Atšķirības starp "Kohens Hermanis" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koen_Hermann.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Koen_Hermann.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Hermanis | + | '''Hermanis Koens''' (''Hermann Cohen'', 1842.-1918.) - filosofs, t.s. [[Marburgas skola]]s izveidotājs. |
70. gados sāka pārstrādāt [[Kants Imanuels|Kanta]] pieredzes teoriju, ētiku un estētiku: noreidīja "lietu par sevi" kā sajūtu reālo cēloni un sāka to aplūkot tikai kā pieredzes robežjēdzienu. Izstrādāja sistēmu, kas ietver loģiku, ētiku, estētiku un reliģijas filosofiju. Uzskatīja, ka filosofija kļūst par zinātni tikai tad, kad tās objekts ir nevis lietas un procesi, bet zinātnes fakti, par paraugu ņemot bezgalīgi mazo lielumu aprēkinus matemātikā. Izzinošā domāšana ir radoša; tās objekts nav "dots", bet "uzdots" kā uzdevums. Apmierinot izziņas prasības, jēdzieni rada jaunas prasības, un filosofijā, tāpat kā zinātņē, nav galīgu atbilžu. Filosofiskā apziņa ir izzinoša apziņa; pat reliģiozitāte balstās uz sistemātiskās izziņas skaidrību. Zināmākie darbi ir "Kanta pieredzes teorija" (1871.) un "Filosofijas sistēma" 3 sējumos (1902.-1912.). | 70. gados sāka pārstrādāt [[Kants Imanuels|Kanta]] pieredzes teoriju, ētiku un estētiku: noreidīja "lietu par sevi" kā sajūtu reālo cēloni un sāka to aplūkot tikai kā pieredzes robežjēdzienu. Izstrādāja sistēmu, kas ietver loģiku, ētiku, estētiku un reliģijas filosofiju. Uzskatīja, ka filosofija kļūst par zinātni tikai tad, kad tās objekts ir nevis lietas un procesi, bet zinātnes fakti, par paraugu ņemot bezgalīgi mazo lielumu aprēkinus matemātikā. Izzinošā domāšana ir radoša; tās objekts nav "dots", bet "uzdots" kā uzdevums. Apmierinot izziņas prasības, jēdzieni rada jaunas prasības, un filosofijā, tāpat kā zinātņē, nav galīgu atbilžu. Filosofiskā apziņa ir izzinoša apziņa; pat reliģiozitāte balstās uz sistemātiskās izziņas skaidrību. Zināmākie darbi ir "Kanta pieredzes teorija" (1871.) un "Filosofijas sistēma" 3 sējumos (1902.-1912.). | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 9. novembris, plkst. 16.34
Hermanis Koens (Hermann Cohen, 1842.-1918.) - filosofs, t.s. Marburgas skolas izveidotājs.
70. gados sāka pārstrādāt Kanta pieredzes teoriju, ētiku un estētiku: noreidīja "lietu par sevi" kā sajūtu reālo cēloni un sāka to aplūkot tikai kā pieredzes robežjēdzienu. Izstrādāja sistēmu, kas ietver loģiku, ētiku, estētiku un reliģijas filosofiju. Uzskatīja, ka filosofija kļūst par zinātni tikai tad, kad tās objekts ir nevis lietas un procesi, bet zinātnes fakti, par paraugu ņemot bezgalīgi mazo lielumu aprēkinus matemātikā. Izzinošā domāšana ir radoša; tās objekts nav "dots", bet "uzdots" kā uzdevums. Apmierinot izziņas prasības, jēdzieni rada jaunas prasības, un filosofijā, tāpat kā zinātņē, nav galīgu atbilžu. Filosofiskā apziņa ir izzinoša apziņa; pat reliģiozitāte balstās uz sistemātiskās izziņas skaidrību. Zināmākie darbi ir "Kanta pieredzes teorija" (1871.) un "Filosofijas sistēma" 3 sējumos (1902.-1912.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 202.-203. lpp.
