Atšķirības starp "Šuļatikovisms" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šuļatikovisms''' (kr. ''шулятиковщина'') - XX gs. | + | '''Šuļatikovisms''' (kr. ''шулятиковщина'') - XX gs. krievu sociāldemokrātijā un [[PSRS]] lietots apzīmējums [[Marksisms|marksisma]] "vulgarizēšanai, kas sarežģīto procesu, kāds ir filozofijas, mākslas, literatūras un dabas zinātņu attīstība šķiru sabiedrībā, reducē uz šķiru interešu vienkāršu izpausmi". |
| − | Apzīmējums ieviesa [[Pļehanovs Georgijs|Pļehanovs]], no krievu sociāldemokrāta, literatūrkritiķa V.Šuļatikova (''Шулятиков Владимир Михайлович'', 1872.-1912.) uzvārda, kura grāmata "Kapitālisma attaisnošana Rietumeiropas filozofijā" (''Оправдание капитализма в западноевропейской философии'', 1908.) esot klasisks šādas vulgarizācijas piemērs. Tur | + | Apzīmējums ieviesa [[Pļehanovs Georgijs|Pļehanovs]], no krievu sociāldemokrāta, literatūrkritiķa V.Šuļatikova (''Шулятиков Владимир Михайлович'', 1872.-1912.) uzvārda, kura grāmata "Kapitālisma attaisnošana Rietumeiropas filozofijā" (''Оправдание капитализма в западноевропейской философии'', 1908.) esot klasisks šādas vulgarizācijas piemērs. Tur Šuļatikovs centies pierādīt, ka visas filozofiskās sistēmas ir tikai buržuāzijas interešu teorētiska attaisnošana, tāpēc tās proletariātam esot svešas un marksisms ar tām nekādi neesot saistīts; noliedza līdzšinējā filosofijā jebkādus objektīvās patiesības elementus, uzskatīja, ka jebkura ideoloģiska parādība tieši izriet tikai no ražošanas organizācijas formas, centās atrast "šķirisku ekvivalentu" katrai filosofijas kategorijai, noliedza zinātnes, literatūras un filosofijas relatīvo patstāvību u.tml. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 23. maijs, plkst. 20.02
Šuļatikovisms (kr. шулятиковщина) - XX gs. krievu sociāldemokrātijā un PSRS lietots apzīmējums marksisma "vulgarizēšanai, kas sarežģīto procesu, kāds ir filozofijas, mākslas, literatūras un dabas zinātņu attīstība šķiru sabiedrībā, reducē uz šķiru interešu vienkāršu izpausmi".
Apzīmējums ieviesa Pļehanovs, no krievu sociāldemokrāta, literatūrkritiķa V.Šuļatikova (Шулятиков Владимир Михайлович, 1872.-1912.) uzvārda, kura grāmata "Kapitālisma attaisnošana Rietumeiropas filozofijā" (Оправдание капитализма в западноевропейской философии, 1908.) esot klasisks šādas vulgarizācijas piemērs. Tur Šuļatikovs centies pierādīt, ka visas filozofiskās sistēmas ir tikai buržuāzijas interešu teorētiska attaisnošana, tāpēc tās proletariātam esot svešas un marksisms ar tām nekādi neesot saistīts; noliedza līdzšinējā filosofijā jebkādus objektīvās patiesības elementus, uzskatīja, ka jebkura ideoloģiska parādība tieši izriet tikai no ražošanas organizācijas formas, centās atrast "šķirisku ekvivalentu" katrai filosofijas kategorijai, noliedza zinātnes, literatūras un filosofijas relatīvo patstāvību u.tml.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406.-407. lpp.
