Atšķirības starp "Krusas apdrošināšanas biedrība" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krusas apdrošināšanas biedrība''' - lauksaimnieku [[savstarpējās apdrošināšanas biedrība]] krusas nodarīto postījumu atlīdzināšanas gadījumiem. Apdrošināt varējis rudzu un ziemas kviešu, kā arī vasarāju sējumus. Iestājoties tika novērtēta maksimālā varbūtējā zaudējumu vērtība (augstākās ražas apmērā). Biedriem bija jāmaksā ikgadējā prēmija % apmērā no augstākās varbūtējās ražas vērtības. Mūsdienu Latvijas teritorijā | + | '''Krusas apdrošināšanas biedrība''' - lauksaimnieku [[savstarpējās apdrošināšanas biedrība]] krusas nodarīto postījumu atlīdzināšanas gadījumiem. Apdrošināt varējis rudzu un ziemas kviešu, kā arī vasarāju sējumus. Iestājoties tika novērtēta maksimālā varbūtējā zaudējumu vērtība (augstākās ražas apmērā). Biedriem bija jāmaksā ikgadējā prēmija % apmērā no augstākās varbūtējās ražas vērtības. Mūsdienu Latvijas teritorijā jau XVIII gs. 30. gados presē parādījās diskusija par krusas biedrību dibināšanas nepieciešamību gan muižu saimniecībās, gan zemniekiem. To aizsāka ar rakstu avīzē ''Provinzialblatt'' Vecpiebalgas muižas pārvaldnieks Augusts Hagenmeisters, kurš norādīja, ka ar grāfa Dmitrija Šeremetjeva gādību Haselau muižā netālu no Tērbatas jau esot nodibināta šāda krusas apdrošināšanas biedrība igauņu zemniekiem, kā arī izteica cerību, ka šim piemēram sekos citās vietās. Tomēr sabiedrības interese bija tīri teorētiska. Pirmā tika izveidota [[Vidzemes savstarpējā krusas biedrība]], kas darbību sāka 1831. gadā, bet oficiāli dibināta 1832. gadā. Krietni vēlāk, 1861. gadā sāka darboties [[Kurzemes savstarpējā krusas biedrība]]. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | [[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | ||
| + | [[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 11. marts, plkst. 03.45
Krusas apdrošināšanas biedrība - lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas biedrība krusas nodarīto postījumu atlīdzināšanas gadījumiem. Apdrošināt varējis rudzu un ziemas kviešu, kā arī vasarāju sējumus. Iestājoties tika novērtēta maksimālā varbūtējā zaudējumu vērtība (augstākās ražas apmērā). Biedriem bija jāmaksā ikgadējā prēmija % apmērā no augstākās varbūtējās ražas vērtības. Mūsdienu Latvijas teritorijā jau XVIII gs. 30. gados presē parādījās diskusija par krusas biedrību dibināšanas nepieciešamību gan muižu saimniecībās, gan zemniekiem. To aizsāka ar rakstu avīzē Provinzialblatt Vecpiebalgas muižas pārvaldnieks Augusts Hagenmeisters, kurš norādīja, ka ar grāfa Dmitrija Šeremetjeva gādību Haselau muižā netālu no Tērbatas jau esot nodibināta šāda krusas apdrošināšanas biedrība igauņu zemniekiem, kā arī izteica cerību, ka šim piemēram sekos citās vietās. Tomēr sabiedrības interese bija tīri teorētiska. Pirmā tika izveidota Vidzemes savstarpējā krusas biedrība, kas darbību sāka 1831. gadā, bet oficiāli dibināta 1832. gadā. Krietni vēlāk, 1861. gadā sāka darboties Kurzemes savstarpējā krusas biedrība.
