Atšķirības starp "Kirenaiķi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kirenaiķi''' (''Κυρηναϊκοί φιλόσοφοι'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola Ziemeļāfrikā, V gs.p.m.ē., [[Aristips no Kirēnas|Aristipa no Kirēnas]] sekotāji. Savā mācībā apvienoja [[Sensualisms|sensualismu]] izziņā ar hēdonismu ētikā. Uzskatīja, ka visas zināšanas balstās tikai indivīda uztverē un jutekļos, kā cēloņi nav izzināmi. Citu cilvēku uztvere nav pieejama un par to var spriest tikai un vienīgi no viņu teiktā. Par augstāko labumu postulēja baudu, taču saprātīgu, no kuras cilvēks nekļūst atkarīgs. Gudrais ļaujas baudai, taču nepieļauj, ka tieksme pēc tās sāk viņu vadīt. Nav jēgas neauglīgi prātuļot apr pagātni un baidīties no nezināmās un vēl nepienākušās nākotnes, bet domās un darbībā nozīme ir tikai tagadnei. Tagadne esot vienīgais, kurā cilvēks dzīvo un rīkojas. | + | '''Kirenaiķi''' (''Κυρηναϊκοί φιλόσοφοι'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola Ziemeļāfrikā, V gs.p.m.ē., [[Aristips no Kirēnas|Aristipa no Kirēnas]] sekotāji. Savā mācībā apvienoja [[Sensualisms|sensualismu]] izziņā ar [[Hēdonisms|hēdonismu]] ētikā. Uzskatīja, ka visas zināšanas balstās tikai indivīda uztverē un jutekļos, kā cēloņi nav izzināmi. Citu cilvēku uztvere nav pieejama un par to var spriest tikai un vienīgi no viņu teiktā. Par augstāko labumu postulēja baudu, taču saprātīgu, no kuras cilvēks nekļūst atkarīgs. Gudrais ļaujas baudai, taču nepieļauj, ka tieksme pēc tās sāk viņu vadīt. Nav jēgas neauglīgi prātuļot apr pagātni un baidīties no nezināmās un vēl nepienākušās nākotnes, bet domās un darbībā nozīme ir tikai tagadnei. Tagadne esot vienīgais, kurā cilvēks dzīvo un rīkojas. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 14. decembris, plkst. 10.36
Kirenaiķi (Κυρηναϊκοί φιλόσοφοι) - antīkās filosofijas skola Ziemeļāfrikā, V gs.p.m.ē., Aristipa no Kirēnas sekotāji. Savā mācībā apvienoja sensualismu izziņā ar hēdonismu ētikā. Uzskatīja, ka visas zināšanas balstās tikai indivīda uztverē un jutekļos, kā cēloņi nav izzināmi. Citu cilvēku uztvere nav pieejama un par to var spriest tikai un vienīgi no viņu teiktā. Par augstāko labumu postulēja baudu, taču saprātīgu, no kuras cilvēks nekļūst atkarīgs. Gudrais ļaujas baudai, taču nepieļauj, ka tieksme pēc tās sāk viņu vadīt. Nav jēgas neauglīgi prātuļot apr pagātni un baidīties no nezināmās un vēl nepienākušās nākotnes, bet domās un darbībā nozīme ir tikai tagadnei. Tagadne esot vienīgais, kurā cilvēks dzīvo un rīkojas.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 201. lpp.
- Voula Tsouna. The Epistemology of the Cyrenaic School. - Cambridge University Press, 2008, ISBN 0521036364
Resursi internetā par šo tēmu
- Cyrenaics - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Cyrenaic School of Philosophy - Catholic Encyclopedia
