Atšķirības starp "Ar Razi" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Razi_ibn_Zakariya.jpg|right|thumb|200px|ar Razi]] | [[Attēls:Razi_ibn_Zakariya.jpg|right|thumb|200px|ar Razi]] | ||
| − | + | '''Abu Bakrs Muhameds ben Zakarija ar Razi''' (ar. أبو بكر محمد بن زكريا الرازي - ''Abū Bakr Muhammad ibn Zakariyā Rāzī''; pers. زكريای رازی - ''Zakaria ye Razi''; lat. ''Rhazes'', ''Rasis'', ''Zachariae Raghensis''; fr. ''Muhammad ben Zakariya ar-Razi''; angl. ''Muhammad ibn Zakariya al-Razi''; kr. ''Рази, Абу Бакр Мухаммед бен Закария''; 865.-925. vai 934. g.) - persiešu zinātnieks, enciklopēdists, ārsts un filozofs; racionālists un brīvdomātājs. Razi idejām raksturīga iekšēja brīvība un nepiesaiste nekādām dogmām. Plaši kā metodi pielietoja eksperimentu, tendence uz pētījumu praktisko rezultātu. Dzimis (un miris) Rejā. Vecāki turp pārcēlušies no Gonišapuras, kas ļauj spriest par [[Gondišapuras Akadēmija]]s ietekmi. Nodarbojās ar ārsta praksi (vadīja klīniku) Rejā, vēlāk Bagdādē. Labi orientējās antīkajā zinātnē, medicīnā un filozofijā. Sarakstījis darbus filozofijā, ētikā, teoloģijā, loģikā, medicīnā, astronomijā, fizikā un alķīmijā (kopā aptuveni 184 traktāti, no kuriem līdz mūsu dienām saglabājies 61). X-XIII gs. daudzi viņa darbi tika tulkoti latīņu valodā un izplatījās Eiropā, veicinot zinātniskās domas parādišanos šajā reģionā. Pasaules skatījums tuvs [[Gnosticisms|gnosticismam]]: pieci pirmsākumi - "radītājs", "dvēsele", "matērija", "laiks", "telpa", - radītāja inspirētais prāts iedveš matērijas saistītajai dvēselei tieksmi pēc atbrīvošanās caur filozofiju. Pasaules uzbūves izpratnē [[Atomisms|atomists]], tuvs [[Demokrits|Demokritam]]. Razi proponēja absolūtās telpas un absolūtā laika koncepciju, daudzu pasauļu pastāvēšanu. Ētikā noliedza askētismu, aicienāja aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, šai ziņā bieži atsaucotiers uz [[Sokrāts|Sokrātu]]. Agnostiķis: kritizēja visas sava laika reliģiskās sistēmas: ja patiesība ir viena, bet reliģiju daudz, tātad tām ar patiesību maz saistības, un patiesību jāmeklē filozofijā un zinātnē, nevis kādā no reliģijām. Šī iemesla dēļ X-XI gs. viņa idejas asi kritizēja teologi. | |
Razi vārdā nosaukta [http://www.razi.ac.ir/ universitāte Irānā]. | Razi vārdā nosaukta [http://www.razi.ac.ir/ universitāte Irānā]. | ||
| − | == Bibliogrāfija == | + | ==== Bibliogrāfija ==== |
* Epître de Beruni contenant le répertoire des ouvrages de Muhammad b. Zakariya ar-Razi, publ. par P. Kraus, Рaris, 1936 | * Epître de Beruni contenant le répertoire des ouvrages de Muhammad b. Zakariya ar-Razi, publ. par P. Kraus, Рaris, 1936 | ||
| 47. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
* [http://www.muslimphilosophy.com/ei2/razi.htm al-RAZI, Abu Bakr Muhammad b. Zakariyya'] | * [http://www.muslimphilosophy.com/ei2/razi.htm al-RAZI, Abu Bakr Muhammad b. Zakariyya'] | ||
| − | [[Category: | + | [[Category:A]] |
Pašreizējā versija, 2009. gada 2. marts, plkst. 20.13
Abu Bakrs Muhameds ben Zakarija ar Razi (ar. أبو بكر محمد بن زكريا الرازي - Abū Bakr Muhammad ibn Zakariyā Rāzī; pers. زكريای رازی - Zakaria ye Razi; lat. Rhazes, Rasis, Zachariae Raghensis; fr. Muhammad ben Zakariya ar-Razi; angl. Muhammad ibn Zakariya al-Razi; kr. Рази, Абу Бакр Мухаммед бен Закария; 865.-925. vai 934. g.) - persiešu zinātnieks, enciklopēdists, ārsts un filozofs; racionālists un brīvdomātājs. Razi idejām raksturīga iekšēja brīvība un nepiesaiste nekādām dogmām. Plaši kā metodi pielietoja eksperimentu, tendence uz pētījumu praktisko rezultātu. Dzimis (un miris) Rejā. Vecāki turp pārcēlušies no Gonišapuras, kas ļauj spriest par Gondišapuras Akadēmijas ietekmi. Nodarbojās ar ārsta praksi (vadīja klīniku) Rejā, vēlāk Bagdādē. Labi orientējās antīkajā zinātnē, medicīnā un filozofijā. Sarakstījis darbus filozofijā, ētikā, teoloģijā, loģikā, medicīnā, astronomijā, fizikā un alķīmijā (kopā aptuveni 184 traktāti, no kuriem līdz mūsu dienām saglabājies 61). X-XIII gs. daudzi viņa darbi tika tulkoti latīņu valodā un izplatījās Eiropā, veicinot zinātniskās domas parādišanos šajā reģionā. Pasaules skatījums tuvs gnosticismam: pieci pirmsākumi - "radītājs", "dvēsele", "matērija", "laiks", "telpa", - radītāja inspirētais prāts iedveš matērijas saistītajai dvēselei tieksmi pēc atbrīvošanās caur filozofiju. Pasaules uzbūves izpratnē atomists, tuvs Demokritam. Razi proponēja absolūtās telpas un absolūtā laika koncepciju, daudzu pasauļu pastāvēšanu. Ētikā noliedza askētismu, aicienāja aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, šai ziņā bieži atsaucotiers uz Sokrātu. Agnostiķis: kritizēja visas sava laika reliģiskās sistēmas: ja patiesība ir viena, bet reliģiju daudz, tātad tām ar patiesību maz saistības, un patiesību jāmeklē filozofijā un zinātnē, nevis kādā no reliģijām. Šī iemesla dēļ X-XI gs. viņa idejas asi kritizēja teologi.
Razi vārdā nosaukta universitāte Irānā.
Bibliogrāfija
- Epître de Beruni contenant le répertoire des ouvrages de Muhammad b. Zakariya ar-Razi, publ. par P. Kraus, Рaris, 1936
- Abi Bakr Muhammadi fillii Zachariae Raghensis (Razis). Opera philosophica fragmentaque supersunt, collegit et edidit P. Kraus, pt. 1, Cahirae, 1939
- Nadjmabadi M., Bibliographie de Razes..., Tehran, 1960
- AI-Sirat alfalsafiya, by Muhammad ibn Zakariya al-Razi, ed. by P. Kraus, Tehran, 1964
- Mohaghegh M., Filseif-i-Rayy Muhammad lbn-i-Zakariya-i-Razi, Tehran, 1974 (Krievu valodā: Каримов У. И., Неизвестное сочинение ар-Рази. «Книга тайны тайн», Таш., 1957)
Literatūra
- Фигуровский Н.А. Очерк общей истории химии. От древнейших времен до начала XIX века. – Москва: Наука, 1969. 455 с.
- Всеобщая история химии. Возникновение и развитие химии с древнейших времен до XVII века. — М.: Наука, 1980. 399 с.
- Ulrich Rudolph. Islamische Philosophie. Von den Anfängen bis zur Gegenwart. Verlag C. H. Beck. München 2004, S. 22-28. ISBN 3-406-50852-9
- DeBoer T. J. Geschichte der Philosophie im Islam. Fr. Frommanns Verlag, Stuttgart 1901, S. 69-89.
- Ruska J. Al-Razi's Buch Geheimnis der Geheimnisse. Mit Einleitung und Erläuterungen in deutscher Übersetzung. Springer, Berlin 1937
- Ruska J. Al Razi (Rhases) als Chemiker.. In: Zeitschrift für angewandte Chemie. Band 35 (103), 1922, S. 719–721, ISSN 0932-2132
- Al-Razi als Bahnbrecher einer neuer Chemie, Deutsche Literaturzeitung, 1923, pp. 118-24.
- S. Pines, Die Atomenlehre ar-Razi's in Beitrage zur islamischen Atomenlehre, Berlin, 1936, pp. 34-93.
- G. S. A. Ranking, The Life and Works of Rhazes, in Proceedings of the Seventeenth International Congress of Medicine, London, 1913, pp. 237-68.
- J. Ruska, Al-Biruni als Quelle fur das Leben und die Schriften al-Razi's, Isis, Vol. V, 1924, pp. 26-50.
- H. P. J. Renaud, A propos du millenaire de Razes, in bulletin de la Societe Irancaise d'Histoire de la medicine, Mars-avril, 1931, pp. 203 et seq.
Resursi internetā par šo tēmu
- Рази, ар-Рази, Абу Бакр Мухаммед бен Закария
- Абу Бакр Мухаммед ибн Закария Ар-Рази
- Об Ар-Рази
- Мухаммад ибн Закария Рази
- Абу Бакр Мухаммед ибн Закария Ар-Рази (Разес)
- "Рази Абу Бакр Мухаммед бен Закария" в Большой Советской Энциклопедии
- Al-Razi's Buch Geheimnis der Geheimnisse
- Literatur von und über Abu Bakr Muhammad Ibn Zakariya ar-Razi im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
