Atšķirības starp "Demokrātija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību | + | '''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar sabiedrības ie vēlētu pārstāvju starpniecību, bet likumdevēju un izpildvara ir nodalītas. |
| − | Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, [[Mantas cenzs|mantas cenza]], tradīcijām utt. Vēsturē ''demokrātija'' kā pārvaldes forma, kurā piedalās visi brīvie [[polisa]]s iedzīvotāji, parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās [[Hellada|Senās Grieķijas]] [[Polisa|polisās]]. Viduslaikos nosacīta ''demokrātija'' - vēlētas [[pilsonība]]s pārstāvju vara, - pastāvēja virknē [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]. | + | Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, [[Mantas cenzs|mantas cenza]], tradīcijām utt. Vēsturē ''demokrātija'' kā pārvaldes forma, kurā piedalās visi brīvie [[polisa]]s iedzīvotāji, parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās [[Hellada|Senās Grieķijas]] [[Polisa|polisās]]. Viduslaikos nosacīta ''demokrātija'' - vēlētas [[pilsonība]]s pārstāvju vara, - pastāvēja virknē [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]. Jaunajos laikos. tās iezīmes parādījās Lielbritānijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loka pakāpeniska paplašināšana. 1776. kā demokrātiska varas forma tika izveidotas ASV (sākotnēji ne visi pilngadīgie iedzīvotāji bija balstiesīgi, tā kā tā vēl nebija tiešā demokrātija). Pirmā t.s. "tiešā demokrātija" (''participatory democracy'') bija [[Parīzes komūna]] 1871. gadā, taču pastāvēja tikai dažus mēnešus. Mūsdienu tipa ''demokrātija'' izveidojās Rietumeiropā pēc [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]], taču tikai XX gs. otrajā pusē kļuva par izplatītāko valsts iekārtu pasaulē. |
[[Valsts izcelšanās teorijas|Marksistiskajā valsts teorijā]] tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder [[Proletariāts|proletariātam]], visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par "augstāko demokrātijas tipu" kas, sasniedzot [[Komunisms|komunisma]] fāzi, kļūšot par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi. | [[Valsts izcelšanās teorijas|Marksistiskajā valsts teorijā]] tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder [[Proletariāts|proletariātam]], visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par "augstāko demokrātijas tipu" kas, sasniedzot [[Komunisms|komunisma]] fāzi, kļūšot par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi. | ||
| − | == Literatūra == | + | Skat. arī: [[ohlokrātija]], [[timokrātija]], [[oligarhija]], [[teokrātija]], [[autoritārisms]], [[totalitārisms]], [[meritokrātija]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp. | ||
| 27. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
* Pierre Rosanvallon. La Démocratie inachevée. - Folio Histoire, Paris, 2000 | * Pierre Rosanvallon. La Démocratie inachevée. - Folio Histoire, Paris, 2000 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.ruc.dk/demnetgov_en/ Center for Democratic Network Governance] | * [http://www.ruc.dk/demnetgov_en/ Center for Democratic Network Governance] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 15. oktobris, plkst. 17.47
Demokrātija (gr.δημοκρατία no δῆμος, demos - tauta un κρατειν, krateio - vara; angl. democracy, fr. démocratie, vāc. Demokratie, kr. демократия) - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar sabiedrības ie vēlētu pārstāvju starpniecību, bet likumdevēju un izpildvara ir nodalītas.
Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē demokrātija kā pārvaldes forma, kurā piedalās visi brīvie polisas iedzīvotāji, parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. Viduslaikos nosacīta demokrātija - vēlētas pilsonības pārstāvju vara, - pastāvēja virknē pilsētvalstu. Jaunajos laikos. tās iezīmes parādījās Lielbritānijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loka pakāpeniska paplašināšana. 1776. kā demokrātiska varas forma tika izveidotas ASV (sākotnēji ne visi pilngadīgie iedzīvotāji bija balstiesīgi, tā kā tā vēl nebija tiešā demokrātija). Pirmā t.s. "tiešā demokrātija" (participatory democracy) bija Parīzes komūna 1871. gadā, taču pastāvēja tikai dažus mēnešus. Mūsdienu tipa demokrātija izveidojās Rietumeiropā pēc I Pasaules kara, taču tikai XX gs. otrajā pusē kļuva par izplatītāko valsts iekārtu pasaulē.
Marksistiskajā valsts teorijā tika izveidots "sociālistiskās demokrātijas" jēdziens, kurā vara valstī pieder proletariātam, visas vēlētās institūcijas tiek administrētas no centra, institūciju hierarhija, sabiedrības mazākums pakļaujas vairākumam, personiskās intereses tiek pakārtotas sabiedrības interesēm. To uzskatīja par "augstāko demokrātijas tipu" kas, sasniedzot komunisma fāzi, kļūšot par vienīgo sabiedrības pašpārvaldi.
Skat. arī: ohlokrātija, timokrātija, oligarhija, teokrātija, autoritārisms, totalitārisms, meritokrātija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 78. lpp.
- Willard, Charles Arthur. Liberalism and the Problem of Knowledge. / A New Rhetoric for Modern Democracy. - University of Chicago Press, 1996
- Khan, L. Ali, A Theory of Universal Democracy. - Martinus Nijhoff Publishers, 2003
- Held, David. Models of Democracy. - Stanford University Press, 1996
- Hansen, Mogens Herman. The Athenian Democracy in the Age of Demosthenes. - Blackwell: Oxford, 1991
- Republicanism and Liberalism in America and the German States, 1750-1850. Becker, Peter, Juergen Heideking and James A. Henretta, eds. - Cambridge University Press, 2002
- Democracy and Difference: Contesting the Boundaries of the Political. Benhabib, Seyla, ed., - Princeton University Press, 1996
- Birch, Anthony H., The Concepts and Theories of Modern Democracy. - Routledge: London, 1993
- The Idea of Democracy. Copp, David, Jean Hampton, and John E. Roemer, eds. - Cambridge University Press, 1993
- Robert D. Putnam, Robert Leonardi, Raffaella Nanetti. Making Democracy Work. Civic Traditions in Modern Italy. - Princeton University Press: Princeton 1994, ISBN 0-691-03738-8
- Jörg Bergstedt. Demokratie. Die Herrschaft des Volkes. Eine Abrechnung. - SeitenHieb Verlag, Reiskirchen, 2006, ISBN 978-3-86747-004-9
- Philipp Jurschitz. Demokratie Dynamisch. Demokratische Strukturen in Wirtschaft und Gemeinde. - Braumüller Varlag: Wien, 2008
- La Démocratie. textes choisis et présentés par Bruno Bernardi - Flammarion, 1999
- Pierre Vidal-Naquet. Les Grecs, les historiens et la démocratie. - La Découverte, 2000
- Pierre Rosanvallon. La Démocratie inachevée. - Folio Histoire, Paris, 2000
Resursi internetā par šo tēmu
- Center for Democratic Network Governance
- Baltzersen J.K. Churchill on democracy revisited.
- Ruthless Criticism: Marxist analysis and critique of political economy and bourgeois rule.
- Karl Held and Audrey Hill. The Democratic State. Critique of Bourgeois Sovereignty.
- Democracy - Dictionary of the History of Ideas.
- The Economist Intelligence Unit’s index of democracy
- Dario Castiglione. Republicanism and its Legacy. // European Journal of Political Theory. 6/23/2005. University of Exeter, UK
- Demokratie, aus: Heidelberger Online Lexikon der Politik
- Artikel "Demokratie" im Historischen Lexikon der Schweiz
- Lars Lambrecht: Demokratie, in: H. J. Sandkühler (Hg.): Enzyklopädie Philosophie, Hamburg 1999
- Démocratie sur l'encyclopédie Encarta
- Démocratie sur l'encyclopédie de l'Agora
- La démocratie athénienne, miroir de la nôtre
- Site pour la "démocratie inclusive"
- Sommes-nous en démocratie ?, brochure inspirée par les écrits de Cornelius Castoriadis
- Принципы демократии: Что такое демократия?
- Демократия - Глоссарий.ru
- Демократия и ООН
- Л. Троцкий. 'Демократия'
- Косвенная демократия. Как выбирают президента США?
- Перфилова Т.Б. Афинская демократия (середина V в. до н.э.). - 2003, ISBN 5-87555-434-7
- Буйчик А. Зайнагабдинова Э. Сорокина Е. История социума и демократии. Древний мир, Средневековье и эпоха Возрождения. - СЗ НИИ ПиКН, 2007
- Зиновьев A. Демократия подлинная и поддельная.
