Atšķirības starp "Karneads no Kirēnas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
 
(8 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Karneads no Kirēnas''' (sengr. ''Καρνεάδης, Karneadēs'', 214.-129. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], t.s. Jaunās akadēmijas vadītājs, [[Skepticisms|skeptiķis]].
+
[[Attēls:Karneades.png‎|right|thumb|200px|]]
 +
'''Karneads no Kirēnas''' (sengr. ''Καρνεάδης ὁ Κυρηναϊκός, Karneadēs ho Kirēnaikos'', 214.-129. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], t.s. Jaunās akadēmijas vadītājs, [[Skepticisms|skeptiķis]]. Dzimis ap 214. g.p.m.ē. Kirēnā (''Κυρήνη''), Ziemeļāfrikā. Epikoma dēls. Jaunībā aizrāvies ar [[Hrīsips no Solām|Hrīsipa]] mācību ("nebūtu Hrīsipa, nebūtu arī manis"). Aptuveni 185.-180. g. p.m.ē. pārcēlies uz dzīvi [[Senās Atēnas|Atēnās]]. Mācījies pie [[Diogens no Babilonas|Diogena no Babilonas]]. 155. gadā p.m.ē. bijis Atēnu sūtniecības sastāvā [[Senā Roma|Romā]].
  
Dzimis ap 214. g.p.m.ē. Kirēnā (''Κυρήνη''), Ziemeļāfrikā. Aptuveni 185.-180. gados p.m.ē. pārcēlies uz dzīvi [[Senās Atēnas|Atēnās]]. Mācījies pie [[Diogens no Babilonas|Diogena no Babilonas]]. 155. gadā p.m.ē. bijis Atēnu sūtniecības sastāvā [[Senā Roma|Romā]].
+
Savos darbos izvērsa un padziļināja iepriekšējā akadēmijas vadītāja [[Arkesilajs no Pitanes|Arkesilāja]] mācību. Pats neko nav sarakstījis, un arī viņa lekcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās. Nedaudzie avoti norāda uz akadēmijā mācītā skepticisma tipisko mācību, ka patiesa izziņa nav iespējama un ka jebkura izziņa labākajā gadījumā reducējas uz ticamu apgalvojumu. Analizēja šās ticamības dažādas pakāpes, taču nevienu no tām neatzina par vienlīdzīgu patiesībai. Kritizēja dieva esamības teleoloģisko pierādījumu. Ētikā sludināja skeptiķiem parasto mācību par dabiskajiem labumiem un par dzīvošanu atbilstoši dabai, nemēģinot uz to aktīvi iedarboties.
 
 
Savos darbos izvērsa un padziļināja iepriekšējā akadēmijas vadītāja [[Arkesilajs no Pitanes|Arkesilaja]] mācību. Pats neko nav sarakstījis un arī lekcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās. Nedaudzie avoti norāda uz akadēmijā mācītā skepticisma tipisko mācību, ka patiesa izziņa ir neiespējama un, ka jebkura izziņa labākajā gadījumā reducējas uz ticamu apgalvojumu. Analizēja šās ticamības dažādās pakāpes, taču nevienu no tām neatzina par vienlīdzīgu patiesībai. Kritizēja dieva esamības teleoloģisko pierādījumu. Ētikā sludināja skeptiķiem parasto mācību par dabiskajiem labumiem un par dzīvošanu atbilstoši dabai, nemēģinot uz to aktīvi iedarboties.
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
23. rindiņa: 22. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/carneades/ Carneades - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/carneades/ Carneades - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://www.iep.utm.edu/carneade/ Carneades (c.214–129 BCE) - Internet Encyclopedia of Philosophy]
 +
----
 
* [http://www.roman-eisele.de/rhet/stuff/CiceroAkademieKurzfsg.pdf  Cicero. Akademie.]
 
* [http://www.roman-eisele.de/rhet/stuff/CiceroAkademieKurzfsg.pdf  Cicero. Akademie.]
 +
----
 +
* [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s04/a000461.shtml Карнеад из Кирены - Цифровая библиотека по философии]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/93798/Карнеад Карнеад - Academic dictionaries and encyclopedias ]
 +
* [http://www.sno.pro1.ru/lib/asmus/11-1.htm В.Ф. Асмус. Античная философия : СРЕДНЯЯ И НОВАЯ АКАДЕМИЯ]
 +
* [http://www.vehi.net/brokgauz/all/049/49096.shtml Карнеад Киренский - Словарь Ф.А.Брокгауза и И.А.Ефрона // Библиотека «Вехи»]
 +
* [http://society.polbu.ru/laertsky_famousphilosophers/ch45_i.html Карнеад // Диоген Лаэртский. О жизни, учениях и изречениях знаменитых философов]
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article059396.html Значение слова "Карнеад" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://www.respublica.in.ua/index.php?view=article&catid=39%3A2009-07-28-11-12-26&id=51%3A2009-07-28-15-10-11&format=pdf&option=com_content&Itemid=58 Цицерон. Карнеад (.pdf)]
  
 
[[Kategorija:K]]
 
[[Kategorija:K]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 2. novembris, plkst. 00.29

Karneades.png

Karneads no Kirēnas (sengr. Καρνεάδης ὁ Κυρηναϊκός, Karneadēs ho Kirēnaikos, 214.-129. g.p.m.ē.) - filosofs, t.s. Jaunās akadēmijas vadītājs, skeptiķis. Dzimis ap 214. g.p.m.ē. Kirēnā (Κυρήνη), Ziemeļāfrikā. Epikoma dēls. Jaunībā aizrāvies ar Hrīsipa mācību ("nebūtu Hrīsipa, nebūtu arī manis"). Aptuveni 185.-180. g. p.m.ē. pārcēlies uz dzīvi Atēnās. Mācījies pie Diogena no Babilonas. 155. gadā p.m.ē. bijis Atēnu sūtniecības sastāvā Romā.

Savos darbos izvērsa un padziļināja iepriekšējā akadēmijas vadītāja Arkesilāja mācību. Pats neko nav sarakstījis, un arī viņa lekcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās. Nedaudzie avoti norāda uz akadēmijā mācītā skepticisma tipisko mācību, ka patiesa izziņa nav iespējama un ka jebkura izziņa labākajā gadījumā reducējas uz ticamu apgalvojumu. Analizēja šās ticamības dažādas pakāpes, taču nevienu no tām neatzina par vienlīdzīgu patiesībai. Kritizēja dieva esamības teleoloģisko pierādījumu. Ētikā sludināja skeptiķiem parasto mācību par dabiskajiem labumiem un par dzīvošanu atbilstoši dabai, nemēģinot uz to aktīvi iedarboties.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 195. lpp.

  • Minap Ed.L. The positive beliefs of the sceptic Carneades. // Classical Weeckly, 1949, 43. P. 67-71.
  • Bett, R. Carneades pithanon: A Reappraisal of its Role and Status. // Oxford Studies in Ancient Philosophy 7. 1989. P. 59-94.

  • Mette H.J. Weitere Akademiker heute – von Lakydes bis zu Kleitomachos. // Lustrum 27 (1985), S. 53-148
  • Friedo Ricken. Antike Skeptiker. - Beck: München, 1994, ISBN 3-406-34638-3, S. 53-67
  • Thomas Grundmann. Dem Wissen auf der Spur. Eine Verteidigung des erkenntnistheoretischen Externalismus. - Paderborn, 2003, S. 84-96, 376.

  • Дёмин Р.Н. Карнеадовский пробабилизм и поздние моисты. // Универсум платоновской мысли: платонизм и античная психология (Материалы VIII Платоновской конференции 23-24 июня 2000 г.). - СПб., 2000

Resursi internetā par šo tēmu