Atšķirības starp "Hanza" versijām
(jauns šķirklis) |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hanza''' (no senaugšvc. ''hansa'' - " | + | [[Attēls:Hanzas_emblema.png|right|thumb|100px|savienības emblēma]] |
| + | '''Hanza''' (no senaugšvc. ''hansa'' - "kompānija, grupa"; vc. ''Hansa, Hanse'') jeb '''Hanzas savienība''' (vc. ''hanseatischer Bund'') - [[Viduslaiki|viduslaikos]] Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu tirgotāju savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija kontrolēt tirdzniecību Baltijas jūrā, nodrošināt un paplašināt savienības priekšrocības un privilēģijas citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml. Nepieciešamībai bija objektīvs pamats. Kā raksta Brodēls, Baltijas jūras baseinā, atšķirībā no bagātā Vidusjūras reģiona, vedamās preces bija smagākas, lielāku tilpumu prasošas, lētākas, līdz ar to risks liels, bet peļņa mazāka, tāpēc ievērojamāku peļņu gūs tas, kurš kontrolēs gan piedāvājumu, gan pieprasījumu. Lai to panāktu, radās Hanza. | ||
| − | + | Savienība sāka veidoties jau agrāk, taču skaidrāk iezīmēties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī Gotlande, kas deva spēcīgu impulsu savienibas ietekmes pun iespēju pieaugumam, kā rezultātā savienībai sāka pievienoties virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā, t.sk. arī [[Rīga]] u.c. [[Livonija]]s pilsētas. Sava veida organizācijas iezīmes ''Hanza'' ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. [[Ķelnes konfederācija]]s līguma noslēgšanu, taču tik un tā tai nebija vienotas centrālās vadības, zīmoga, svētā aizgādņa, kases, kas to lautu pielīdzināt citām viduslaiku korporācijām. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, Ziemeļeiropas tirgos ienākot spēcīgiem konkurentiem (holandieši, angļi), kā arī atsevišķu pilsētu tirgotāju interešu separātismam, pretstatot tās kopējām savienības interesēm. Pēdējā ''Hansas'' sanāksme (''Hansetage'') notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram. | |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Skat. arī: [[Reinas pilsētu savienība]], [[Švābijas pilsētu savienība]], [[agrārā saimniecība viduslaikos]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 184. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 184. lpp. | ||
| + | * Hamels-Kīzovs R. Hanza. / no vācu val. tulk. Valda Kvaskova - LU žurnāla „Latvijas Vēsture” fonds: Rīga, 2003. - 118 lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Evamarie Distler. Städtebünde im deutschen Spätmittelalter. - Frankfurt, 2006 | ||
| + | ---- | ||
| + | * The Hansa town Riga as mediator between east and west. Proceedings of an international scientific conference dedicated to 70 years of archaeological research in Riga, held in Riga, Latvia, on 23−25 September 2008 / Ed. by Andris Caune and Ieva Ose. - Institute of the History of Latvia Publishers: Riga, 2009. ISBN 978-9984-824-12-3 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga] | ||
| + | * [http://www.baltic-sea-academy.net/documents/history_let.pdf Baltic Sea Academy projekts "Zināšanas par vēsturi (.pdf)] | ||
| + | * [http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/725.pdf Misāns I. Hanza: Baltijas jūras reģiona saimnieciskā vara viduslaikos. // LU Raksti. 725. sēj. (.pdf)] | ||
| + | * [http://62.63.146.21/cktc/1/I.Misans_Cesis_Vacu_ordena_un_Hanzas_vesture.pdf Misāns I. Cēsis Vācu ordeņa un Hanzas vēsture.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://wwwg.uni-klu.ac.at/eeo/Misans_Nachbarn.pdf Misāns I. Deutsche und ihre Nachbarn in den Hansestädten des östlichen Ostseeraums (.pdf)] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.furthark.com/hanseaticleague/src_primary.shtml The Hanseatic League - Primary Sources] | ||
| + | * [https://slideplayer.com/slide/1603429/ Jessica Devora. Hanseatic League] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/History/Eger2/18.php Городские союзы и войны: Швабско-Рейнский союз. Ганза. Швейцарский союз // Егер О. Всемирная история (том 2. Средние века)] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Starptautiskas organizācijas]] |
Pašreizējā versija, 2021. gada 16. februāris, plkst. 16.43
Hanza (no senaugšvc. hansa - "kompānija, grupa"; vc. Hansa, Hanse) jeb Hanzas savienība (vc. hanseatischer Bund) - viduslaikos Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu tirgotāju savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija kontrolēt tirdzniecību Baltijas jūrā, nodrošināt un paplašināt savienības priekšrocības un privilēģijas citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml. Nepieciešamībai bija objektīvs pamats. Kā raksta Brodēls, Baltijas jūras baseinā, atšķirībā no bagātā Vidusjūras reģiona, vedamās preces bija smagākas, lielāku tilpumu prasošas, lētākas, līdz ar to risks liels, bet peļņa mazāka, tāpēc ievērojamāku peļņu gūs tas, kurš kontrolēs gan piedāvājumu, gan pieprasījumu. Lai to panāktu, radās Hanza.
Savienība sāka veidoties jau agrāk, taču skaidrāk iezīmēties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī Gotlande, kas deva spēcīgu impulsu savienibas ietekmes pun iespēju pieaugumam, kā rezultātā savienībai sāka pievienoties virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā, t.sk. arī Rīga u.c. Livonijas pilsētas. Sava veida organizācijas iezīmes Hanza ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. Ķelnes konfederācijas līguma noslēgšanu, taču tik un tā tai nebija vienotas centrālās vadības, zīmoga, svētā aizgādņa, kases, kas to lautu pielīdzināt citām viduslaiku korporācijām. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, Ziemeļeiropas tirgos ienākot spēcīgiem konkurentiem (holandieši, angļi), kā arī atsevišķu pilsētu tirgotāju interešu separātismam, pretstatot tās kopējām savienības interesēm. Pēdējā Hansas sanāksme (Hansetage) notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.
Skat. arī: Reinas pilsētu savienība, Švābijas pilsētu savienība, agrārā saimniecība viduslaikos
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 184. lpp.
- Hamels-Kīzovs R. Hanza. / no vācu val. tulk. Valda Kvaskova - LU žurnāla „Latvijas Vēsture” fonds: Rīga, 2003. - 118 lpp.
- Evamarie Distler. Städtebünde im deutschen Spätmittelalter. - Frankfurt, 2006
- The Hansa town Riga as mediator between east and west. Proceedings of an international scientific conference dedicated to 70 years of archaeological research in Riga, held in Riga, Latvia, on 23−25 September 2008 / Ed. by Andris Caune and Ieva Ose. - Institute of the History of Latvia Publishers: Riga, 2009. ISBN 978-9984-824-12-3
Resursi internetā par šo tēmu
- Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga
- Baltic Sea Academy projekts "Zināšanas par vēsturi (.pdf)
- Misāns I. Hanza: Baltijas jūras reģiona saimnieciskā vara viduslaikos. // LU Raksti. 725. sēj. (.pdf)
- Misāns I. Cēsis Vācu ordeņa un Hanzas vēsture.
