Atšķirības starp "Tumšā tauta" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Tumšā tauta''', '''valsts ļaudis''' jeb '''kroņa ļaudis''' (kr. ''черные люди'') - apzīmējums personīgi brīvajiem pilsētniekiem un [[zemniecība|zemniekiem]] krievu kņazistēs un Krievijas caristē XII-XVII gs., kas dzīvoja t.s. ''melnajās zemēs'' (kr. ''чёрные земли'', atšķirībā no [[Gaišā tauta|gaišās tautas]], kas apdzīvoja t.s. "baltās zemes" - ''белые земли''), t.i. teritorijās, uz kurām attiecās visi valsts naudas un naturālie nodokļi kā arī valsts [[klaušas]]. Iekšējā hierarhijā ''valsts ļaudis'' tika iedalīti "labākajos" (''лучшиe"), "vidējos" (''средниe'') un "jaunākajos" (''молодшиe''). | '''Tumšā tauta''', '''valsts ļaudis''' jeb '''kroņa ļaudis''' (kr. ''черные люди'') - apzīmējums personīgi brīvajiem pilsētniekiem un [[zemniecība|zemniekiem]] krievu kņazistēs un Krievijas caristē XII-XVII gs., kas dzīvoja t.s. ''melnajās zemēs'' (kr. ''чёрные земли'', atšķirībā no [[Gaišā tauta|gaišās tautas]], kas apdzīvoja t.s. "baltās zemes" - ''белые земли''), t.i. teritorijās, uz kurām attiecās visi valsts naudas un naturālie nodokļi kā arī valsts [[klaušas]]. Iekšējā hierarhijā ''valsts ļaudis'' tika iedalīti "labākajos" (''лучшиe"), "vidējos" (''средниe'') un "jaunākajos" (''молодшиe''). | ||
| − | |||
| − | |||
Pēc [[Joans IV (Krievijas cars)|Joana IV]] zemes reformām ''tumšā tauta'' ieguva plašāku vēlētu pašpārvaldi ar administratīvām, finanšu un tiesvedības funkcijām (kas visilgāk saglabājās Krievijas ziemeļos). Šo pašpārvalžu loma samazinājās XVII gs., palielinoties [[Vojevoda|vojevodu]] lomai valsts pārvaldē. Pats jēdziens "tumšā tauta" izgaisa no ikdienas aprites XVIII gs. sākumā. | Pēc [[Joans IV (Krievijas cars)|Joana IV]] zemes reformām ''tumšā tauta'' ieguva plašāku vēlētu pašpārvaldi ar administratīvām, finanšu un tiesvedības funkcijām (kas visilgāk saglabājās Krievijas ziemeļos). Šo pašpārvalžu loma samazinājās XVII gs., palielinoties [[Vojevoda|vojevodu]] lomai valsts pārvaldē. Pats jēdziens "tumšā tauta" izgaisa no ikdienas aprites XVIII gs. sākumā. | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://bse.sci-lib.com/article122036.html Значение слова "Чёрные люди" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article122036.html Значение слова "Чёрные люди" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 16. jūlijs, plkst. 16.45
Tumšā tauta, valsts ļaudis jeb kroņa ļaudis (kr. черные люди) - apzīmējums personīgi brīvajiem pilsētniekiem un zemniekiem krievu kņazistēs un Krievijas caristē XII-XVII gs., kas dzīvoja t.s. melnajās zemēs (kr. чёрные земли, atšķirībā no gaišās tautas, kas apdzīvoja t.s. "baltās zemes" - белые земли), t.i. teritorijās, uz kurām attiecās visi valsts naudas un naturālie nodokļi kā arī valsts klaušas. Iekšējā hierarhijā valsts ļaudis tika iedalīti "labākajos" (лучшиe"), "vidējos" (средниe) un "jaunākajos" (молодшиe).
Pēc Joana IV zemes reformām tumšā tauta ieguva plašāku vēlētu pašpārvaldi ar administratīvām, finanšu un tiesvedības funkcijām (kas visilgāk saglabājās Krievijas ziemeļos). Šo pašpārvalžu loma samazinājās XVII gs., palielinoties vojevodu lomai valsts pārvaldē. Pats jēdziens "tumšā tauta" izgaisa no ikdienas aprites XVIII gs. sākumā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp.
