Atšķirības starp "Rente" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rente''' (no lat. ''rendere'' - "atdot atpakaļ"; an. ''rent'', fr. ''rente'', vc. ''Rente'', kr. ''рента'') - regulārs ienākums, ko saņem no citam apsaimniekošanā uzticēta kapitāla, zemes v.c. īpašuma. Viduslaikos par "renti" dēvēja papildus ienākumu, ko zemi iznomājušais īpašnieks saņēma, ja zemes gabals bija auglīgāks par pārējām teritorijām apkaimē. Pastāvēja atstrādāšanas ([[klaušas]]), produkcijas un naudas ''rentes'' (ar laiku, ekonomikai kļūstot sarežģītākai, parādījās jaunas ''rentes'' formas tirdzniecībā, rūpniecībā, kapitāla un vērtspapīru tirgū u.c.). Populārs bija t.s. "rentes pirkums", ar ko apgāja kapitāla augļu aizliegumu [[Kanoniskās tiesības|kanoniskajās tiesībās]]. | + | '''Rente''' (no lat. ''rendere'' - "atdot atpakaļ"; an. ''rent'', fr. ''rente'', vc. ''Rente'', kr. ''рента'') - regulārs ienākums, ko saņem no citam apsaimniekošanā uzticēta kapitāla, zemes, raktuvēm v.c. īpašuma. Viduslaikos par "renti" dēvēja papildus ienākumu, ko zemi iznomājušais īpašnieks saņēma, ja zemes gabals bija auglīgāks par pārējām teritorijām apkaimē. Pastāvēja atstrādāšanas ([[klaušas]]), produkcijas un naudas ''rentes'' (ar laiku, ekonomikai kļūstot sarežģītākai, parādījās jaunas ''rentes'' formas tirdzniecībā, rūpniecībā, kapitāla un vērtspapīru tirgū u.c.). Populārs bija t.s. "rentes pirkums", ar ko apgāja kapitāla augļu aizliegumu [[Kanoniskās tiesības|kanoniskajās tiesībās]]. |
[[Livonija|Livonijā]] XIII-XVII gs. dominēja divi produktu ''rentes'' veidi: kunga tiesa (noteikts labības [[Pūrs|pūru]] skaits) un [[desmitā tiesa]] (XVI gs. kunga tiesa vairākkārt pārsniedza to apjomu, kas par identisku zemes platību bija jāmaksā XIII gs., bet desmitā tiesa jau bija aptuveni 25% no ražas). ''Rentē'' ietilpa arī [[mācītāja sieks]] un valsts nodokļi (no kuriem vissmagākais bija XVII gs. zviedru [[staciņš]]). XVIII gs. dominēja atstrādāšanas ''rente'', kas saglabājās Kurzemē un Vidzemē arī pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas, t.i. līdz pat XIX gs. 60. gadiem. | [[Livonija|Livonijā]] XIII-XVII gs. dominēja divi produktu ''rentes'' veidi: kunga tiesa (noteikts labības [[Pūrs|pūru]] skaits) un [[desmitā tiesa]] (XVI gs. kunga tiesa vairākkārt pārsniedza to apjomu, kas par identisku zemes platību bija jāmaksā XIII gs., bet desmitā tiesa jau bija aptuveni 25% no ražas). ''Rentē'' ietilpa arī [[mācītāja sieks]] un valsts nodokļi (no kuriem vissmagākais bija XVII gs. zviedru [[staciņš]]). XVIII gs. dominēja atstrādāšanas ''rente'', kas saglabājās Kurzemē un Vidzemē arī pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas, t.i. līdz pat XIX gs. 60. gadiem. | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://www.jstor.org/pss/1056131 Shepherd, A. Ross. Economic Rent and the Industry Supply Curve. // Southern Economic Journal. 37(2) 1970: 209–211] | * [http://www.jstor.org/pss/1056131 Shepherd, A. Ross. Economic Rent and the Industry Supply Curve. // Southern Economic Journal. 37(2) 1970: 209–211] | ||
| − | * [http://www.jstor.org/pss/3484887 Kittrell, Edward R. Ricardo and the Taxation of Economic Rents. // The American Journal of Economics and Sociology. 16(4) 1957: 379–390 | + | * [http://www.jstor.org/pss/3484887 Kittrell, Edward R. Ricardo and the Taxation of Economic Rents. // The American Journal of Economics and Sociology. 16(4) 1957: 379–390] |
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_economic_law/13468/РЕНТА Pента // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Saimniecība]] | [[Kategorija:Saimniecība]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 20. aprīlis, plkst. 05.24
Rente (no lat. rendere - "atdot atpakaļ"; an. rent, fr. rente, vc. Rente, kr. рента) - regulārs ienākums, ko saņem no citam apsaimniekošanā uzticēta kapitāla, zemes, raktuvēm v.c. īpašuma. Viduslaikos par "renti" dēvēja papildus ienākumu, ko zemi iznomājušais īpašnieks saņēma, ja zemes gabals bija auglīgāks par pārējām teritorijām apkaimē. Pastāvēja atstrādāšanas (klaušas), produkcijas un naudas rentes (ar laiku, ekonomikai kļūstot sarežģītākai, parādījās jaunas rentes formas tirdzniecībā, rūpniecībā, kapitāla un vērtspapīru tirgū u.c.). Populārs bija t.s. "rentes pirkums", ar ko apgāja kapitāla augļu aizliegumu kanoniskajās tiesībās.
Livonijā XIII-XVII gs. dominēja divi produktu rentes veidi: kunga tiesa (noteikts labības pūru skaits) un desmitā tiesa (XVI gs. kunga tiesa vairākkārt pārsniedza to apjomu, kas par identisku zemes platību bija jāmaksā XIII gs., bet desmitā tiesa jau bija aptuveni 25% no ražas). Rentē ietilpa arī mācītāja sieks un valsts nodokļi (no kuriem vissmagākais bija XVII gs. zviedru staciņš). XVIII gs. dominēja atstrādāšanas rente, kas saglabājās Kurzemē un Vidzemē arī pēc dzimtbūšanas atcelšanas, t.i. līdz pat XIX gs. 60. gadiem.
Skat. arī: rantjē
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 203.-204. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Shepherd, A. Ross. Economic Rent and the Industry Supply Curve. // Southern Economic Journal. 37(2) 1970: 209–211
- Kittrell, Edward R. Ricardo and the Taxation of Economic Rents. // The American Journal of Economics and Sociology. 16(4) 1957: 379–390
