Atšķirības starp "Maimonids" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Maimonids''' (gr. ''Μαϊμονίδης'', lat. ''Maimonides'', ivr. ''Rabbi Mosche ben Maimon'' רבי משה בן מיימון, ar. ''Abū ʿImrān Mūsā binʿUbaidallāh Maimūn al-Qurṭubī'' موسي ابن ميمون), pilnā vārdā '''Mozus ben Maimuns''' jeb '''Rambams'''; 1203. - ārsts, [[Jūdaisms|jūdaisma]] teologs, domātājs.
 
'''Maimonids''' (gr. ''Μαϊμονίδης'', lat. ''Maimonides'', ivr. ''Rabbi Mosche ben Maimon'' רבי משה בן מיימון, ar. ''Abū ʿImrān Mūsā binʿUbaidallāh Maimūn al-Qurṭubī'' موسي ابن ميمون), pilnā vārdā '''Mozus ben Maimuns''' jeb '''Rambams'''; 1203. - ārsts, [[Jūdaisms|jūdaisma]] teologs, domātājs.
  
Dzimis 1135. gada 30. martā (4895. gada 14. nisanā) Kordovā (''Córdoba''), [[Dajans|dajana]] Maimuna ben Jozefa Ovadas (ibn Abdallas) ģimenē. Pēc tam, kad 1148. gadā Kordovu iekaroja [[Almohadu kalifāts]], ģimene 10 gadus miitinājusies dažādās pilsētās Pireneju pussalas dienvidos un Ziemeļāfrikā, līdz 1159. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Fesā (''Fès''), Ziemeļāfrikā (mūsdienu Maroka). Tur Mozus studēja vietējā Al-Karauinas universitātē. 1162. gadā sarakstīja savu "Vēstījumu par ticības noliegšanu" (''Igeret ha-Shmad''). 1164. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Akonā, [[Palestīna|Palestīnā]], kur tēvs pievērsās tranzīttirdzniecībai starp [[Senā Indija|Indiju]] un Eiropu. 1165. gadā Mozus pabeidza komentārus [[Mišna]]i, gūstot ievērību jūdaisma teologu aprindās. 1166. gadā ģimene pārcēlās dzīvi Aleksandrijā (tur nomira tēvs), kur 1169. gadā Mozus sarakstīja "Vēstule Jemenai" (''Igeret Teiman''). 1171. gadā viņš kļuva par [[Sultāns|sultāna]] Salaha ad Dīna [[Vezīrs|vezīra]] al Fadila galma ārstu, bet 1177. gadā tika ievēlēts par vietējās jūdaisma kopienas [[Rabīns|rabīnu]]. Šajā laikā pabeidza savu 14 sējumu darbu "Toras atkārtošana" (''Mishne Tora''). Savus darbus rakstīja arābiski. 1186. piedzima Mozus dēls Ābrams.  Šajā laikā Mozus pabeidza savu zināmāko darbu "Svārstīgo skolotājs" (''More Nevuhim''), kas tika pārtulkots latīniski un strauji kļuva populārs Eiropā, ļoti ietekmējot vēlīnās [[sholastika]]s mācību. Miris 1203. gada 26. decembrī (4964. gada 20. tevetā).
+
Dzimis 1135. gada 30. martā (4895. gada 14. nisanā) Kordovā (''Córdoba''), [[Sefardi|sefardu]] [[Dajans|dajana]] Maimuna ben Jozefa Ovadas (ibn Abdallas) ģimenē. Pēc tam, kad 1148. gadā Kordovu iekaroja [[Almohadu kalifāts]], ģimene 10 gadus miitinājusies dažādās pilsētās Pireneju pussalas dienvidos un Ziemeļāfrikā, līdz 1159. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Fesā (''Fès''), Ziemeļāfrikā (mūsdienu Maroka). Tur Mozus studēja vietējā Al-Karauinas universitātē. 1162. gadā sarakstīja savu "Vēstījumu par ticības noliegšanu" (''Iggereth ha-Shmad''). 1164. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Akonā, [[Palestīna|Palestīnā]], kur tēvs pievērsās tranzīttirdzniecībai starp [[Senā Indija|Indiju]] un Eiropu. 1165. gadā Mozus pabeidza komentārus [[Mišna]]i, gūstot ievērību jūdaisma teologu aprindās. 1166. gadā ģimene pārcēlās dzīvi Aleksandrijā (tur nomira tēvs), kur 1169. gadā Mozus sarakstīja "Vēstule Jemenai" (''Iggereth Teiman''). 1171. gadā viņš kļuva par [[Sultāns|sultāna]] Salaha ad Dīna [[Vezīrs|vezīra]] al Fadila galma ārstu, bet 1177. gadā tika ievēlēts par vietējās jūdaisma kopienas [[Rabīns|rabīnu]]. Šajā laikā pabeidza savu 14 sējumu darbu "Toras atkārtošana" (''Mishne Torah''). Savus darbus rakstīja arābiski. 1186. piedzima Mozus dēls Ābrams.  Šajā laikā Mozus pabeidza savu zināmāko darbu "Svārstīgo skolotājs" (''Moreh nevukhim''), kas tika pārtulkots latīniski un strauji kļuva populārs Eiropā, ļoti ietekmējot vēlīnās [[sholastika]]s mācību. Miris 1203. gada 26. decembrī (4964. gada 20. tevetā).
  
 
Viņa mācības pamatā ir jūdaisma teoloģijas un [[Aristotels|Aristotela]] mācības sintēze. Alegoriski traktēdams [[Tora|Toru]] un atsevišķus jūdaisma dogmātus, Maimonids mēģināja ticību apvienot ar filosofiju. Saskaņā ar viņa izziņas teoriju, cilvēka domāšanas mērķis ir augstākās patiesības racionāls pamatojums.
 
Viņa mācības pamatā ir jūdaisma teoloģijas un [[Aristotels|Aristotela]] mācības sintēze. Alegoriski traktēdams [[Tora|Toru]] un atsevišķus jūdaisma dogmātus, Maimonids mēģināja ticību apvienot ar filosofiju. Saskaņā ar viņa izziņas teoriju, cilvēka domāšanas mērķis ir augstākās patiesības racionāls pamatojums.
29. rindiņa: 29. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/judaica/ejud_0002_0013_0_13047.html Maimonides, Moses - Encyclopedia Judaica]
 +
* [http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=905&letter=M Moses ben Maimon - Jewish Encyclopedia]
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/maimonides/ Maimonides - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/maimonides-islamic/ The Influence of Islamic Thought on Maimonides - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://jnul.huji.ac.il/dl/mss/html/rambam_l.htm  Writings of Maimonides]
 +
* [http://www.fordham.edu/halsall/source/rambam-yesodei-hatorah.txt Maimonides. The Laws and Basic Principles of the Torah]
 +
* [http://oll.libertyfund.org/index.php?option=com_staticxt&staticfile=show.php%3Ftitle=1256&Itemid=28 Moses Maimonides, A Guide for the Perplexed.]
 +
* [http://www.archive.org/search.php?query=creator%3A%22Maimonides%2C%20Moses%2C%201135-1204%22 Works by Maimonides, Moses - archive.org]
 +
* [http://rambam.merkaz.com/ Maimonides: Intellectual Portrait]
 +
* [http://torahforme.org/files/Rambam/ Maimonides. Oral Readings of Mishne Torah.]
 +
* [http://www.mechon-mamre.org/e/e0000.htm Rambam's introduction to the Mishneh Torah.]
 +
* [http://www.sacred-texts.com/jud/gfp/index.htm Moses Maimonides. The Guide for the Perplexed.]
 +
* [http://www.kb.dk/permalink/2006/manus/293/ Facsimile edition of Moreh Nevukhim/The Guide for the Perplexed (illuminated Hebrew manuscript, Barcelona, 1347-48). - The Royal Library, Copenhagen]
 +
* [http://www.lib.cam.ac.uk/Taylor-Schechter/maimonides-exhibition.html Maimonides Exhibition: Autographs and other documents - Cambridge University Library]
 +
----
 +
* [http://www.bbkl.de/m/maimonides.shtml  Moses Maimonides - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118576488&method=simpleSearch Literatur von und über Moses Maimonides im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
----
 +
* [http://gallica2.bnf.fr/Search?ArianeWireIndex=index&f_creator=Moïse+Maïmonide Moïse Maïmonide - gallica.bnf.fr]
 +
----
 
* [http://www.eleven.co.il/article/12576 Маймонид - Электронная еврейская энциклопедия]
 
* [http://www.eleven.co.il/article/12576 Маймонид - Электронная еврейская энциклопедия]
 
* [http://www.RambamInRussian.org/ РАМБАМ: Рабби Мойше Бен Маймон - Маймонид (1135 г. – 1204 г.)]
 
* [http://www.RambamInRussian.org/ РАМБАМ: Рабби Мойше Бен Маймон - Маймонид (1135 г. – 1204 г.)]

Pašreizējā versija, 2011. gada 31. maijs, plkst. 10.56

Maimonides.jpg

Maimonids (gr. Μαϊμονίδης, lat. Maimonides, ivr. Rabbi Mosche ben Maimon רבי משה בן מיימון, ar. Abū ʿImrān Mūsā binʿUbaidallāh Maimūn al-Qurṭubī موسي ابن ميمون), pilnā vārdā Mozus ben Maimuns jeb Rambams; 1203. - ārsts, jūdaisma teologs, domātājs.

Dzimis 1135. gada 30. martā (4895. gada 14. nisanā) Kordovā (Córdoba), sefardu dajana Maimuna ben Jozefa Ovadas (ibn Abdallas) ģimenē. Pēc tam, kad 1148. gadā Kordovu iekaroja Almohadu kalifāts, ģimene 10 gadus miitinājusies dažādās pilsētās Pireneju pussalas dienvidos un Ziemeļāfrikā, līdz 1159. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Fesā (Fès), Ziemeļāfrikā (mūsdienu Maroka). Tur Mozus studēja vietējā Al-Karauinas universitātē. 1162. gadā sarakstīja savu "Vēstījumu par ticības noliegšanu" (Iggereth ha-Shmad). 1164. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Akonā, Palestīnā, kur tēvs pievērsās tranzīttirdzniecībai starp Indiju un Eiropu. 1165. gadā Mozus pabeidza komentārus Mišnai, gūstot ievērību jūdaisma teologu aprindās. 1166. gadā ģimene pārcēlās dzīvi Aleksandrijā (tur nomira tēvs), kur 1169. gadā Mozus sarakstīja "Vēstule Jemenai" (Iggereth Teiman). 1171. gadā viņš kļuva par sultāna Salaha ad Dīna vezīra al Fadila galma ārstu, bet 1177. gadā tika ievēlēts par vietējās jūdaisma kopienas rabīnu. Šajā laikā pabeidza savu 14 sējumu darbu "Toras atkārtošana" (Mishne Torah). Savus darbus rakstīja arābiski. 1186. piedzima Mozus dēls Ābrams. Šajā laikā Mozus pabeidza savu zināmāko darbu "Svārstīgo skolotājs" (Moreh nevukhim), kas tika pārtulkots latīniski un strauji kļuva populārs Eiropā, ļoti ietekmējot vēlīnās sholastikas mācību. Miris 1203. gada 26. decembrī (4964. gada 20. tevetā).

Viņa mācības pamatā ir jūdaisma teoloģijas un Aristotela mācības sintēze. Alegoriski traktēdams Toru un atsevišķus jūdaisma dogmātus, Maimonids mēģināja ticību apvienot ar filosofiju. Saskaņā ar viņa izziņas teoriju, cilvēka domāšanas mērķis ir augstākās patiesības racionāls pamatojums.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 252. lpp.

  • A Maimonides Reader. / Ed. Isadore Twersky. - Behrman House: West Orange N.J., 1972
  • The Ethical Writings of Maimonides. / Ed. R. Weis, C. Butterworth - Butterworth: New York 1975
  • Crisis and Leadership. Epistles of Maimonides. / Ed. A. Halkin, D. Hartman - Jewish Publication Society: Philadelphia 1985
  • Herbert A. Davidson. Moses Maimonides: the man and his works. - Oxford Univ. Press: New York., 2005, ISBN 978-0-19-517321-5
  • Moses Maimonides (1138-1204) - His Religious, Scientific, and Philosophical Wirkungsgeschichte in Different Cultural Contexts. / Ed. Görge K. Hasselhoff, Otfried Fraisse - Ergon-Verlag: Würzburg, 2004
  • Joel L. Kraemer. Maimonides. The Life and Work of One of Civilization's Greatest Minds. - New York, 2008
  • Oliver Leaman. Moses Maimonides. - London, 1990

  • Görge K. Hasselhoff, Dicit Rabbi Moyses. Studien zum Bild von Moses Maimonides im lateinischen Westen vom 13. bis 15. Jahrhundert. - Würzburg 2004
  • Görge K. Hasselhoff. Moses Maimonides interkulturell gelesen. - Nordhausen, 2009
  • Friedrich Niewöhner. Maimonides. Aufklärung und Toleranz im Mittelalter. - Heidelberg, 1988

  • Рабби Моше бен Маймон (Рамбам). Путеводитель растерянных. / Пер. и коммент. М. А. Шнейдера. - Гешарим: Иерусалим; Мосты культуры: Москва, 2003
  • Моше Бен Маймон. кн. 1 - Аркадий Барановский: Москва, 2006
  • Моше Бен Маймон. кн. 2 - Аркадий Барановский: Москва, 2008
  • Сират К. История средневековой еврейской философии. - Гешарим: Иерусалим; Мосты культуры: Москва, 2003

Resursi internetā par šo tēmu