Atšķirības starp "Bītnieks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Bītnieks''' (vc. ''Bänhase'') - bez pilsoņu tiesībām vai no [[cunfte]]s izslēgts amatnieks. [[Pilsētas tiesības|Pilsētu likumi]] ''bītniekiem'' aizliedza pelnīt ar savu profesiju, tāpēc viņi amatu piekopa slepeni. Lai novērstu konkurenci, cunftu amatnieki reizēm rīkoja ''bītnieku'' "medības", atņemot tiem darba rīkus vai pat pašus nogalinot. Tomēr vēlajos viduslaikos bītnieku īpatsvars un viņu saražotās produkcijas daudzums pakāpeniski pieauga, palielinoties pilsētu un ārpilsētu iedzīvotāju skaitam un ''bītnieku'' produkcijai esot mazākai par cunftes produkcijas cenu. No ''bītniekiem'' nāca liela daļa t.s. [[kauna amatu veicēji]]. | '''Bītnieks''' (vc. ''Bänhase'') - bez pilsoņu tiesībām vai no [[cunfte]]s izslēgts amatnieks. [[Pilsētas tiesības|Pilsētu likumi]] ''bītniekiem'' aizliedza pelnīt ar savu profesiju, tāpēc viņi amatu piekopa slepeni. Lai novērstu konkurenci, cunftu amatnieki reizēm rīkoja ''bītnieku'' "medības", atņemot tiem darba rīkus vai pat pašus nogalinot. Tomēr vēlajos viduslaikos bītnieku īpatsvars un viņu saražotās produkcijas daudzums pakāpeniski pieauga, palielinoties pilsētu un ārpilsētu iedzīvotāju skaitam un ''bītnieku'' produkcijai esot mazākai par cunftes produkcijas cenu. No ''bītniekiem'' nāca liela daļa t.s. [[kauna amatu veicēji]]. | ||
+ | |||
+ | [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] pēc 1866. gada likuma “Par amatniecības un rūpniecības brīvību” cunftes kļuva par brīvprātīgām organizācijām, kas vairs nevienam nevarēja liegt nodarboties ar amatniecību. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == |
Pašreizējā versija, 2011. gada 6. marts, plkst. 18.14
Bītnieks (vc. Bänhase) - bez pilsoņu tiesībām vai no cunftes izslēgts amatnieks. Pilsētu likumi bītniekiem aizliedza pelnīt ar savu profesiju, tāpēc viņi amatu piekopa slepeni. Lai novērstu konkurenci, cunftu amatnieki reizēm rīkoja bītnieku "medības", atņemot tiem darba rīkus vai pat pašus nogalinot. Tomēr vēlajos viduslaikos bītnieku īpatsvars un viņu saražotās produkcijas daudzums pakāpeniski pieauga, palielinoties pilsētu un ārpilsētu iedzīvotāju skaitam un bītnieku produkcijai esot mazākai par cunftes produkcijas cenu. No bītniekiem nāca liela daļa t.s. kauna amatu veicēji.
Krievijas impērijas Baltijas guberņās pēc 1866. gada likuma “Par amatniecības un rūpniecības brīvību” cunftes kļuva par brīvprātīgām organizācijām, kas vairs nevienam nevarēja liegt nodarboties ar amatniecību.