Atšķirības starp "Mors Tomass" versijām
m |
|||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Thomas-more-hans_holbein.jpg|right|thumb|200px|1527.]] | [[Attēls:Thomas-more-hans_holbein.jpg|right|thumb|200px|1527.]] | ||
| − | '''Tomass Mors''' (''Thomas More'', | + | '''Tomass Mors''' (lat. ''Thomas Morus'', angl. ''Thomas More'', 1478–1535) – politiķis, domātājs, [[svētais]], literāts, viens no t.s. [[Utopiskais sociālisms|utopiskā sociālisma]] domas aizsācējiem. |
| − | Dzimis 1478. gada 7. februārī Londonā, [[Advokāts|advokāta]] Džona Mora (''John More'') ģimenē. Pamatizglītību guva | + | Dzimis 1478. gada 7. februārī Londonā, [[Advokāts|advokāta]] Džona Mora (''John More'') ģimenē. Pamatizglītību guva Sv. Antonija skolā (''St Anthony's School''), bet 12 gadu vecumā tēvs zēnu iekārtoja par [[Pāžs|pāžu]] Kenterberijas kardināla Džona Mortona galmā. 1492. gadā uzsāka filosofijas studijas Oksfordas universitātē (''Canterbury College, Oxford''), bet 16 gadu vecumā uzsāka jurisprudences studijas. 1494. gadā atgriezās Londonā un uzsāka [[Advokāts|advokāta]] (baristera) praksi. Laika posmā no 1499. līdz 1503. gadam – dzīves periodā, kad viņa prātu nodarbināja gandrīz vienīgi reliģija un jautājums par aicinājumu uz priesterību, - lasīja vairākus lekciju ciklus par [[Aurēlijs Augustīns|Augustīna]] ''De civitate Dei''. 1503. un 1504. gados uzturējās [[Kartūziešu ordenis|kartūziešu]] klosterī, nododamies teoloģijas jautājumiem un garīgiem vingrinājumiem. 1504. gadā ievēlēts [[Parlaments|parlamentā]]. 1505. gadā apprecējās ar Džeinu Koltu (''Jane Colt''). Laulībā 4 bērni (Margarēta, Elizabete, Sesilija, Džons). No 1510. gada [[Šerifs|jaunākais šerifs]] Londonā. Pēc sievas nāves 1511. gadā tūlīt apprecējās ar turīgu atraitni Alisi Midltonu (''Alice Middleton''). 1515. gadā atgriezās politikā, sūtniecības sastāvā dodoties uz Flandriju, kur piedalījās sarunās par tirdzniecību starp abām zemēm. 1517. gadā iecelts par karaļa [[Slepenā padome|Slepenās padomes]] locekli, bet 1520. gadā jau bija karaļa svītā, pavadot viņu uz sarunām ar Francijas karali Kalē. 1521. gadā iecelts par [[Bruņinieks|bruņinieku]] ar titulatūru [[sers]] (''sir''). No 1525. gada Lankasteras hercogistes [[kanclers]] un [[Kopienu palāta]]s priekšsēdētājs. 1529.-1532. gadā [[Anglijas karaliste]]s kanclers. Būdams pārliecināts [[katolis]], pretojās Henrija VIII vēlmei izveidot atsevišķu [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcu]], līdz 1532. gadā demisionēja. Atsacījās zvērēt karalim kā šādas Baznīcas galvai. 1535. gada 17. aprīlī tika arestēts kā valsts nodevējs, ieslodzīts Tauerā un 1535. gada 6. jūlijā sodīts ar nāvi, nocērtot galvu. 1935. gadā atzīts par ticības mocekli un svēto. |
| − | Savus uzskatus izklāstīja dialoga veidā sarakstītajā darbā "Zelta grāmata, derīga un jocīga, par vislabāko valsts iekārtu un par jaunu salu Utopiju" (1516 | + | Savus uzskatus izklāstīja dialoga veidā sarakstītajā darbā "Zelta grāmata, derīga un jocīga, par vislabāko valsts iekārtu un par jaunu salu Utopiju" (1516), kurai pateicoties, radās pats termins "[[utopija]]". Attēloja iekārtu, kurā īpašums pieder sabiedrībai. Aprakstīja ražošanas (amatniecības) sabiedriskošanas ideju, saistot to ar darba kolektīvās organizācijas un sadales principu. Viņa ideālajā sabiedrībā ļaudis dzīvo apstākļos, kad pastāv vienlīdzība darbā, nav pretstata starp pilsētu un laukiem, visu kopā regulē [[Demokrātija|demokrātiska]] pārvalde. Cilvēki strādā 6 h dienā, pārējo laiku veltot sevis attīstīšanai un pilnveidošanai zinātņu un kultūras jomās. Uzsvēra indivīda intelektuālās un morālās pilnveidošanās nozīmīgumu. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 23. augusts, plkst. 14.05
Tomass Mors (lat. Thomas Morus, angl. Thomas More, 1478–1535) – politiķis, domātājs, svētais, literāts, viens no t.s. utopiskā sociālisma domas aizsācējiem.
Dzimis 1478. gada 7. februārī Londonā, advokāta Džona Mora (John More) ģimenē. Pamatizglītību guva Sv. Antonija skolā (St Anthony's School), bet 12 gadu vecumā tēvs zēnu iekārtoja par pāžu Kenterberijas kardināla Džona Mortona galmā. 1492. gadā uzsāka filosofijas studijas Oksfordas universitātē (Canterbury College, Oxford), bet 16 gadu vecumā uzsāka jurisprudences studijas. 1494. gadā atgriezās Londonā un uzsāka advokāta (baristera) praksi. Laika posmā no 1499. līdz 1503. gadam – dzīves periodā, kad viņa prātu nodarbināja gandrīz vienīgi reliģija un jautājums par aicinājumu uz priesterību, - lasīja vairākus lekciju ciklus par Augustīna De civitate Dei. 1503. un 1504. gados uzturējās kartūziešu klosterī, nododamies teoloģijas jautājumiem un garīgiem vingrinājumiem. 1504. gadā ievēlēts parlamentā. 1505. gadā apprecējās ar Džeinu Koltu (Jane Colt). Laulībā 4 bērni (Margarēta, Elizabete, Sesilija, Džons). No 1510. gada jaunākais šerifs Londonā. Pēc sievas nāves 1511. gadā tūlīt apprecējās ar turīgu atraitni Alisi Midltonu (Alice Middleton). 1515. gadā atgriezās politikā, sūtniecības sastāvā dodoties uz Flandriju, kur piedalījās sarunās par tirdzniecību starp abām zemēm. 1517. gadā iecelts par karaļa Slepenās padomes locekli, bet 1520. gadā jau bija karaļa svītā, pavadot viņu uz sarunām ar Francijas karali Kalē. 1521. gadā iecelts par bruņinieku ar titulatūru sers (sir). No 1525. gada Lankasteras hercogistes kanclers un Kopienu palātas priekšsēdētājs. 1529.-1532. gadā Anglijas karalistes kanclers. Būdams pārliecināts katolis, pretojās Henrija VIII vēlmei izveidot atsevišķu Anglijas Baznīcu, līdz 1532. gadā demisionēja. Atsacījās zvērēt karalim kā šādas Baznīcas galvai. 1535. gada 17. aprīlī tika arestēts kā valsts nodevējs, ieslodzīts Tauerā un 1535. gada 6. jūlijā sodīts ar nāvi, nocērtot galvu. 1935. gadā atzīts par ticības mocekli un svēto.
Savus uzskatus izklāstīja dialoga veidā sarakstītajā darbā "Zelta grāmata, derīga un jocīga, par vislabāko valsts iekārtu un par jaunu salu Utopiju" (1516), kurai pateicoties, radās pats termins "utopija". Attēloja iekārtu, kurā īpašums pieder sabiedrībai. Aprakstīja ražošanas (amatniecības) sabiedriskošanas ideju, saistot to ar darba kolektīvās organizācijas un sadales principu. Viņa ideālajā sabiedrībā ļaudis dzīvo apstākļos, kad pastāv vienlīdzība darbā, nav pretstata starp pilsētu un laukiem, visu kopā regulē demokrātiska pārvalde. Cilvēki strādā 6 h dienā, pārējo laiku veltot sevis attīstīšanai un pilnveidošanai zinātņu un kultūras jomās. Uzsvēra indivīda intelektuālās un morālās pilnveidošanās nozīmīgumu.
Literatūra par šo tēmu
- Mors Tomass. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 282. lpp.
- Brian Moynahan. God's Messenger: William Tyndale, Thomas More and the Writing of the English Bible. - St Martin's Press, 2003
- Bernard Basset S.J. Born for Friendship: The Spirit of Sir Thomas More. - Burns and Oates: London, 1965
- Richard Marius. Thomas Morus. Eine Biographie. - Benziger Verlag: Zürich, 1987, ISBN 3-545-34054-6
- Peter Berglar. Die Stunde des Thomas Morus. Einer gegen die Macht. - Adamas: Köln, 1999, ISBN 978-3-925746-78-9
- Dietmar Herz. Thomas Morus zur Einführung. - Junius: Hamburg, 1999, ISBN 3-88506-301-8
- Томас Мор. Эпиграммы. История Ричарда III. Серия «Литературные памятники». - Наука: Москва, 1973
- Кудрявцев О.Ф. Гуманистические представления о справедливости и равенстве в «Утопии» Томаса Мора. // История социалистических учений. — Москва, 1987. — С. 197-214
- Чиколини Л.С. Диалоги Лукина и «Утопия» Мора в издании Джунти (1519) // Средние века. — Москва, 1987. Вып. 50. С. 237-252
- Штекли А.Э. Истоки тоталитаризма: виновен ли Томас Мор? // Анархия и власть. — Москва, 1992
Resursi internetā par šo tēmu
- Sir Thomas More (1478-1535) - Oregon State University
- Thomas More Chambers
- The Center for Thomas More Studies at The University of Dallas
- Works by Thomas More at Project Gutenberg
- Karl Kautsky. Thomas More and his Utopia
- The Thomas More Institute
- Trial of Sir Thomas More
- Thomas Morus - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Literatur von und über Thomas Morus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Werke von Thomas Morus bei Zeno.org
- Thomas More. Utopia. (.pdf)
- Winkle S. Die "Gartenstadt der Renaissance" aus der "Utopie" des Thomas Morus
