|
|
| (239 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) |
| 1. rindiņa: |
1. rindiņa: |
| − | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
| + | '''Baltijas landesvērs''' (vc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''Балтийский ландесвер'', an. ''Baltic Land Defence, Baltic Territorial Army, Baltic Home Guard'') - atkarībā no konteksta: |
| − | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Latvijas zemessardze'''<br><small>'''''Die Lettländische Landeswehr'''''</small>
| + | * '''1.''' '''Baltijas landesvērs''' - Vācijas okupēto Baltijas provinču iedzīvotāju pašaizsardzības vienības, kuras organizēšanas priekšdarbi tika uzsākti 1918. gada rudens sākumā, bet novembra otrajā pusē iekļāva jaundibinātās Latvijas Republikas bruņotajos spēkos - '''[[Latvijas zemessardze|Latvijas zemessardzē]]'''. Sarunvalodā par "landesvēru" tradicionāli dēvē Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības. |
| − | |-
| + | * '''2.''' '''Baltijas landesvērs''' - biedrība, sabiedriska organizācija Latvijas Republikā starpkaru periodā. <ref>LVVA, 5627. f., 1. apr., 9. lp.</ref> |
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Landeswehr.jpg|200px]]
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 7.12.1918.-1.04.1920.
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''virspavēlnieki:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors Šeiberts (12.1918.)
| |
| − | * kapteinis fon Bekmanis (12.1918.-01.1919.)
| |
| − | * kapteinis Dormāgens (no 26.01.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * pulkvedis H.Aleksanders (no 12.07.1919.)
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pavēlnieki:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors [[Flečers Alfrēds|A.Flečers]] (6.02.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * jūras kapteinis G.Taube (12.07.1919.-12.1919.)
| |
| − | * V.Rādens (12.1919.-1.04.1920.)
| |
| − | |}
| |
| − | '''Latvijas zemessardze''' (oriģ. ''Latwijas Semes sargi'', vāc. ''Die Lettländische Landeswehr''), arī '''Baltijas landesvērs''' (vāc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''прибалтийский ландесвер'') - [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] iedzīvotāju brīvprātīgā zemessardze. 7. decembrī tika parakstīta vienošanās ar Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto Augustu Vinnigu par vietējo bruņoto vienību - Latvijas zemessardzes formēšanu. Par virspavēlnieku bija plānots uzaicināt kādas neitrālas armijas virsnieku, par pagaidu virspavēlnieku iecēla Vācijas armijas [[Majors|majoru]] Šeibertu. Tika paredzēts izveidot 26 rotas un 5 baterijas pēc nacionālā principa: 18 latviešu rotas un 3 baterijas; 7 vācbaltiešu rotas un 2 baterijas; 1 krievu rotu - kopā 7050 zemessargu (4800 latviešus, 2000 vācbaltiešus, 250 krievus). 10. decembrī tika iecelti kara apgabala priekšnieki ar uzdevumu organizēt zemessardzes vienības Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Uz LKNS apkopoto strēlnieku bāzes tika izveidota t.s. latviešu zemessargu instruktoru rezerve (230 vīru) un trīs Rīgas apsardzības iecirkņa latviešu zemessargu rotas (katrā 200 vīru) – visi bijušie latviešu strēlnieki ar pasaules kara pieredzi, - kā arī latviešu zemessargu studentu rotu (200 vīru), latviešu zemessargu skolnieku rotu (80 jaunieši). Ārpus Rīgas izdevās izveidot latviešu zemessargu Cēsu rotu (Cēsīs pieteicās ap 300, bet ieradās Rīgā tikai 40 karavīri poručika Pūriņa vadībā), un 2 Latgales latviešu zemessargu rotas (kopā 250 vīri). Antantes pakļautībā pārgājusī Vācijas VIII armija zemessardzi nodrošināja ar amunīciju un apgādi. Komandvaloda bija vācu<ref>Tas bija gluži dabiski, jo vācu valoda un krievu valoda bija šajā teritorijā tradicionāli oficiālas valodas (latviski un igauniski runāja tikai vienkāršā tauta sadzīvē), kuras prata visi, lielāko daļu komandējošā sastāva veidoja baltvācu virsnieki.</ref>, iekšējā apritē tika lietots nosaukums "Baltijas landesvērs", par ko bija regulāras domstarpības ar Apsardzības ministriju.<ref>5. februari 1919. N° 232/g, Liepājā, Latwijas Semes Sargu Wirspawehlneekam. Pretī 7. dezembrī 1918. g. Latwijas un Wahzijas waldibu preekschstahwju noslehgtam lihgumam, Latwijas semessargi teek dehweti par Baltijas semessargeem. Eewehrojot to, leeku Jums preekschā nekawejoschi pahrdewet un turpmak leetot weenigi Latwijas semessargu (die Lettländische Landeswehr) nosaukumu. Ministrs: J.Sahlits, Generalschtaba Preekschneeka weetā: A.Plensners - LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 68. lp.</ref> | |
| | | | |
| − | Sastāvēja no virsštāba (''Oberstab'', izveidots novembra vidū), [[Trieciengrupa]]s (''Stoßtruppe'', saformēta Rīgā 17.11.1918.), [[Baltvācu kaujas bataljons|Baltvācu kaujas bataljona]] (''Deutsch-Baltisches Kampfbataillon'', saformēts Liepājā 25.01.1919.), [[Baltvācu bataljons|Baltvācu bataljona]] (''Deutsch-Baltisches Bataillon'', saformēts pie Ventspils februārī) un 6 patstāvīgiem formējumiem (''Selbständige Formationen''), [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] un [[Firsts|firsta]] [[Līvena rota]]s. Bez tam sastāvā ietilpa etapu formējumi, saimnieciskās rotas, [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]], kara aviācijas vienības (433. lidotāju nodaļa u.c.), sanitārās vienības u.c. formējumi. 1919. gada 10. martā tika noteiktas atšķirības zīmes, uniformu apkakles un piedurkņu atloku apmalojumu krāsa. 19. augustā tika izdota vēl viena pavēle par atšķirības zīmēm un dienesta pakāpēm. Karavīri nēsāja zili baltu uzpleču apmalojumu, pakāpes atšķīra ar sudraba uzšuvēm un sudrabotām četrstūrainām zvaigznēm uz apkakles, cepuru kokardes bija zilas ar baltu malu. 21. septembrī pavēlēja ieviest [[Latvijas armija]]s dienesta pakāpju apzīmējumus.
| + | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] |
| − | | |
| − | Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukuma 1918. gada decembrī, ''landesvērs'' atkāpās uz Kurzemi, kur tā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas<ref>29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība sagatavoja jaunu līgumu ar A.Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu, apņemoties tiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret LSPR armiju piešķirt LR pilsonību un zemi. - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 108. lpp. - Līguma oriģināli nav saglabājušies ne Latvijas, ne Vācijas arhīvos un tiek pieminēti tikai laikabiedru atmiņās, taču Vācijā savervēto algotņu ierašanās un cīņas Latvijas teritorijā īpašus pierādījumus neprasa</ref>. 1919. gada 16. aprīlī, uzskatot Pagaidu valdību par neleģitīmu (to veidojot netika pārstāvētas visas iedzīvotāju grupas un tautības) kā arī rīcības nespējīgu, leitnanta Manteifeļa ''Trieciengrupa'' īstenoja t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]], kā rezultātā pie varas nāca jauna Pagaidu valdība: [[Brimmera-Borovska kabinets|Brimmera-Borovska kabinets]], bet 10. maijā t.s. [[Niedras valdība]]. ''Landesvēra'' daļas frontē pakļāvās vācu armijas štābam un akceptēja puča rezultātus<ref>Kā var saprast no laikabiedru atmiņām, ''landesvēra'' virsnieki Pagaidu valdību uzskatīja par nenopietnu civilistu klaunādi, kamēr vienīgais reālais spēks reģionā bija 8. armija, ''landesvērs'' un Sarkanā armija - zemessargus maz interesēja, kas vada valdību Liepājā, jo par savu uzdevumu uzskatīja frontes noturēšanu.</ref>, cerot, ka jaunā valdība spēs rīkoties enerģiskāk. 1919. gada aprīlī ''landesvērā'' bija 9500 karavīru (4000 baltvācu un vācu, 4000 latviešu un 1500 krievu). ''Landesvēra'' vienības uzsāka uzbrukumu visā frontē, sakaujot [[LSPR]] spēkus. 23. maijā tika ieņemta Rīga, un uzsākta Vidzemes atbrīvošana no [[lielinieki]]em. Jūnijā pie Cēsīm ''landesvēra'' daļas sastapās ar Igaunijas nacionālo armiju, kurai pieprasīja atbrīvot tās okupēto Ziemeļvidzemi un kopīgi vērsties pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] austrumos. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] zemessargi tika sakauti un atkāpās, ļaujot igauņiem ieņemt Rīgu. Pēc [[Niedra Andrievs|Niedras]] vadītās Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā armijas vadība atzina Lielbritānijas kara flotes aizsardzībā patvērumu guvušās [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības leģitimitāti. No visām vienībām izslēdza vāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās [[Rietumu brīvprātīgo armija|krievu Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]].
| |
| − | | |
| − | Firsta Līvena rota devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, [[Latviešu atsevišķā brigāde]] tika pārformēta par Kurzemes divīziju, savukārt pārējās vienības 6. jūlijā tika pārdēvētas par [[Latvijas baltvācu zemessargi]]em un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 ''landesvēra'' virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.
| |
| − | | |
| − | ==== Atsauces un paskaidrojumi ====
| |
| − | | |
| − | {{atsauces}}
| |
| − | | |
| − | === Attēlu galerija ===
| |
| − | <center><gallery>
| |
| − | Attēls:Baltisches_Landeswehr_ofiziers.jpg|štāba virsnieki (centrā majors A.Flečers)
| |
| − | Attēls:Baltische_Landeswehr_1919.JPG|1919. gada pavasarī
| |
| − | Attēls:Landeswehr_gun.jpg|krasta lielgabals
| |
| − | Attēls:Landeswehr_air.jpg|avarējusi lidmašīna
| |
| − | Attēls:Landeswehr_front.jpg|priekšējā līnijā
| |
| − | Attēls:Landesvers_evakuejas_Ropazi_1919.jpg|Pēc Cēsu kaujām vilciens ar amunīciju evakuējas no Ropažu dzelzceļa stacijas
| |
| − | </gallery></center>
| |
| − | | |
| − | == Literatūra par šo tēmu ==
| |
| − | | |
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
| |
| − | * Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
| |
| − | * Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | * Lilenurms P. Līveniešu formas tērps un tā simbolika 1919.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | ----
| |
| − | * Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus : ein Gedenkbuch. - Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.
| |
| − | * Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
| |
| − | * Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
| |
| − | * Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
| |
| − | | |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu ==
| |
| − | | |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.07.12.htm 1918. g. 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu]
| |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_landesver/balt_land.htm Baltijas landesvērs: dokumenti, preses materiāli - historia.lv]
| |
| − | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=150634&db_id=2 Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Shawn Bohannon. Baltische Landeswehr.]
| |
| − | * [http://ehlee.humnet.unipi.it/books4/2/05.pdf Šiliņš J. Latvian Society and the Soviet Regime in1919: from Support to Resistance (.pdf)]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.imha.ru/knowledge_base/base-10/1144528604-krest-baltijskogo-landesvera.html Награды прибалтийского ландесвера.]
| |
| − | * [http://www.proza.ru/2008/01/02/41 Акунов В. Война эстонцев с ландесвером.]
| |
| − | * [http://www.faleristu.ru/museum/germaniya/vejmarskaya_respublika_1919-1933/dobrovol_korpus/pribalt_landesver/ Прибалтийский ландесвер - награды]
| |
| − | * [http://swolkov.narod.ru/tro/053.htm Волков С.В. Прибалтика. // Офицеры в армиях лимитрофных государств. // Волков С.В. Трагедия русского офицерства.]
| |
| − | | |
| − | [[Kategorija:Latvijas armija]] | |
