Atšķirības starp "Mākslas tautiskums" versijām
m |
m |
||
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Mākslas tautiskums''' - termins [[ | + | '''Mākslas tautiskums''' (kr. ''народность искусства'') - termins [[Ļeņinisms|ļeņinisma]] pieņemtajās ideoloģiskajās nostādnēs, - "estētikas kategorija, kas pauž un vispārina mākslas un tautas daudzveidīgo savstarpējo attieksmju kopumu (..) tieši vai netieši iemieso tautas taisnīguma un skaistuma izpratni, pauž patosu, kas piemīt tautas revolucionārajai cīņai par brīvību un laimi", ar ko tika pamatoti nacionālās mākslas un kultūras dzīves ideoloģizācijas principi. Tika postulēts, ka tas esot vēsturisks jēdziens, kura saturu nosakot "konkrēti sabiedrības attīstības apstākļi un posmi, mākslas vieta un loma tajos". Tauta esot jaunrades laika, skaistuma un ģenialitātes ziņā "pirmais mākslinieks", patiesā kultūras radītāja. "Tautiskums mākslinieka daiļradē izpaužas tādējādi, ka tā uzsūc tautas gudrību, atspoguļojot tautas cīņu par atbrīvošanos." [[Ļeņins]] postulēja, ka: "Māksla pieder tautai. (..) masām tā jāizprot un jāmīl". Pamatojoties uz šo koncepciju, PSRS tika plaši finansēta dažādo valstī dzīvojošo tautu nacionālā māksla un kultūra (piemēram, katrā lielākā apdzīvotā vietā bija jābūt kultūras namam, kurā bija jādarbojas tautas dziesmu un deju kopām, tautas teātrim, dažādiem daiļamata pulciņiem u.tml.). Līdzīgas ideoloģiskas nostādnes XX gs. vērojamas praktiski visos totalitārajos, autoritārajos režīmos un, mazāk izteiktas, arī vairākās demokrātijas zemēs, kur aktuālas bija [[Nacionālisms|nacionālisma]] idejas. |
− | |||
− | Līdzīgas ideoloģiskas nostādnes XX gs. vērojamas praktiski visos totalitārajos, autoritārajos režīmos un, mazāk izteiktas, arī vairākās demokrātijas zemēs. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
10. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* Голомшток И. Тоталитарное искусство. | * Голомшток И. Тоталитарное искусство. | ||
− | * Козлов А. Партийность - основа Советского изобразительного искусства. - Художник РСФСР: Ленинград , 1963, 96 с. | + | * Козлов А. Партийность - основа Советского изобразительного искусства. - Художник РСФСР: Ленинград , 1963, 96 с. |
+ | * Горький А.М. Советская литература. Доклад на 1-м Всесоюзном съезде советских писателей. Собр. соч., т. 27 - Москва, 1953 | ||
+ | * Добролюбов Н.А. О степени участия народности в развитии русской литературы. Собр. соч., т. 1 - Москва, 1950; | ||
+ | * Егоров А.Г. Искусство и общественная жизнь. - Москва, 1959 | ||
+ | * Искусство и народ. [Сб. ст.] - Москва, 1966 | ||
+ | * Ленин В.И. О литературе и искусстве. [Сборник]. - Москва, 1969 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
17. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* [http://zagarins.net/jg/jg74/JG74-75_Ekmanis.htm Ekmanis R. Kultūras situācija Latvijā 1968. gadā. // Jaunā Gaita nr. 74, 1969.] | * [http://zagarins.net/jg/jg74/JG74-75_Ekmanis.htm Ekmanis R. Kultūras situācija Latvijā 1968. gadā. // Jaunā Gaita nr. 74, 1969.] | ||
---- | ---- | ||
− | * [http:// | + | * [http://bse.sci-lib.com/article080165.html Значение слова "Народность искусства" в Большой Советской Энциклопедии] |
* [http://az.lib.ru/l/lelewich_g/text_0060.shtml Лелевич Г. Партийная политика в искусстве. // На посту. 1923. N 4. С. 29-48] | * [http://az.lib.ru/l/lelewich_g/text_0060.shtml Лелевич Г. Партийная политика в искусстве. // На посту. 1923. N 4. С. 29-48] | ||
− | |||
− | |||
* [http://www.kpu.org.ua/page_2.htm Овсянников М.Ф. Маркс, Энгельс, Ленин об искусстве. - Искусство: Москва, 1965] | * [http://www.kpu.org.ua/page_2.htm Овсянников М.Ф. Маркс, Энгельс, Ленин об искусстве. - Искусство: Москва, 1965] | ||
* [http://www.ladoshki.com/32274-books-книга-Партийность-и-реализм.htm Лифшиц M. Партийность и реализм.] | * [http://www.ladoshki.com/32274-books-книга-Партийность-и-реализм.htm Лифшиц M. Партийность и реализм.] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Marksisms]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 14.08
Mākslas tautiskums (kr. народность искусства) - termins ļeņinisma pieņemtajās ideoloģiskajās nostādnēs, - "estētikas kategorija, kas pauž un vispārina mākslas un tautas daudzveidīgo savstarpējo attieksmju kopumu (..) tieši vai netieši iemieso tautas taisnīguma un skaistuma izpratni, pauž patosu, kas piemīt tautas revolucionārajai cīņai par brīvību un laimi", ar ko tika pamatoti nacionālās mākslas un kultūras dzīves ideoloģizācijas principi. Tika postulēts, ka tas esot vēsturisks jēdziens, kura saturu nosakot "konkrēti sabiedrības attīstības apstākļi un posmi, mākslas vieta un loma tajos". Tauta esot jaunrades laika, skaistuma un ģenialitātes ziņā "pirmais mākslinieks", patiesā kultūras radītāja. "Tautiskums mākslinieka daiļradē izpaužas tādējādi, ka tā uzsūc tautas gudrību, atspoguļojot tautas cīņu par atbrīvošanos." Ļeņins postulēja, ka: "Māksla pieder tautai. (..) masām tā jāizprot un jāmīl". Pamatojoties uz šo koncepciju, PSRS tika plaši finansēta dažādo valstī dzīvojošo tautu nacionālā māksla un kultūra (piemēram, katrā lielākā apdzīvotā vietā bija jābūt kultūras namam, kurā bija jādarbojas tautas dziesmu un deju kopām, tautas teātrim, dažādiem daiļamata pulciņiem u.tml.). Līdzīgas ideoloģiskas nostādnes XX gs. vērojamas praktiski visos totalitārajos, autoritārajos režīmos un, mazāk izteiktas, arī vairākās demokrātijas zemēs, kur aktuālas bija nacionālisma idejas.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 255. lpp.
- Partejiskuma nedziestošā uguns sirdīs lai kvēlo. // Literatūra un Māksla. 1963. gada 25. maijs
- Artmane V. Partejiskums un daži tagadnes mākslas kultūras attīstības jautājumi. // Laikam līdzi : rakstu krājums. - Liesma: Rīga, 1983. - 242 lpp.
- Голомшток И. Тоталитарное искусство.
- Козлов А. Партийность - основа Советского изобразительного искусства. - Художник РСФСР: Ленинград , 1963, 96 с.
- Горький А.М. Советская литература. Доклад на 1-м Всесоюзном съезде советских писателей. Собр. соч., т. 27 - Москва, 1953
- Добролюбов Н.А. О степени участия народности в развитии русской литературы. Собр. соч., т. 1 - Москва, 1950;
- Егоров А.Г. Искусство и общественная жизнь. - Москва, 1959
- Искусство и народ. [Сб. ст.] - Москва, 1966
- Ленин В.И. О литературе и искусстве. [Сборник]. - Москва, 1969
Resursi internetā par šo tēmu
- LPSR MP Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu aizsardzībai presē priekšnieces A. Lucevičas ziņojums Latvijas Komunistiskās partijas CK par politiskās cenzūras darbību 1974./1975. gadā.
- Ekmanis R. Kultūras situācija Latvijā 1968. gadā. // Jaunā Gaita nr. 74, 1969.