|
|
| (249 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) |
| 1. rindiņa: |
1. rindiņa: |
| − | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
| + | '''Baltijas landesvērs''' (vc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''Балтийский ландесвер'', an. ''Baltic Land Defence, Baltic Territorial Army, Baltic Home Guard'') - atkarībā no konteksta: |
| − | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Baltische Landeswehr'''<br><small>'''''Baltijas zemessardze'''''</small>
| + | * '''1.''' '''Baltijas landesvērs''' - Vācijas okupēto Baltijas provinču iedzīvotāju pašaizsardzības vienības, kuras organizēšanas priekšdarbi tika uzsākti 1918. gada rudens sākumā, bet novembra otrajā pusē iekļāva jaundibinātās Latvijas Republikas bruņotajos spēkos - '''[[Latvijas zemessardze|Latvijas zemessardzē]]'''. Sarunvalodā par "landesvēru" tradicionāli dēvē Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības. |
| − | |-
| + | * '''2.''' '''Baltijas landesvērs''' - biedrība, sabiedriska organizācija Latvijas Republikā starpkaru periodā. <ref>LVVA, 5627. f., 1. apr., 9. lp.</ref> |
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Landeswehr.jpg|200px]]
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 7.12.1918.-1.04.1920.
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''virspavēlnieki:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors Šeiberts (12.1918.)
| |
| − | * kapteinis fon Bekmanis (12.1918.-01.1919.)
| |
| − | * kapteinis Dormāgens (no 26.01.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * pulkvedis H.Aleksanders (no 12.07.1919.) | |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pavēlnieki:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors [[Flečers Alfrēds|A.Flečers]] (6.02.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * jūras kapteinis G.Taube (12.07.1919.-12.1919.)
| |
| − | * V.Rādens (12.1919.-1.04.1920.)
| |
| − | |}
| |
| − | '''Baltijas landesvērs''' jeb '''Baltijas zemessardze''' (vāc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''прибалтийский ландесвер'') - [[Vācijas impērija]]s armijas okupētajās [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] iedzīvotāju brīvprātīgā zemessardze, ko 1918. gada novembrī atļāva veidot okupācijas Valdības padome. Visas zemessardzes daļas tika formētas [[Reihsvērs|reihsvēra]] virsnieku uzraudzībā un vadībā, okupācijas iestādes tās nodrošināja ar amunīciju un apgādi. Pamatā to veidoja veidoja etniskie baltvāci, kas pēc [[Gebruāra revolūcija Krievijā|1917. gada revolūcijas]] bija demobilizējušies no [[Krievijas impērija]]s armijas un atgriezušies mājās (kamēr lielākā daļa šo guberņu krievu, latviešu un igauņu vēl turpināja dienestu). Pēc [[1918. gada revolūcija Vācijā|1918. gada revolūcijas Vācijā]] jaunā [[Veimāras republika]]s valdība atzina ''de facto'' jaundibināto [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] un 7. decembrī noslēdza līgumu par Latvijas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] (''landeswehr'') izveidi no 26 rotām (18 latviešu, 7 vācu un 1 krievu) un 5 artilērijas baterijām (3 latviešu un 2 vācbaltu). Pavisam plānoja savākt 7050 brīvprātīgo (4800 latviešus, 2000 vācbaltus, 250 krievus). Par virspavēlnieku bija plānots uzaicināt kādu Zviedrijas armijas virsnieku, taču galu galā iecēla vācu armijas [[Majors|majoru]] Šeibertu. Līgums un paziņojumi presē liecināja, ka ''landesvērs'' ir Latvijas Pagaidu valdības dienestā kā tās bruņotie spēki, taču ikdienā tika slietots sākotnējais nosaukums ("Baltijas landesvērs"). Komandvaloda bija vācu.<ref>Tas bija gluži dabiski, jo vācu valoda un krievu valoda bija šajā teritorijā tradicionāli oficiālas valodas (latviski un igauniski runāja tikai vienkāršā tauta sadzīvē), kuras prata visi, lielāko daļu komandējošā sastāva veidoja baltvācu virsnieki.</ref> | |
| | | | |
| − | Kaut arī ''zemessardze'' bija Latvijas Republikas bruņotie spēki un atradās tās apsardzības ministra pakļautībā, karadarbības dēļ militāri bija pakļauta 8. armijas pavēlniecībai (līdz 06.1919., t.i. ģen. [[Golcs Rīdigers fon der|fon der Golcam]]), tad t.s. [[Niedras valdība]]s apsardzības ministram (T.Vankins), pēc 24. jūnija - atkal Pagaidu valdības apsardzības ministram.
| + | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] |
| − | | |
| − | Sastāvēja no virsštāba (''Oberstab'', izveidots novembra vidū), [[Trieciengrupa]]s (''Stoßtruppe'', saformēta Rīgā 17.11.1918.), [[Baltvācu kaujas bataljons|Baltvācu kaujas bataljona]] (''Deutsch-Baltisches Kampfbataillon'', saformēts Liepājā 25.01.1919.), [[Baltvācu bataljons|Baltvācu bataljona]] (''Deutsch-Baltisches Bataillon'', saformēts pie Ventspils februārī) un 6 patstāvīgiem formējumiem (''Selbständige Formationen''), [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] un [[Firsts|firsta]] [[Līvena rota]]s. Bez tam sastāvā ietilpa etapu formējumi, saimnieciskās rotas, [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]], sanitārās vienības u.c. formējumi. 1919. gada 10. martā tika noteiktas atšķirības zīmes, uniformu apkakles un piedurkņu atloku apmalojumu krāsa. 19. augustā tika izdota vēl viena pavēle par atšķirības zīmēm un dienesta pakāpēm. Karavīri nēsāja zili baltu uzpleču apmalojumu, pakāpes atšķīra ar sudraba uzšuvēm un sudrabotām četrstūrainām zvaigznēm uz apkakles, cepuru kokardes bija zilas ar baltu malu. 21. septembrī pavēlēja ieviest [[Latvijas armija]]s dienesta pakāpju apzīmējumus.
| |
| − | | |
| − | Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukuma 1918. gada decembrī, ''landesvērs'' atkāpās uz Kurzemi, kur tā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas<ref>29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība sagatavoja jaunu līgumu ar A.Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu, apņemoties tiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret LSPR armiju piešķirt LR pilsonību un zemi. - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 108. lpp. - Līguma oriģināli nav saglabājušies ne Latvijas, ne Vācijas arhīvos un tiek pieminēti tikai laikabiedru atmiņās, taču Vācijā savervēto algotņu ierašanās un cīņas Latvijas teritorijā īpašus pierādījumus neprasa</ref>. 1919. gada 16. aprīlī, uzskatot Pagaidu valdību par neleģitīmu (to veidojot netika pārstāvētas visas iedzīvotāju grupas un tautības) kā arī rīcības nespējīgu, leitnanta Manteifeļa ''Trieciengrupa'' īstenoja t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]], kā rezultātā pie varas nāca jauna Pagaidu valdība: [[Brimmera-Borovska kabinets|Brimmera-Borovska kabinets]], bet 10. maijā t.s. [[Niedras valdība]]. ''Landesvēra'' daļas frontē pakļāvās vācu armijas štābam un akceptēja puča rezultātus<ref>Kā var saprast no laikabiedru atmiņām, ''landesvēra'' virsnieki Pagaidu valdību uzskatīja par nenopietnu civilistu klaunādi, kamēr vienīgais reālais spēks reģionā bija 8. armija, ''landesvērs'' un Sarkanā armija - zemessargus maz interesēja, kas vada valdību Liepājā, jo par savu uzdevumu uzskatīja frontes noturēšanu.</ref>, cerot, ka jaunā valdība spēs rīkoties enerģiskāk. 1919. gada aprīlī ''landesvērā'' bija 9500 karavīru (4000 baltvācu un vācu, 4000 latviešu un 1500 krievu). ''Landesvēra'' vienības uzsāka uzbrukumu visā frontē, sakaujot [[LSPR]] spēkus. 23. maijā tika ieņemta Rīga, un uzsākta Vidzemes atbrīvošana no [[lielinieki]]em. Jūnijā pie Cēsīm ''landesvēra'' daļas sastapās ar Igaunijas nacionālo armiju, kurai pieprasīja atbrīvot tās okupēto Ziemeļvidzemi un kopīgi vērsties pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] austrumos. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] zemessargi tika sakauti un atkāpās, ļaujot igauņiem ieņemt Rīgu. Pēc [[Niedra Andrievs|Niedras]] vadītās Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā armijas vadība atzina Lielbritānijas kara flotes aizsardzībā patvērumu guvušās [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības leģitimitāti. No visām vienībām izslēdza vāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās [[Rietumu brīvprātīgo armija|krievu Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]].
| |
| − | | |
| − | Firsta Līvena rota devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, [[Latviešu atsevišķā brigāde]] tika pārformēta par Kurzemes divīziju, savukārt pārējās vienības 6. jūlijā tika pārdēvētas par [[Latvijas baltvācu zemessargi]]em un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 ''landesvēra'' virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.
| |
| − | | |
| − | ==== Atsauces un paskaidrojumi ====
| |
| − | | |
| − | {{atsauces}}
| |
| − | | |
| − | === Attēlu galerija ===
| |
| − | <center><gallery>
| |
| − | Attēls:Baltisches_Landeswehr_ofiziers.jpg|štāba virsnieki (centrā majors A.Flečers)
| |
| − | Attēls:Baltische_Landeswehr_1919.JPG|1919. gada pavasarī
| |
| − | Attēls:Landeswehr_gun.jpg|krasta lielgabals
| |
| − | Attēls:Landeswehr_air.jpg|avarējusi lidmašīna
| |
| − | Attēls:Landeswehr_front.jpg|priekšējā līnijā
| |
| − | </gallery></center>
| |
| − | | |
| − | == Literatūra par šo tēmu ==
| |
| − | | |
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
| |
| − | * Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
| |
| − | * Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | * Lilenurms P. Līveniešu formas tērps un tā simbolika 1919.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | ----
| |
| − | * Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus : ein Gedenkbuch. - Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.
| |
| − | * Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
| |
| − | * Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
| |
| − | * Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
| |
| − | | |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu ==
| |
| − | | |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.07.12.htm 1918. g. 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu]
| |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_landesver/balt_land.htm Baltijas landesvērs: dokumenti, preses materiāli - historia.lv]
| |
| − | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=150634&db_id=2 Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Shawn Bohannon. Baltische Landeswehr.]
| |
| − | * [http://ehlee.humnet.unipi.it/books4/2/05.pdf Šiliņš J. Latvian Society and the Soviet Regime in1919: from Support to Resistance (.pdf)]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.imha.ru/knowledge_base/base-10/1144528604-krest-baltijskogo-landesvera.html Награды прибалтийского ландесвера.]
| |
| − | * [http://www.proza.ru/2008/01/02/41 Акунов В. Война эстонцев с ландесвером.]
| |
| − | * [http://www.faleristu.ru/museum/germaniya/vejmarskaya_respublika_1919-1933/dobrovol_korpus/pribalt_landesver/ Прибалтийский ландесвер - награды]
| |
| − | * [http://swolkov.narod.ru/tro/053.htm Волков С.В. Прибалтика. // Офицеры в армиях лимитрофных государств. // Волков С.В. Трагедия русского офицерства.]
| |
| − | | |
| − | [[Kategorija:Sarkanās armijas vienības]]
| |
