Atšķirības starp "Jūras nodevas" versijām
m (→Komentāri) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jūras nodevas''' - jūras šauruma nodevu reģistrs Dānijas karalistē, ko ieviesa XV gs. sākumā [[karalis]] Ēriks van Pomerens visiem kuģiem, kas šķērsoja Zundas jūras šaurumu. | + | '''Jūras nodevas''' - jūras šauruma nodevu reģistrs [[Dānijas karaliste|Dānijas karalistē]], ko ieviesa XV gs. sākumā [[karalis]] Ēriks van Pomerens visiem kuģiem, kas šķērsoja Zundas jūras šaurumu. Lai sasniegtu Baltijas krastus, kuģiem, kas nāca no rietumiem, bija jāšķērso ''Ēresuns'' – jūras šaurums starp Dāniju un Zviedriju. Lielākā daļa jūras satiksmes uz un no Baltijas gāja caur Ēresunu. Abi pārējie Dānijas jūras ceļi – ''Lielais'' un ''Mazais belts'' – bija daudz grūtāk un bīstamāk šķērsojami, lai gan ir pietiekami daudz pierādījumu, ka nīderlandiešu kuģi bieži šķērsoja abus beltus. XV gadsimta sākumā Dānijas karalis Pomerānijas Ēriks ieviesa ceļa nodokli visiem kuģiem, kas devās caur ''Ēresunu''. Sākot ar 1497. gadu, Helsingorā tika reģistrētas kuģu kravas, tā apliekot pārvadājumus ar nodokļiem vai nodevām. Par šiem maksājumiem dāņu nodokļu ierēdņi izdarīja ierakstus reģistros. Līdz pat mūsdienām šie oriģinālie ieraksti – aptuveni 60 metru garš arhīvs – tiek glabāti Dānijas Nacionālajā arhīvā Kopenhāgenā. Tie sniedz uzskatāmu priekšstatu par tirdzniecības gaitu starp Baltiju un pārējo Eiropu no 1500. līdz 1800. gadam. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Lai sasniegtu Baltijas krastus, kuģiem, kas nāca no rietumiem, bija jāšķērso ''Ēresuns'' – jūras šaurums starp Dāniju un Zviedriju. Lielākā daļa jūras satiksmes uz un no Baltijas gāja caur Ēresunu. Abi pārējie Dānijas jūras ceļi – ''Lielais'' un ''Mazais belts'' – bija daudz grūtāk un bīstamāk šķērsojami, lai gan ir pietiekami daudz pierādījumu, ka nīderlandiešu kuģi bieži šķērsoja abus beltus. XV gadsimta sākumā Dānijas karalis Pomerānijas Ēriks ieviesa ceļa nodokli visiem kuģiem, kas devās caur ''Ēresunu''. Sākot ar 1497. gadu, Helsingorā tika reģistrētas kuģu kravas, tā apliekot pārvadājumus ar nodokļiem vai nodevām. Par šiem maksājumiem dāņu nodokļu ierēdņi izdarīja ierakstus reģistros. Līdz pat mūsdienām šie oriģinālie ieraksti – aptuveni 60 metru garš arhīvs – tiek glabāti Dānijas Nacionālajā arhīvā Kopenhāgenā. Tie sniedz uzskatāmu priekšstatu par tirdzniecības gaitu starp Baltiju un pārējo Eiropu no 1500. līdz 1800. gadam. | ||
[[Kategorija: Nodokļi]] | [[Kategorija: Nodokļi]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 21. aprīlis, plkst. 08.38
Jūras nodevas - jūras šauruma nodevu reģistrs Dānijas karalistē, ko ieviesa XV gs. sākumā karalis Ēriks van Pomerens visiem kuģiem, kas šķērsoja Zundas jūras šaurumu. Lai sasniegtu Baltijas krastus, kuģiem, kas nāca no rietumiem, bija jāšķērso Ēresuns – jūras šaurums starp Dāniju un Zviedriju. Lielākā daļa jūras satiksmes uz un no Baltijas gāja caur Ēresunu. Abi pārējie Dānijas jūras ceļi – Lielais un Mazais belts – bija daudz grūtāk un bīstamāk šķērsojami, lai gan ir pietiekami daudz pierādījumu, ka nīderlandiešu kuģi bieži šķērsoja abus beltus. XV gadsimta sākumā Dānijas karalis Pomerānijas Ēriks ieviesa ceļa nodokli visiem kuģiem, kas devās caur Ēresunu. Sākot ar 1497. gadu, Helsingorā tika reģistrētas kuģu kravas, tā apliekot pārvadājumus ar nodokļiem vai nodevām. Par šiem maksājumiem dāņu nodokļu ierēdņi izdarīja ierakstus reģistros. Līdz pat mūsdienām šie oriģinālie ieraksti – aptuveni 60 metru garš arhīvs – tiek glabāti Dānijas Nacionālajā arhīvā Kopenhāgenā. Tie sniedz uzskatāmu priekšstatu par tirdzniecības gaitu starp Baltiju un pārējo Eiropu no 1500. līdz 1800. gadam.
