Atšķirības starp "Katarse" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Katarse''' (sengr. ''katharsis'' - "šķīstīšanās, attīrīšanās") - jēdziens, kas raksturo mākslas estētisko iedarbību uz cilvēku. [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]] postulēja ("Poētika", 50. lpp.), ka traģēdija ar līdzjūtības un baiļu izraisīšanas palīdzību šķīsta, attīra afektus, un arī mūzika, iedarbodamās uz cilvēku, sniedz "sava veida atbrīvojumu, t.i. atvieglojumu, kas saistīts ar baudu". Grieķu traģēdijas skatītājs pārdzīvoja bailes ne jau par sevi, bet gan par traģisko varoni, identificējot sevi ar otru cilvēku. Pie tam šo jēdzienu Aristotels nedefinē un piemin tikai garāmejot kā kaut ko otršķirīgu. Līdzcietība — šis vārds nozīmē ciešanas, kuras tiek dalītas ar otru. Tā tiek pārvērtēta indivīda traģiskā savrupība. Tādējādi notiek šķīstīšanās, rodas patiesi traģiskas mākslas saliedējošais efekts, kas nāk no grieķu traģēdijas uz kristīgo liturģiju, kura ļauj cilvēkam iziet ārpus savas nošķirtās dzīves robežām. Traģiskā būtību veido tas, ka cilvēks jūtas nemirstīgs, apzinoties savu mirstīgumu. Katarse ir šķīstīšanās no mirstīguma. Katarse dod cilvēkam iespēju izjust nemirstību šajā dzīvē, savienojot harmoniskā sinhronismā pagātni, tagadni un nākotni. Šo jēdzienu [[hellēņi]] lietoja daudzās nozīmēs: reliģiskā, ētiskā, filosofiskā un medicīniskā. Plašajā literatūrā, kas veltīta ''katarsei'', nav vienota viedokļa par tās būtību. ''Katarse'' ietver sevī gan fizioloģisku (sniedz jūtu atvieglojumu pēc spriedzes), gan arī ētisku (dara cilvēka jūtas cildenas) momentu, kas sintezējas estētiskā pārdzīvojumā.
+
'''Katarse''' (sengr. ''Κάθαρσις, katharsis'' - "šķīstīšanās, attīrīšanās") - jēdziens, kas raksturo mākslas estētisko iedarbību uz cilvēku. [[Aristotelis no Stagīras|Aristotels]] postulēja ("Poētika", 50. lpp.), ka traģēdija ar līdzjūtības un baiļu izraisīšanas palīdzību šķīsta, attīra afektus, un arī mūzika, iedarbodamās uz cilvēku, sniedz "sava veida atbrīvojumu, t.i. atvieglojumu, kas saistīts ar baudu". Grieķu traģēdijas skatītājs pārdzīvoja bailes ne jau par sevi, bet gan par traģisko varoni, identificējot sevi ar otru cilvēku. Pie tam šo jēdzienu Aristotels nedefinē un piemin tikai garāmejot kā kaut ko otršķirīgu. Līdzcietība — šis vārds nozīmē ciešanas, kuras tiek dalītas ar otru. Tā tiek pārvērtēta indivīda traģiskā savrupība. Tādējādi notiek šķīstīšanās, rodas patiesi traģiskas mākslas saliedējošais efekts, kas nāk no grieķu traģēdijas uz kristīgo liturģiju, kura ļauj cilvēkam iziet ārpus savas nošķirtās dzīves robežām. Traģiskā būtību veido tas, ka cilvēks jūtas nemirstīgs, apzinoties savu mirstīgumu. Katarse ir šķīstīšanās no mirstīguma. Katarse dod cilvēkam iespēju izjust nemirstību šajā dzīvē, savienojot harmoniskā sinhronismā pagātni, tagadni un nākotni. Šo jēdzienu [[hellēņi]] lietoja daudzās nozīmēs: reliģiskā, ētiskā, filosofiskā un medicīniskā. Plašajā literatūrā, kas veltīta ''katarsei'', nav vienota viedokļa par tās būtību. ''Katarse'' ietver sevī gan fizioloģisku (sniedz jūtu atvieglojumu pēc spriedzes), gan arī ētisku (dara cilvēka jūtas cildenas) momentu, kas sintezējas estētiskā pārdzīvojumā.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
 +
* Aristotelis. Poētika. / tulk. Augusts Ģiezens - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2008. ISBN 978-9984-23-291-1
 +
----
 +
* Die aristotelische Katharsis: Dokumente ihrer Deutung im 19. und 20. Jahrhundert. / Luserke, M. (Hrsg.) - Hildesheim, 1991
 +
* Michels H. Reinigt die Welt, sie braucht es! Kathartische Theatralität in Manifesten und Programmen der klassischen Avantgarde. - Berlin, 2006
 +
----
 +
* Лосев А.Ф. Очерки античного символизма и мифологии. т. 1. - Москва, 1930, с. 728-734
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.satori.lv/raksts/41 Vladimirs Mikuševičs: Katarses aktualitāte. // satori.lv]
 
* [http://www.satori.lv/raksts/41 Vladimirs Mikuševičs: Katarses aktualitāte. // satori.lv]
 +
----
 +
* [http://etext.lib.virginia.edu/cgi-local/DHI/dhi.cgi?id=dv1-36 Catharsis - Dictionary of the History of Ideas. // University of Virginia Library.]
 +
* [http://www.blackwellreference.com/public/tocnode?id=g9781405124331_chunk_g978140512433125_ss1-226 Michael L. Sachs. Sport as Catharsis. - Blackwell Encyclopedia of Sociology]
 +
----
 +
* [http://beat.doebe.li/bibliothek/w01701.html Katharsis-These // Beats Biblionetz]
 +
----
 +
* [http://ec-dejavu.ru/c/Catharsis.html Рабинович Е.Г. «Безвредная радость»: О трагическом катарсисе у Аристотеля.]
 +
* [http://ec-dejavu.ru/c-2/Catharsis-2.html Улыбина Е.В. Взаимодействие тела и слова в теории катарсиса Выготского.]
  
[[Kategorija:Filosofija]]
+
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.16

Katarse (sengr. Κάθαρσις, katharsis - "šķīstīšanās, attīrīšanās") - jēdziens, kas raksturo mākslas estētisko iedarbību uz cilvēku. Aristotels postulēja ("Poētika", 50. lpp.), ka traģēdija ar līdzjūtības un baiļu izraisīšanas palīdzību šķīsta, attīra afektus, un arī mūzika, iedarbodamās uz cilvēku, sniedz "sava veida atbrīvojumu, t.i. atvieglojumu, kas saistīts ar baudu". Grieķu traģēdijas skatītājs pārdzīvoja bailes ne jau par sevi, bet gan par traģisko varoni, identificējot sevi ar otru cilvēku. Pie tam šo jēdzienu Aristotels nedefinē un piemin tikai garāmejot kā kaut ko otršķirīgu. Līdzcietība — šis vārds nozīmē ciešanas, kuras tiek dalītas ar otru. Tā tiek pārvērtēta indivīda traģiskā savrupība. Tādējādi notiek šķīstīšanās, rodas patiesi traģiskas mākslas saliedējošais efekts, kas nāk no grieķu traģēdijas uz kristīgo liturģiju, kura ļauj cilvēkam iziet ārpus savas nošķirtās dzīves robežām. Traģiskā būtību veido tas, ka cilvēks jūtas nemirstīgs, apzinoties savu mirstīgumu. Katarse ir šķīstīšanās no mirstīguma. Katarse dod cilvēkam iespēju izjust nemirstību šajā dzīvē, savienojot harmoniskā sinhronismā pagātni, tagadni un nākotni. Šo jēdzienu hellēņi lietoja daudzās nozīmēs: reliģiskā, ētiskā, filosofiskā un medicīniskā. Plašajā literatūrā, kas veltīta katarsei, nav vienota viedokļa par tās būtību. Katarse ietver sevī gan fizioloģisku (sniedz jūtu atvieglojumu pēc spriedzes), gan arī ētisku (dara cilvēka jūtas cildenas) momentu, kas sintezējas estētiskā pārdzīvojumā.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
  • Aristotelis. Poētika. / tulk. Augusts Ģiezens - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2008. ISBN 978-9984-23-291-1

  • Die aristotelische Katharsis: Dokumente ihrer Deutung im 19. und 20. Jahrhundert. / Luserke, M. (Hrsg.) - Hildesheim, 1991
  • Michels H. Reinigt die Welt, sie braucht es! Kathartische Theatralität in Manifesten und Programmen der klassischen Avantgarde. - Berlin, 2006

  • Лосев А.Ф. Очерки античного символизма и мифологии. т. 1. - Москва, 1930, с. 728-734

Resursi internetā par šo tēmu