Atšķirības starp "Bodēns Žans" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Žans Bodēns''' (1530.-1569.) | + | '''Žans Bodēns''' (''Jean Bodin'', 1530.-1569.) - jurists, domātājs. |
| + | |||
| + | Līdzīgi [[Aristotelis no Stagiras|Aristotelim]] uzskatīja, ka sabiedrība rodas no dabiskā stāvokļa, augot ģimenei. Sabiedrība ir radniecisku ģimeņu – saimniecisku vienību kopums, kura ietvaros notiek ražošana, tirdzniecība, reliģiskie rituāli. Sabiedrība veidojas neatkarīgi no cilvēku vēlmēm vai kādas citas gribas. Tā veidojusies vides, klimata u.c. faktoru ietekmē, stiprākajām ģimenēm vai to apvienībām pakļaujot vājākās. Aizstāvot Francijas karaļa suverenitāti un apšaubot ģenerālštatu tiesības lemt saistoši karalim, tajā pašā laikā atzina: nav pasaulē neviena karaļa, kurš būtu tiesīgs savus pavalstniekus ar nodokļiem aplikt patvaļīgi, bez viņu piekrišanas.<ref>Котляревский С.А. Конституционное государство. // Котляревский С.А. Конституционное государство. Юридические предпосылки русских Основных Законов. - Зерцало: Москва, 2004, c. 130-131, 135.</ref> Skaidroja valsts suverenitātes jēdzienu, ar ko valsts suverenitāte atšķiras no cita veida suverenitātēm un, ka to iemieso neatkarīga valdnieka vara, kurai ir jābūt neatkarīgai no iekšējām varām, jābūt neatkarīgai starpvalstu attiecībās. Savā darbā "Par burvju demonomāniju" (1580.) teorētiski pamatoja nepieciešamību dedzināt raganas. | ||
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Meļķisis E. Makiavelli politisko un valstisko uzskatu pamatiezīmes. Vispārīgās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas. - LU: Rīga, 1997 | ||
| + | * Rubenis A. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra Eiropā : māc. līdz. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2000. - 388 lpp., ISBN 9984-17-509-X | ||
| + | ---- | ||
| + | * История политических и правовых учений. - Инфра-М: Москва, 1996 | ||
| − | |||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 9. februāris, plkst. 07.16
Žans Bodēns (Jean Bodin, 1530.-1569.) - jurists, domātājs.
Līdzīgi Aristotelim uzskatīja, ka sabiedrība rodas no dabiskā stāvokļa, augot ģimenei. Sabiedrība ir radniecisku ģimeņu – saimniecisku vienību kopums, kura ietvaros notiek ražošana, tirdzniecība, reliģiskie rituāli. Sabiedrība veidojas neatkarīgi no cilvēku vēlmēm vai kādas citas gribas. Tā veidojusies vides, klimata u.c. faktoru ietekmē, stiprākajām ģimenēm vai to apvienībām pakļaujot vājākās. Aizstāvot Francijas karaļa suverenitāti un apšaubot ģenerālštatu tiesības lemt saistoši karalim, tajā pašā laikā atzina: nav pasaulē neviena karaļa, kurš būtu tiesīgs savus pavalstniekus ar nodokļiem aplikt patvaļīgi, bez viņu piekrišanas.[1] Skaidroja valsts suverenitātes jēdzienu, ar ko valsts suverenitāte atšķiras no cita veida suverenitātēm un, ka to iemieso neatkarīga valdnieka vara, kurai ir jābūt neatkarīgai no iekšējām varām, jābūt neatkarīgai starpvalstu attiecībās. Savā darbā "Par burvju demonomāniju" (1580.) teorētiski pamatoja nepieciešamību dedzināt raganas.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Котляревский С.А. Конституционное государство. // Котляревский С.А. Конституционное государство. Юридические предпосылки русских Основных Законов. - Зерцало: Москва, 2004, c. 130-131, 135.
Literatūra par šo tēmu
- Meļķisis E. Makiavelli politisko un valstisko uzskatu pamatiezīmes. Vispārīgās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas. - LU: Rīga, 1997
- Rubenis A. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra Eiropā : māc. līdz. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2000. - 388 lpp., ISBN 9984-17-509-X
- История политических и правовых учений. - Инфра-М: Москва, 1996
