa 1746. gada rīkojuma Didro (Denis Diderot, 1713–1784) un Dalambēra (Jean de Rond d'Alembert, 1717–1783) uzsāka darbu pie plašas enciklopēdijas izdošanas franču valodā (iecerēta tā bija kā 1728. gadā Londonā iznākušās E. Čeimbersa "Enciklopēdijas" tulkojums, bet 1748. gadā karalis deva rīkojumu ne tikai vārdnīcas tulkošanai, bet arī papildināšanai) - ap šo izdevumu pulcējās visi tā laika Francijas intelektuāļi, un tam bija liela nozīme Lielās franču revolūcijas inspirēšanā. Didro bija izcils apgaismotājs, filosofs materiālists, labi prata angļu valodu un bija jau tulkojis no tās kādu medicīnas vārdnīcu. Dalambērs bija ievērojams matemātiķis. Daudzus rakstus viņi tulkoja paši, citiem meklēja tulkotājus. Tika izveidots autoru kolektīvs, kurā ietilpa aptuveni 160 ievērojamu franču zinātnieku un mākslas un amatniecības nozaru pārstāvju, kas vēsturē tie pazīstami kā "enciklopēdisti" (līdzstrādnieku vidū bija, piemēram, Monteskjē, Voltērs, Helvēcijs, Holbahs, Ruso, Kondiljaks u.c.). Sevišķu uzmanību pievērsa ilustrācijām, tāpēc vāca dažādu priekšmetu un ainavu zīmējumus, pieņēma darbā īpašus zīmētājus, kurus sūtīja uz dažādu nozaru darbnīcām zīmēt darbarīkus, it īpaši dažādu mehānismu un ierīču attēlus. Šīs enciklopēdijas šķirkļi ietvēra jaunākās tā laika zinātnes atziņas un pat koncepcijas un hipotēzes, kuras vēl nebija sabiedrībā vispārpieņemtas, kas izsauca neapmierinātību sabiedrības konservatīvajos slāņos un ievērojami apgrūtināja darba izdošanu. Kopumā enciklopēdija aptvēra 17 teksta sējumus un 11 ilustrāciju sējumus. 1765. gadā iznāca iepriekšējos gados sagatavotie pēdējie 10 sējumi. No 1762. gada līdz 1772. gadam iznāca visi 11 ilustrāciju sējumi. Bez Didro līdzdalības līdz 1780. gadam tika izdoti vēl pieci papildsējumi (4 teksta un 1 ilustrāciju sējums). Kopējā izdevumu summa bija 1 159 000 livru.
- 2. Zinātnieki, kuru darbība orientēta nevis uz jaunatklājumiem, bet esošo zināšanu enciklopēdisku apkopošanu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 106.-107. lpp.
