|
|
| (215 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) |
| 1. rindiņa: |
1. rindiņa: |
| − | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
| + | '''Baltijas landesvērs''' (vc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''Балтийский ландесвер'', an. ''Baltic Land Defence, Baltic Territorial Army, Baltic Home Guard'') - atkarībā no konteksta: |
| − | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Latvijas zemessardze'''<br><small>'''''Die Lettländische Landeswehr'''''</small>
| + | * '''1.''' '''Baltijas landesvērs''' - Vācijas okupēto Baltijas provinču iedzīvotāju pašaizsardzības vienības, kuras organizēšanas priekšdarbi tika uzsākti 1918. gada rudens sākumā, bet novembra otrajā pusē iekļāva jaundibinātās Latvijas Republikas bruņotajos spēkos - '''[[Latvijas zemessardze|Latvijas zemessardzē]]'''. Sarunvalodā par "landesvēru" tradicionāli dēvē Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības. |
| − | |-
| + | * '''2.''' '''Baltijas landesvērs''' - biedrība, sabiedriska organizācija Latvijas Republikā starpkaru periodā. <ref>LVVA, 5627. f., 1. apr., 9. lp.</ref> |
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Landeswehr.jpg|200px]]
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 7.12.1918.-1.04.1920.
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''virspavēlnieki:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors Šeiberts (12.1918.)
| |
| − | * kapteinis fon Bekmans (12.1918.-01.1919.)
| |
| − | * kapteinis Dormāgens (26.01.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * pulkvedis H.Aleksanders (no 12.07.1919.)
| |
| − | |-
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pavēlnieki:'''
| |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
| |
| − | * majors [[Flečers Alfrēds|A.Flečers]] (6.02.1919.-12.07.1919.)
| |
| − | * jūras kapteinis G.Taube (12.07.1919.-12.1919.)
| |
| − | * V.Rādens (12.1919.-1.04.1920.)
| |
| − | |}
| |
| − | '''Latvijas zemessardze''' (oriģ. ''Latwijas Semes sargi'', vāc. ''Die Lettländische Landeswehr''), biežāk saukta '''Baltijas landesvērs''' (vāc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''Прибалтийский ландесвер''), literatūrā bieži vien figurē tikai kā '''Landesvērs''' - [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] iedzīvotāju brīvprātīgā zemessardze, kas 1919. gada pavasarī un vasarā sagrāva [[Sarkanā Armija|Sarkano armiju]], atbrīvojot lielāko daļu Latvijas teritorijas. | |
| | | | |
| − | 1918. gada 7. decembrī tika parakstīta [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vienošanās ar [[Veimāras republika]]s valdības ģenerālpilnvaroto Augustu Vinnigu par vietējo bruņoto vienību - ''Latvijas zemessardzes'' formēšanu. Par virspavēlnieku bija plānots uzaicināt kādas neitrālas armijas virsnieku, par pagaidu virspavēlnieku iecēla Vācijas armijas [[Majors|majoru]] Šeibertu. Tika paredzēts izveidot 26 rotas un 5 baterijas pēc nacionālā principa: 18 latviešu rotas un 3 baterijas; 7 vācbaltiešu rotas un 2 baterijas; 1 krievu rotu - kopā 7050 zemessargu (4800 latviešus, 2000 vācbaltiešus, 250 krievus). [[Antante]]s pakļautībā pārgājusī [[Veimāras republika|Vācijas]] VIII armija uzņēmās ''Latvijas zemessardzi'' nodrošināt ar amunīciju un apgādi. Komandvaloda daļās bija katras daļas karavīru valodā, bet štābā - vācu<ref>Tas bija gluži dabiski, jo vācu valoda un krievu valoda bija šajā teritorijā tradicionāli oficiālas valodas (latviski un igauniski runāja tikai vienkāršā tauta sadzīvē), kuras prata visi, lielāko daļu komandējošā sastāva veidoja baltvācu virsnieki.</ref>, iekšējā apritē tika lietots nosaukums "Baltijas landesvērs", par ko bija regulāras domstarpības ar Apsardzības ministriju.<ref>5. februari 1919. N° 232/g, Liepājā, Latwijas Semes Sargu Wirspawehlneekam. Pretī 7. dezembrī 1918. g. Latwijas un Wahzijas waldibu preekschstahwju noslehgtam lihgumam, Latwijas semessargi teek dehweti par Baltijas semessargeem. Eewehrojot to, leeku Jums preekschā nekawejoschi pahrdewet un turpmak leetot weenigi Latwijas semessargu (die Lettländische Landeswehr) nosaukumu. Ministrs: J.Sahlits, Generalschtaba Preekschneeka weetā: A.Plensners - LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 68. lp.</ref> 1919. gada 10. martā tika noteiktas atšķirības zīmes, uniformu apkakles un piedurkņu atloku apmalojumu krāsa (19. augustā tika izdota vēl viena pavēle par atšķirības zīmēm un dienesta pakāpēm): karavīri nēsāja zili baltu uzpleču apmalojumu, pakāpes atšķīra ar sudraba uzšuvēm un sudrabotām četrstūrainām zvaigznēm uz apkakles, cepuru kokardes bija zilas ar baltu malu. 21. septembrī ieviesa jaunās [[Latvijas armija]]s uniformas zīmotnes.
| + | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] |
| − | | |
| − | 10. decembrī tika iecelti apsardzības iecirkņu priekšnieki ar uzdevumu organizēt zemessardzes vienības Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Lielas grūtības zemessardzes veidošanā sagādāja tas, ka visai bieži Pagaidu valdības emisāri nebija uzdevumu augstumos<ref>Sinojums par Limbashu apsardzibas nodalas dibinataju rihzibu. (..) tee wirsneeki, kuri bija komandeti uz Limbascheem, nodibinat apsardsibas nodalu, esot usweduschees loti peedaudsigi, wisu laiku pawadidami dserschanā. Tas esot pret wineem sazehlis ne tikai strahdneekus, bet ari mahju ipaschneekus. Mineteem wirsneekeem Wainischu Pehr saimneeks esot eedewis 1000 rbl. un Sahrmu muishas rentneeks agronoms Alberinsch - 500 rbl., lai tee schis summas izleetotu apsardsibas wajadsibam. Bet wirsneeku darbiba tani wirseenā Limbaschos nekahdi neesot peerahdijuses. Riga, 29 dezembrī 1918 g. Wispahrigas Nodalas Preekschneeks J.Bach - LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 47. lp.</ref>, bez tam, sevišķi Vidzemē un Latgalē iedzīvotāju vairums neatzina Pagaidu valdību un daudzviet no Rīgas atsūtītie zemessardzes organizētāji tika padzīti.<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 38. lp.</ref> Uz [[Latvju kareivju nacionālā savienība|LKNS]] apkopoto strēlnieku bāzes tika izveidota t.s. latviešu zemessargu instruktoru rezerve (230 vīru) un trīs Rīgas apsardzības iecirkņa latviešu zemessargu rotas (katrā 200 vīru) – visi bijušie [[latviešu strēlnieki]] ar pasaules kara pieredzi, - kā arī [[Latviešu zemessargu studentu rota|latviešu zemessargu studentu rotu]] (200 vīru), [[Latviešu zemessargu skolnieku rota|latviešu zemessargu skolnieku rotu]] (80 jaunieši). Ārpus Rīgas izdevās izveidot [[Latviešu zemessargu Cēsu rota|latviešu zemessargu Cēsu rotu]] (Cēsīs pieteicās ap 300, bet ieradās Rīgā tikai 40 karavīri poručika Pūriņa vadībā), un 2 Latgales latviešu zemessargu rotas (kopā 250 vīri). No vācbaltiešu brīvprātīgajiem tika izveidotas trīs Rīgas apsardzības iecirkņa rotas, Trieciengrupu (''Stoßtruppe'', Rīgā 17.11.1918.). 1 artilērijas bateriju, 1 ložmetējnieku nodaļu Rīgā un Rādena rotu (Jelgavā). Darbību koordinēja virsštābs (''Oberstab'', izveidots Rīgā novembra vidū). Pēc 1. rotas izformēšanas 1919. gada janvārī sākās masveida dezertēšana no latviešu daļām: no 1400 vīru lielajiem latviešu vienību spēkiem pāri bija palikuši aptuveni 420 karavīri. Atlikušos latviešu karavīrus apvienoja [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]]. 1919. gada janvārī zemessargu vienības atkāpās uz Kurzemi, kur fronte apstājās pie Ventas. Kurzemē zemessardzi papildināja Vācbaltiešu kaujas bataljons (''Deutsch-Baltisches Kampfbataillon'', saformēts Liepājā 25.01.1919.), Vācbaltiešu bataljons (''Deutsch-Baltisches Bataillon'', saformēts pie Ventspils februārī) un 6 patstāvīgi vācbaltiešu formējumi (''Selbständige Formationen'') un firsta Līvena rota. Bez tam zemessardzes sastāvu pakāpeniski papildināja etapu formējumi, saimnieciskās rotas, [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]], kara aviācijas vienības (433. lidotāju nodaļa u.c.), sanitārās vienības u.c. formējumi. Bez tam zemessardzes štābam tika pakļauta arī brīvprātīgo vienības no Vācijas<ref>Jau 1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība sagatavoja jaunu līgumu ar A.Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu, apņemoties tiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret LSPR armiju piešķirt LR pilsonību un zemi. - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 108. lpp. - Līguma oriģināli nav saglabājušies ne Latvijas, ne Vācijas arhīvos un tiek pieminēti tikai laikabiedru atmiņās, taču Vācijā savervēto algotņu ierašanās un cīņas Latvijas teritorijā īpašus pierādījumus neprasa</ref>, t.s. [[Dzelzsdivīzija]] (kom. majors Bišofs). 1919. gada aprīlī Latvijas zemessardzē bija 9500 karavīru (4000 vācbaltiešu, 4000 latviešu un 1500 krievu). Kad 1919. gada 16. aprīlī notika t.s. [[16. aprīļa pučs]], kā rezultātā pie varas nāca [[Brimmera-Borovska kabinets|Brimmera-Borovska kabinets]], kuru 10. maijā nomainīja t.s. [[Niedras valdība]], Latvijas zemessardze no puča norobežojās un saglabāja neitralitāti, par savu galveno uzdevumu uzskatot Latvijas teritorijas atbrīvošanu.
| |
| − | | |
| − | Pēc jaunā apsardzības ministra Vankina rīkojuma, zemessardzes vienības uzsāka uzbrukumu visā frontē, un jau 23. maijā tika ieņemta Rīga un uzsākta Vidzemes un Latgales atbrīvošana no [[lielinieki]]em. [[LSPR]] armija tika sagrauta. Jūnijā pie Cēsīm ''Latvijas zemessardzes'' daļas sastapās ar Igaunijas nacionālo armiju, kurai pieprasīja atbrīvot tās okupēto Ziemeļvidzemi un kopīgi vērsties pret Sarkano armiju austrumos. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Latvijas zemessargi tika sakauti un atkāpās, ļaujot igauņiem ieņemt Rīgu.
| |
| − | | |
| − | Pēc [[Niedra Andrievs|Niedras]] vadītās Pagaidu valdības demisijas, 12. jūlijā zemessardzes vadība pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]], no visām vienībām izslēdza valstsvāciešus, kas vai nu atgriezās Vācijā, vai iestājās [[Rietumu brīvprātīgo armija|krievu Rietumu brīvprātīgo armijā]]. [[Firsta Līvena rota]] devās uz Narvu ģen. N.Judeniča armijas rīcībā, [[Latviešu atsevišķā brigāde]] tika pārformēta par Kurzemes divīziju, savukārt pārējās vienības 6. jūlijā tika pārdēvētas par [[Latvijas baltvācu zemessargi]]em un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 zemessargu virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.
| |
| − | | |
| − | ==== Atsauces un paskaidrojumi ====
| |
| − | | |
| − | {{atsauces}}
| |
| − | | |
| − | === ===
| |
| − | <center><gallery>
| |
| − | Attēls:Baltisches_Landeswehr_ofiziers.jpg|štāba virsnieki (centrā majors A.Flečers)
| |
| − | Attēls:Baltische_Landeswehr_1919.JPG|1919. gada pavasarī
| |
| − | Attēls:Strelnpulku_virsnieka_nozime.png|latviešu daļu virsnieka krūšu nozīme
| |
| − | Attēls:Stab_der_Baltischen_Landwehr.jpg|štāba virsnieku apspriede
| |
| − | Attēls:Hauptmann_von_Brandis.jpg|kapteinis fon Brandis
| |
| − | Attēls:Batterie_Riga_1919.jpg|artilēristi Rīgā, Pārdaugavā
| |
| − | Attēls:Medem_riga_1919.jpg|Medema vienība šķērso Daugavu
| |
| − | Attēls:Medem_und_Thone.jpg|kapteinis Medems un tā adjutants virsleitnants Tone nākamajā dienā pēc Rīgas atbrīvošanas
| |
| − | Attēls:Manteuffel_beeres.jpg
| |
| − | Attēls:Landeswehr_gun.jpg|krasta lielgabals
| |
| − | Attēls:Landeswehr_air.jpg|avarējusi lidmašīna
| |
| − | Attēls:Landeswehr_front.jpg|priekšējā līnijā
| |
| − | Attēls:Landesvers_evakuejas_Ropazi_1919.jpg|Pēc Cēsu kaujām vilciens ar amunīciju evakuējas no Ropažu dzelzceļa stacijas
| |
| − | </gallery></center>
| |
| − | | |
| − | == Literatūra par šo tēmu ==
| |
| − | | |
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
| |
| − | * Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
| |
| − | * Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | * Lilenurms P. Līveniešu formas tērps un tā simbolika 1919.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
| |
| − | ----
| |
| − | * Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus : ein Gedenkbuch. - Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.
| |
| − | * Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
| |
| − | * Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
| |
| − | * Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
| |
| − | | |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu ==
| |
| − | | |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.07.12.htm 1918. g. 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu]
| |
| − | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_landesver/balt_land.htm Baltijas landesvērs: dokumenti, preses materiāli - historia.lv]
| |
| − | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=150634&db_id=2 Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Shawn Bohannon. Baltische Landeswehr.]
| |
| − | * [http://ehlee.humnet.unipi.it/books4/2/05.pdf Šiliņš J. Latvian Society and the Soviet Regime in1919: from Support to Resistance (.pdf)]
| |
| − | * [http://www.conflicts.rem33.com/images/deut/freikorps.htm Baltic Landswehr (Freikorps im Baltikum) 1918-1920]
| |
| − | ----
| |
| − | * [http://www.imha.ru/knowledge_base/base-10/1144528604-krest-baltijskogo-landesvera.html Награды прибалтийского ландесвера.]
| |
| − | * [http://www.proza.ru/2008/01/02/41 Акунов В. Война эстонцев с ландесвером.]
| |
| − | * [http://www.faleristu.ru/museum/germaniya/vejmarskaya_respublika_1919-1933/dobrovol_korpus/pribalt_landesver/ Прибалтийский ландесвер - награды]
| |
| − | * [http://swolkov.narod.ru/tro/053.htm Волков С.В. Прибалтика. // Офицеры в армиях лимитрофных государств. // Волков С.В. Трагедия русского офицерства.]
| |
| − | | |
| − | [[Kategorija:Latvijas armija]] | |
