Atšķirības starp "Homjakovs Aleksejs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Aleksey_Khomyakov.jpg|right|thumb|200px|Aleksejs Homjakovs (pašportrets, 1842.)]] |
'''Aleksejs Homjakovs''' (''Алексей Степанович Хомяков'', 1804.-1860.) - [[muižnieks]], dzejnieks, publicists, filosofs, viens no [[Slavofilisms|slavofilisma]] aizsācējiem. | '''Aleksejs Homjakovs''' (''Алексей Степанович Хомяков'', 1804.-1860.) - [[muižnieks]], dzejnieks, publicists, filosofs, viens no [[Slavofilisms|slavofilisma]] aizsācējiem. | ||
| − | Dzimis 1804. gada 1.(13.) maijā Ordinkā (''Ордынка''), Maskavā (''Москва''), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], muižnieku ģimenē. Pamatizglītību guvis mājās. 1820. gadā absolvējis Maskavas universitāti (1821. gadā saņēmis zinātņu kandidāta grādu). 1822. gadā uzsāka karadienestu [[Astrahaņas kirasieru pulks|Astrahaņas kirasieru pulkā]] (''Астраханский кирасирский полк''), bet pēc gada tika pārcelts uz Pēterburgu (''Петербург'') dienēt jātnieku [[Gvarde Krievijas impērijā|gvardē]]. 1825. gadā demobilizējas, apceļo Eiropu, glezno, saraksta lugu "Jermaks" (''Ермак''). 1828.-1829. gados piedalās [[Krievu-turku karš 1828-1829|karā ar Osmaņu impēriju]], pēc kā pārceļas uz dzīvi dzimtas muižā, raksta sociālas esejas, kuras publicē presē. 1838. gadā uzsāk darbu pie savas grāmatas "Piezīme par pasaules vēsturi" (''Записка о всемирной истории''). Politiskajos uzskatos visai liberāls [[monarhija]]s atbalstītājs, iestājās par [[dzimtbūšana]]s atcelšanu, sociālām reformām impērijā. Kopš 1850. gada pievērsās reliģijas jautājumiem. Miris holēras epidēmijā 1860. gada 23. septembrī (5. oktobrī), Spešņevo-Ivanovskoje (''Спешнево-Ивановское'') [[Ciems|ciemā]], Tambovas [[Guberņa|guberņā]] (''Тамбовская губерния''). | + | Dzimis 1804. gada 1.(13.) maijā Ordinkā (''Ордынка''), Maskavā (''Москва''), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], muižnieku ģimenē. Pamatizglītību guvis mājās. 1820. gadā absolvējis Maskavas universitāti (1821. gadā saņēmis zinātņu kandidāta grādu). 1822. gadā uzsāka karadienestu [[Astrahaņas kirasieru pulks|Astrahaņas kirasieru pulkā]] (''Астраханский кирасирский полк''), bet pēc gada tika pārcelts uz Pēterburgu (''Петербург'') dienēt jātnieku [[Gvarde Krievijas impērijā|gvardē]]. 1825. gadā demobilizējas, apceļo Eiropu, glezno, saraksta lugu "Jermaks" (''Ермак''). 1828.-1829. gados piedalās [[Krievu-turku karš 1828-1829|karā ar Osmaņu impēriju]], pēc kā pārceļas uz dzīvi dzimtas muižā, raksta sociālas esejas, kuras publicē presē. 1838. gadā uzsāk darbu pie savas grāmatas "Piezīme par pasaules vēsturi" (''Записка о всемирной истории''). Šajā pat laikā izplata rakstu "Par veco un jauno" (''О старом и новом''), kur paustās idejas aizsāk slavofilisma kustību. Politiskajos uzskatos visai liberāls [[monarhija]]s atbalstītājs, iestājās par [[dzimtbūšana]]s atcelšanu, sociālām reformām impērijā. Kopš 1850. gada pievērsās reliģijas jautājumiem. Miris holēras epidēmijā 1860. gada 23. septembrī (5. oktobrī), Spešņevo-Ivanovskoje (''Спешнево-Ивановское'') [[Ciems|ciemā]], Tambovas [[Guberņa|guberņā]] (''Тамбовская губерния''). |
| − | Savās publikācijās kritizēja materiālismu un vācu klasisko ideālismu, pieturoties objektīvā ideālisma pozīcijās. Par esošā pirmpamatu uzskatīja ideālu, saprātīgu un brīvu pirmssākumu, kuru nav iespējams izzināt ar cilvēka parastajiem izziņas instrumentiem - sajūtām un prātu, - bet kas izzināms ar nedefinējamas "iekšējas izzinas", "saprātīgas redzēšanas" palīdzību. Sabiedrības teorijā | + | Savās publikācijās kritizēja materiālismu un vācu klasisko ideālismu, pieturoties objektīvā ideālisma pozīcijās. Par esošā pirmpamatu uzskatīja ideālu, saprātīgu un brīvu pirmssākumu, kuru nav iespējams izzināt ar cilvēka parastajiem izziņas instrumentiem - sajūtām un prātu, - bet kas izzināms ar nedefinējamas "iekšējas izzinas", "saprātīgas redzēšanas" palīdzību. Sabiedrības teorijā pieturējās pie reliģiskā providenciālisma viedokļa. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 156. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 156. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Хомяков, Алексей Степанович. Полное собраніе сочиненій. Томъ I—VIII - Москва, 1900-1914 | ||
| + | * Хомяков А.С. Сочинения. - тт. 1–2, Москва, 1994 | ||
| + | * Хомяков А.С. Сочинения богословские. - СПб, 1995 | ||
| + | * Зернов Н.М. Три русских пророка: Хомяков, Достоевский, соловьев. - Москва, 1995 | ||
| + | * Хомяков А.С. Стихотворения. - Москва, 2000 | ||
| + | * Кошелев В.А. Алексей Степанович Хомяков. Жизнеописание в документах, в рассуждениях и разысканиях. - Москва, 2000 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://encarta.msn.com/encyclopedia_761559023/aleksey_khomyakov.html Aleksey Stepanovich Khomyakov - MSN Encarta] | ||
| + | * [http://www.berdyaev.com/berdiaev/berd_lib/1904_110_3.html Berdyaev N.A. Khomyakov as philosopher (For Centennial of His Birth)] | ||
| + | * [http://www.newworldencyclopedia.org/entry/Slavophile Slavophile - New World Encyclopedia] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.krugosvet.ru/enc/gumanitarnye_nauki/filosofiya/HOMYAKOV_ALEKSE_STEPANOVICH.html Хомяков Алексей Степанович - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»] | ||
| + | * [http://stroki.net/content/blogcategory/75/76/ Хомяков А.С. Стихотворения] | ||
| + | * [http://www.hrono.info/biograf/homyakov.html Хомяков как литератор и основатель славянофильства] | ||
| + | * [http://krotov.info/spravki/persons/19person/1860homy.html Хомяков А.С. - Библиотека Якова Кротова] | ||
| + | * [http://az.lib.ru/h/homjakow_a_s/ Хомяков Алексей Степанович: Сочинения - в библиотеке Максима Мошкова] | ||
[[Kategorija:H]] | [[Kategorija:H]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 31. jūlijs, plkst. 14.48
Aleksejs Homjakovs (Алексей Степанович Хомяков, 1804.-1860.) - muižnieks, dzejnieks, publicists, filosofs, viens no slavofilisma aizsācējiem.
Dzimis 1804. gada 1.(13.) maijā Ordinkā (Ордынка), Maskavā (Москва), Krievijas impērijā, muižnieku ģimenē. Pamatizglītību guvis mājās. 1820. gadā absolvējis Maskavas universitāti (1821. gadā saņēmis zinātņu kandidāta grādu). 1822. gadā uzsāka karadienestu Astrahaņas kirasieru pulkā (Астраханский кирасирский полк), bet pēc gada tika pārcelts uz Pēterburgu (Петербург) dienēt jātnieku gvardē. 1825. gadā demobilizējas, apceļo Eiropu, glezno, saraksta lugu "Jermaks" (Ермак). 1828.-1829. gados piedalās karā ar Osmaņu impēriju, pēc kā pārceļas uz dzīvi dzimtas muižā, raksta sociālas esejas, kuras publicē presē. 1838. gadā uzsāk darbu pie savas grāmatas "Piezīme par pasaules vēsturi" (Записка о всемирной истории). Šajā pat laikā izplata rakstu "Par veco un jauno" (О старом и новом), kur paustās idejas aizsāk slavofilisma kustību. Politiskajos uzskatos visai liberāls monarhijas atbalstītājs, iestājās par dzimtbūšanas atcelšanu, sociālām reformām impērijā. Kopš 1850. gada pievērsās reliģijas jautājumiem. Miris holēras epidēmijā 1860. gada 23. septembrī (5. oktobrī), Spešņevo-Ivanovskoje (Спешнево-Ивановское) ciemā, Tambovas guberņā (Тамбовская губерния).
Savās publikācijās kritizēja materiālismu un vācu klasisko ideālismu, pieturoties objektīvā ideālisma pozīcijās. Par esošā pirmpamatu uzskatīja ideālu, saprātīgu un brīvu pirmssākumu, kuru nav iespējams izzināt ar cilvēka parastajiem izziņas instrumentiem - sajūtām un prātu, - bet kas izzināms ar nedefinējamas "iekšējas izzinas", "saprātīgas redzēšanas" palīdzību. Sabiedrības teorijā pieturējās pie reliģiskā providenciālisma viedokļa.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 156. lpp.
- Хомяков, Алексей Степанович. Полное собраніе сочиненій. Томъ I—VIII - Москва, 1900-1914
- Хомяков А.С. Сочинения. - тт. 1–2, Москва, 1994
- Хомяков А.С. Сочинения богословские. - СПб, 1995
- Зернов Н.М. Три русских пророка: Хомяков, Достоевский, соловьев. - Москва, 1995
- Хомяков А.С. Стихотворения. - Москва, 2000
- Кошелев В.А. Алексей Степанович Хомяков. Жизнеописание в документах, в рассуждениях и разысканиях. - Москва, 2000
Resursi internetā par šo tēmu
- Aleksey Stepanovich Khomyakov - MSN Encarta
- Berdyaev N.A. Khomyakov as philosopher (For Centennial of His Birth)
- Slavophile - New World Encyclopedia
