Atšķirības starp "Manetons no Sebennitas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(7 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Manetons no Sebennitas''' (sengr. ''Μανέθων ὁ Σεβέννυτος - Manēto ho Sebēnnitos'', lat. ''Manetho'', IV-III gs.p.m.ē.) - priesteris, vēsturnieks.
+
'''Manetons no Sebennitas''' (sengr. ''Μανέθων ὁ Σεβέννυτος - Manethōn ho Sebennytos'', lat. ''Manethos'', IV-III gs.p.m.ē.) - priesteris, vēsturnieks. Dzimis ap 300. g.p.m.ē. Nīlas deltas pilsētā Sebennitā, [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]]. Par dzīvi ziņu praktiski nav. Domājams, dzīvojis un darbojies Ptolemaja I Sotēra (305.-283. g.p.m.ē.) un Ptolemaja II Filadelfa (285.-246. g.p.m.ē.) laikā. It kā bijis Saules dieva Ra virspriesteris (''ἱερογραμματεύς'') kādā no Heliopoles tempļiem (lai gan min, ka viņš varējis būt Sarapida kulta kalpotājs). Runājis un rakstījis sengrieķu valodā. Viņam piedēvē tādus sacerējumus kā "Ēģiptika" (''Ἀἰγυπτιακά''), "Svētā grāmata", "Kopsavilkumi fizikā" (''Φυσικῶν ἐπιτομή''), "Par svētkiem" (''Περὶ Ἑορτῶν''), "Par senatni un bijību" (''Περὶ ἀρχαισμοῦ καὶ εὐσεβείας''), "Pret Hērodotu" (''Τὰ πρὸς Ἡροδότου''), "Sotida grāmata", "Apotelesmātika" (''Ἀποτελεσματικά'') u.c. No Manetona darbiem saglabājušies tikai īsi fragmenti citu autoru pārstāstā - [[Flāvijs Josefs|Josefa Flāvija]] (m. ē. I gs.) un Eisebija (IV gs.) u.c. darbos, kuros tie citēti. Manetons pirmais periodizējis Senās Ēģiptes vēsturi un ieviesis tās monarhu iedalījumu 30 dinastijās laikā no t.s. ''pirmsdinastiju'' perioda līdz pat Ēģiptes iekļaušanai [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas valstī]]. Plaši zināms kā avots ir vēlāks izvilkums no viņa darbiem "Epitome" jeb "Kopsavilkums" (''Ἐπιτομή'') - visu viņam zināmo faraonu hronoloģisks uzskaitījums.
  
Dzimis ap 300. g.p.m.ē. Nīlas deltas pilsētā Sebennitā, [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]]. Par dzīvi ziņu praktiski nav. Ieņēma rakstveža amatu Heliopolē vienā no tempļiem Ptolemaja Filadelfa laikā (ap 280. g.p.m.ē.).
+
== Literatūra par šo tēmu ==
  
No Manetona darbiem saglabājušies tikai īsi fragmenti citu autoru pārstāstā. Zuduši ir traktāti "Ēģiptes zemes senatnes notikumi" un "Sotis". Arī darbs par [[Faraons|faraonu]] dinastijām nav saglabājies, bet ir zināms no [[Flāvijs Jozefs|Josifa Flāvija]] (m. ē. I gs.) un Eisēbija (IV gs.) darbiem, kuros tas citēts. Sadalījis visus monarhus 30 dinastijās laikā no t.s. ''pirmsdinastiju'' perioda līdz pat Ēģiptes iekļaušanai [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas valstī]]. Gadu desmitiem šis faraonu saraksts bija vēsturnieku pamatavots.
+
* Manetho. / With an Engl. transl. by W. G. Waddell. - London, 1948
 +
* Waddell, William G. Manetho. The History of Egypt and Other Works. - Harvard University Press: Cambridge, 1940, ISBN 0-674-99385-3
 +
* Russell Gmirkin. Berossus and Genesis, Manetho and Exodus. - T. & T. Clark Publishers, 2006, ISBN 0567025926
 +
* Redford D.B. The Name Manetho. // Egyptological Studies in Honor of Richard A. Parker Presented on the Occasion of His 78th Birthday, December 10, 1983
 +
----
 +
* Wolfgang Helck. Untersuchungen zu Manetho und den ägyptischen Königslisten. - Akademie-Verlag: Berlin, 1956
 +
* Eduard Meyer. Aegyptische Chronologie. - Berlin, 1905
 +
----
 +
* Берлев О.Д. Египет. // Источниковедение истории Древнего Востока. - Москва, 1984
 +
* Струве В.В. Манефон и его время. - Нева; Летний сад: СПб., 2003 - 480 с.
 +
 
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://www.phouka.com/tr/egypt//history/KLManetho.html Manetho's King List]
 +
* [http://www.und.edu/instruct/cjacobs/Manetho.html Manetho's "Aegyptiaca" - Extract from a comprehensive History of Egypt, written in the 2nd century B.C. by a Greek-speaking priest of Heliopolis]
 +
* [http://www.ancient-egypt.org/index.html Manetho - Who's Who in Ancient Egypt]
 +
* [http://www.uni-koeln.de/phil-fak/ifa/zpe/downloads/1999/127pdf/127093.pdf Dillery J. The First Egyptian Narrative History: Manetho and Greek Historiograph (.pdf)]
 +
----
 +
* [http://ru-egypt.com/lexicon/manefon Манефон Севеннитский]
  
 
[[Kategorija:M]]
 
[[Kategorija:M]]
 +
[[Kategorija:Vēsturnieki]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 25. marts, plkst. 11.54

Manetons no Sebennitas (sengr. Μανέθων ὁ Σεβέννυτος - Manethōn ho Sebennytos, lat. Manethos, IV-III gs.p.m.ē.) - priesteris, vēsturnieks. Dzimis ap 300. g.p.m.ē. Nīlas deltas pilsētā Sebennitā, Ēģiptē. Par dzīvi ziņu praktiski nav. Domājams, dzīvojis un darbojies Ptolemaja I Sotēra (305.-283. g.p.m.ē.) un Ptolemaja II Filadelfa (285.-246. g.p.m.ē.) laikā. It kā bijis Saules dieva Ra virspriesteris (ἱερογραμματεύς) kādā no Heliopoles tempļiem (lai gan min, ka viņš varējis būt Sarapida kulta kalpotājs). Runājis un rakstījis sengrieķu valodā. Viņam piedēvē tādus sacerējumus kā "Ēģiptika" (Ἀἰγυπτιακά), "Svētā grāmata", "Kopsavilkumi fizikā" (Φυσικῶν ἐπιτομή), "Par svētkiem" (Περὶ Ἑορτῶν), "Par senatni un bijību" (Περὶ ἀρχαισμοῦ καὶ εὐσεβείας), "Pret Hērodotu" (Τὰ πρὸς Ἡροδότου), "Sotida grāmata", "Apotelesmātika" (Ἀποτελεσματικά) u.c. No Manetona darbiem saglabājušies tikai īsi fragmenti citu autoru pārstāstā - Josefa Flāvija (m. ē. I gs.) un Eisebija (IV gs.) u.c. darbos, kuros tie citēti. Manetons pirmais periodizējis Senās Ēģiptes vēsturi un ieviesis tās monarhu iedalījumu 30 dinastijās laikā no t.s. pirmsdinastiju perioda līdz pat Ēģiptes iekļaušanai Maķedonijas valstī. Plaši zināms kā avots ir vēlāks izvilkums no viņa darbiem "Epitome" jeb "Kopsavilkums" (Ἐπιτομή) - visu viņam zināmo faraonu hronoloģisks uzskaitījums.

Literatūra par šo tēmu

  • Manetho. / With an Engl. transl. by W. G. Waddell. - London, 1948
  • Waddell, William G. Manetho. The History of Egypt and Other Works. - Harvard University Press: Cambridge, 1940, ISBN 0-674-99385-3
  • Russell Gmirkin. Berossus and Genesis, Manetho and Exodus. - T. & T. Clark Publishers, 2006, ISBN 0567025926
  • Redford D.B. The Name Manetho. // Egyptological Studies in Honor of Richard A. Parker Presented on the Occasion of His 78th Birthday, December 10, 1983

  • Wolfgang Helck. Untersuchungen zu Manetho und den ägyptischen Königslisten. - Akademie-Verlag: Berlin, 1956
  • Eduard Meyer. Aegyptische Chronologie. - Berlin, 1905

  • Берлев О.Д. Египет. // Источниковедение истории Древнего Востока. - Москва, 1984
  • Струве В.В. Манефон и его время. - Нева; Летний сад: СПб., 2003 - 480 с.

Resursi internetā par šo tēmu