Atšķirības starp "Kirejevskis Ivans" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Ivan_Kireevskii.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
'''Ivans Kirejevskis''' (''Киреевский, Иван Васильевич'', 1806.-1856.) - publicists, filosofs, viens no [[Slavofili|slavofilisma]] aizsācējiem. | '''Ivans Kirejevskis''' (''Киреевский, Иван Васильевич'', 1806.-1856.) - publicists, filosofs, viens no [[Slavofili|slavofilisma]] aizsācējiem. | ||
| 20. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* [http://www.rulex.ru/01111233.htm Киреевский Иван Васильевич] | * [http://www.rulex.ru/01111233.htm Киреевский Иван Васильевич] | ||
* [http://www.hrono.info/biograf/kireev_i.html Киреевский Иван Васильевич (22.03.1806-11.06.1856) - hrono.info] | * [http://www.hrono.info/biograf/kireev_i.html Киреевский Иван Васильевич (22.03.1806-11.06.1856) - hrono.info] | ||
| + | * [http://www.philolog.ru/filolog/writer/kyreev.htm Киреевский Иван Васильевич - Петрозаводский университет] | ||
* [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1260 Киреевский Иван. Полное собрание сочинений. Том 1. 1911] | * [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1260 Киреевский Иван. Полное собрание сочинений. Том 1. 1911] | ||
* [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1261 Киреевский Иван. Полное собрание сочинений. Том 2. 1911] | * [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1261 Киреевский Иван. Полное собрание сочинений. Том 2. 1911] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 9. novembris, plkst. 10.30
Ivans Kirejevskis (Киреевский, Иван Васильевич, 1806.-1856.) - publicists, filosofs, viens no slavofilisma aizsācējiem.
Dzimis 1806. gada 22. martā (3. aprīlī) Maskavā, Tulas muižnieka Vasilija Kirejevska (Киреевский, Василий Иванович) ģimenē. Bērnību pavadījis dzimtas muižā Dolbino (Долбино) ciemā. No 1824. gada strādāja Krievijas impērijas Ārlietu ministrijas arhīvā. Piedalījās "Prātnieku biedrības" (Общество любомудров) izveidošanā. No 1831. gada studējis filosofiju Berlīnē un Minhenē. Pēc atgriešanās Krievijā izdeva un rediģēja žurnālu "Европеец" (1832. - pēc otrā Nr iznāgšanas cenzūras aizliegts), aktīvi publicējās, 1845. gadā kļuva par žurnāla "Москвитянин" neoficiālu redaktoru. Miris 1856. gada 22.(23.) jūnijā Sanktpēterburgā.
Izveidoja savu reliģiski intuitīvisku izziņas teoriju. Postulēja, ka atsevišķu indivīdu, kā arī nāciju un to grupu pasaules uztveres pamatā ir reliģija, kuras tips nosaka konkrētās sabiedrības izglītības, kultūras un sadzīves raksturu. Tā kā patiesā reliģija ir pareizticība, kuru pieņēmuši slāvi (galvenokārt krievi), tad tikai slāviem ir nākotne. Citas tautas izvairīsies no neizbēgamā regresa tikai gadījumā, ja pieņems pareizticību. Pretējā gadījumā (kā tas esot jau noticis ar Rietumeiropu) civilizācija neizbēgami sairst. Par krieviem raksturīgām īpatnībām viņš uzskatīja nepretošanos ļaunumam, sabiedrības monolīto struktūru ("šķiriskās diferenciācijas neesamību") un lauku kopienas pastāvēšanu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 200.-201. lpp.
- Susanna Rabow-Edling. Slavophile Thought And the Politics of Cultural Nationalism. - SUNY Press, 2006, ISBN 0-7914-6693-0
- Alexei S. Khomiakov, Ivan Kireevskii, Boris Jakim, Robert Bird. On Spiritual Unity. - SteinerBooks, 1998, ISBN 0-940262-91-6
- Rammelmeyer Alfred. Aufsätze zur russischen Literatur und Geistesgeschichte. / hrsg. von Lauer, Reinhard - Wiesbaden, 2000, S.60f.
