Atšķirības starp "Tirgo Ans Robērs Žaks" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Turgot.jpg|right|thumb|250px|]] | ||
'''Ans Robērs Žaks Tirgo, Olnas barons''' (''Anne Robert Jacques Turgot, baron de l’Aulne'', 1727.-1781.) - domātājs, ekonomists, [[Enciklopēdisti|enciklopēdists]], [[Francijas karaliste]]s finanšu ministrs. | '''Ans Robērs Žaks Tirgo, Olnas barons''' (''Anne Robert Jacques Turgot, baron de l’Aulne'', 1727.-1781.) - domātājs, ekonomists, [[Enciklopēdisti|enciklopēdists]], [[Francijas karaliste]]s finanšu ministrs. | ||
| − | Dzimis 1727. gada 10. maijā Parīzē, kur tēvs Mišels Tirgo (''Michel-Étienne Turgot'') ieņēma [[Prevo|tirgotāju prevo]] vietu (pati Tirgo dzimta nāk no Normandijas). Kā trešajam dēlam, viņam bija paredzēta garīdznieka karjera. Pamatizglītību guvis Sensulpī (''l'église Saint-Sulpice'') katedrāles skolā, pēc tās absolvēšanas studēja teoloģiju un filosofiju Parīzes universitātē. Pēc universitātes absolvēšanas iestājās civildienestā Parīzes parlamentā, brīvā laikā nododoties vēstures un dabaszinātņu studijām pašmācības ceļā. Kļuva par Žofrēnas k-dzes (''Marie Thérèse Rodet Geoffrin'') salōna apmeklētāju, kur iepazinās ar [[Monteskjē Šarls Luijs de|Monteskjē]], [[Holbahs Pols Anrī|Holbahu]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēciju]], [[Dalambērs Žans Lerons|d'Alambēru]], [[Smits Ādams|Smitu]]. Liela nozīme viņa uzskatu veidošanās procesā bija iepazīšanās 1755. gadā ar t.s. fiziokrātu skolas vadošo domātāju Kenē (''François Quesnay''). Aktīvi publicējas - šajos gados viens pēc otra nāk viņa darbi pret Bērkliju (''Lettres contre le système de Berkeley''), par valodniecību (''Remarques critiques''), | + | Dzimis 1727. gada 10. maijā Parīzē, kur tēvs Mišels Tirgo (''Michel-Étienne Turgot'') ieņēma [[Prevo|tirgotāju prevo]] vietu (pati Tirgo dzimta nāk no Normandijas). Kā trešajam dēlam, viņam bija paredzēta garīdznieka karjera. Pamatizglītību guvis Sensulpī (''l'église Saint-Sulpice'') katedrāles skolā, pēc tās absolvēšanas studēja teoloģiju un filosofiju Parīzes universitātē. Pēc universitātes absolvēšanas iestājās civildienestā Parīzes parlamentā, brīvā laikā nododoties vēstures un dabaszinātņu studijām pašmācības ceļā. Kļuva par Žofrēnas k-dzes (''Marie Thérèse Rodet Geoffrin'') salōna apmeklētāju, kur iepazinās ar [[Monteskjē Šarls Luijs de|Monteskjē]], [[Holbahs Pols Anrī|Holbahu]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēciju]], [[Dalambērs Žans Lerons|d'Alambēru]], [[Smits Ādams|Smitu]]. Liela nozīme viņa uzskatu veidošanās procesā bija iepazīšanās 1755. gadā ar t.s. fiziokrātu skolas vadošo domātāju Kenē (''François Quesnay''). Aktīvi publicējas - šajos gados viens pēc otra nāk viņa darbi pret Bērkliju (''Lettres contre le système de Berkeley''), par valodniecību (''Remarques critiques''), ģeopolitiku (''Géographie politique'') un vispārējo vēsturi (''Discours sur l’histoire universelle''), par reliģiju (''Lettres sur la tolérance'', ''Le conciliateur ou lettres d’un ecclésiastique à un magistrat sur la tolérance civile''), šķirkļus [[Enciklopēdija]]i u.c., gūstot plašu atpazīstamību izglītotajās aprindās. 1761. gadā viņu iecēla par Limožas (''Limoges'') [[Intendants|intendantu]], kur viņš pildīja šo civildienesta amatu līdz 1774. gadam, paralēli sarakstot virkni darbu par ekonomiku. Īsā laikā viņam izdevās uzticēto apgabalu reformēt, un šī stagnējošā agrārā province piedzīvoja strauju saimniecisko uzplaukumu. 1774. gadā tronī kāpušais jaunais karalis Luijs XVI atsauca Tirgo uz Parīzi, vispirms viņu ieceļot par jūrlietu (20.07.1774.-24.08.1774.), bet, tā kā jūrlietās nebija necik kompetents un paspēja sastridēties ar visu vadošo flotes firsnieku korpusu, jau pēc neilga laika tika iecelts par finanšu ministru (''Contrôleur général des finances'', t.i. finanšu ģenerālkontrolieri, 24.08.1774.-12.05.1776.). Uzņemoties amata pienākumus jau ar skaidru programmu, kas jādara valsts ekonomikas atveseļošanai, Tirgo uzsāka virkni ekonomisko reformu, kurām teorētiski vajadzēja kādu 10 gadu laikā izvest valsti no saimnieciskā panīkuma: amatu un tirdzniecības monopolu reforma, starpprovinču muitas barjeru atcelšana, brīva labības tirdzniecība, dzimtcilvēku brīvlaišana, pašvaldību iestāžu atjaunošana, ceļu un tiltu nodevu samazināšana, atcēla [[Cunfte|cunftu]] sistēmu un atbrīvoja zemniekus no valsts klaušām. Taču viņa ideja, ka arī pirmajai un otrajai [[kārta]]i jāmaksā nodokļus, sabiedrībā izraisīja sašutuma vētru, it sevišķi karalienei tuvajās aprindās un Parīzes parlamentā. 1776. gada maijā Tirgo bija spiests atkāpties - pameta civildienestu un atlikušos gadus pavadīja intelektuālās nodarbēs, tiekoties un sarakstoties ar citiem sava laika domātājiem. Miris 1781. gada 18. martā. |
Savos uzskatos sekoja Holbaha, [[Didro Denī|Didro]] un Helvēcija idejām. Darbos par filosofiju un vēsturi pauda domu, ka sabiedrības attīstība cieši saistīta ar saimnieciskās dzīves formu attīstību. Izvirzīja domas par gaidāmo pāreju no dalījuma kārtās uz stratifikāciju [[Šķira|šķirās]], par darba algu u.c. Iestājās par brīvu tirdzniecību, vienotu nodokļu politiku, lai panāktu ja ne tiesisku, tad ekonomisku kārtu vienlīdzību. Kā ekonomists pieslējās fiziokrātu skolai, kuri, atšķirībā no merkantīlistiem, uzskatīja, ka "tīrais produkts", t.i. virsvērtība rodas nevis ar apgrozījumu, bet ražošanā. Zināmākais darbs ir "Pārdomas par bagātību rašanos un pārdali" (''Réflexions sur la formation et la distribution des richesses'', 1776.). | Savos uzskatos sekoja Holbaha, [[Didro Denī|Didro]] un Helvēcija idejām. Darbos par filosofiju un vēsturi pauda domu, ka sabiedrības attīstība cieši saistīta ar saimnieciskās dzīves formu attīstību. Izvirzīja domas par gaidāmo pāreju no dalījuma kārtās uz stratifikāciju [[Šķira|šķirās]], par darba algu u.c. Iestājās par brīvu tirdzniecību, vienotu nodokļu politiku, lai panāktu ja ne tiesisku, tad ekonomisku kārtu vienlīdzību. Kā ekonomists pieslējās fiziokrātu skolai, kuri, atšķirībā no merkantīlistiem, uzskatīja, ka "tīrais produkts", t.i. virsvērtība rodas nevis ar apgrozījumu, bet ražošanā. Zināmākais darbs ir "Pārdomas par bagātību rašanos un pārdali" (''Réflexions sur la formation et la distribution des richesses'', 1776.). | ||
| 28. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118763202&method=simpleSearch Literatur von und über Anne Robert Jacques Turgot, baron de l’Aulne im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | * [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118763202&method=simpleSearch Literatur von und über Anne Robert Jacques Turgot, baron de l’Aulne im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
---- | ---- | ||
| + | * [http://economicus.ru/cgi-ise/gallery/frame_rightn.pl?type=in&links=./in/turgot/brief/turgot_b1.txt&img=brief.gif&name=turgot Анн Робер Жак Тюрго - Галерея экономистов] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/aphorism/1174/Анн Анн-Робер-Жак Тюрго // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article113259.html Значение слова "Тюрго Анн Робер Жак" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://www.situation.ru/app/rs/lib/anikin/UN8.htm Мыслитель, министр, человек: Анн Робер Жак Тюрго барон дель Ольн. // Аникин А. Юность науки. Глава 8] | * [http://www.situation.ru/app/rs/lib/anikin/UN8.htm Мыслитель, министр, человек: Анн Робер Жак Тюрго барон дель Ольн. // Аникин А. Юность науки. Глава 8] | ||
* [http://www.sotsium.ru/books/108/150/turgot04_fair.html Ярмарка. // Тюрго. Избранные экономические произведения. – Соцэкгиз: Москва, 1961] | * [http://www.sotsium.ru/books/108/150/turgot04_fair.html Ярмарка. // Тюрго. Избранные экономические произведения. – Соцэкгиз: Москва, 1961] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 20. marts, plkst. 11.57
Ans Robērs Žaks Tirgo, Olnas barons (Anne Robert Jacques Turgot, baron de l’Aulne, 1727.-1781.) - domātājs, ekonomists, enciklopēdists, Francijas karalistes finanšu ministrs.
Dzimis 1727. gada 10. maijā Parīzē, kur tēvs Mišels Tirgo (Michel-Étienne Turgot) ieņēma tirgotāju prevo vietu (pati Tirgo dzimta nāk no Normandijas). Kā trešajam dēlam, viņam bija paredzēta garīdznieka karjera. Pamatizglītību guvis Sensulpī (l'église Saint-Sulpice) katedrāles skolā, pēc tās absolvēšanas studēja teoloģiju un filosofiju Parīzes universitātē. Pēc universitātes absolvēšanas iestājās civildienestā Parīzes parlamentā, brīvā laikā nododoties vēstures un dabaszinātņu studijām pašmācības ceļā. Kļuva par Žofrēnas k-dzes (Marie Thérèse Rodet Geoffrin) salōna apmeklētāju, kur iepazinās ar Monteskjē, Holbahu, Helvēciju, d'Alambēru, Smitu. Liela nozīme viņa uzskatu veidošanās procesā bija iepazīšanās 1755. gadā ar t.s. fiziokrātu skolas vadošo domātāju Kenē (François Quesnay). Aktīvi publicējas - šajos gados viens pēc otra nāk viņa darbi pret Bērkliju (Lettres contre le système de Berkeley), par valodniecību (Remarques critiques), ģeopolitiku (Géographie politique) un vispārējo vēsturi (Discours sur l’histoire universelle), par reliģiju (Lettres sur la tolérance, Le conciliateur ou lettres d’un ecclésiastique à un magistrat sur la tolérance civile), šķirkļus Enciklopēdijai u.c., gūstot plašu atpazīstamību izglītotajās aprindās. 1761. gadā viņu iecēla par Limožas (Limoges) intendantu, kur viņš pildīja šo civildienesta amatu līdz 1774. gadam, paralēli sarakstot virkni darbu par ekonomiku. Īsā laikā viņam izdevās uzticēto apgabalu reformēt, un šī stagnējošā agrārā province piedzīvoja strauju saimniecisko uzplaukumu. 1774. gadā tronī kāpušais jaunais karalis Luijs XVI atsauca Tirgo uz Parīzi, vispirms viņu ieceļot par jūrlietu (20.07.1774.-24.08.1774.), bet, tā kā jūrlietās nebija necik kompetents un paspēja sastridēties ar visu vadošo flotes firsnieku korpusu, jau pēc neilga laika tika iecelts par finanšu ministru (Contrôleur général des finances, t.i. finanšu ģenerālkontrolieri, 24.08.1774.-12.05.1776.). Uzņemoties amata pienākumus jau ar skaidru programmu, kas jādara valsts ekonomikas atveseļošanai, Tirgo uzsāka virkni ekonomisko reformu, kurām teorētiski vajadzēja kādu 10 gadu laikā izvest valsti no saimnieciskā panīkuma: amatu un tirdzniecības monopolu reforma, starpprovinču muitas barjeru atcelšana, brīva labības tirdzniecība, dzimtcilvēku brīvlaišana, pašvaldību iestāžu atjaunošana, ceļu un tiltu nodevu samazināšana, atcēla cunftu sistēmu un atbrīvoja zemniekus no valsts klaušām. Taču viņa ideja, ka arī pirmajai un otrajai kārtai jāmaksā nodokļus, sabiedrībā izraisīja sašutuma vētru, it sevišķi karalienei tuvajās aprindās un Parīzes parlamentā. 1776. gada maijā Tirgo bija spiests atkāpties - pameta civildienestu un atlikušos gadus pavadīja intelektuālās nodarbēs, tiekoties un sarakstoties ar citiem sava laika domātājiem. Miris 1781. gada 18. martā.
Savos uzskatos sekoja Holbaha, Didro un Helvēcija idejām. Darbos par filosofiju un vēsturi pauda domu, ka sabiedrības attīstība cieši saistīta ar saimnieciskās dzīves formu attīstību. Izvirzīja domas par gaidāmo pāreju no dalījuma kārtās uz stratifikāciju šķirās, par darba algu u.c. Iestājās par brīvu tirdzniecību, vienotu nodokļu politiku, lai panāktu ja ne tiesisku, tad ekonomisku kārtu vienlīdzību. Kā ekonomists pieslējās fiziokrātu skolai, kuri, atšķirībā no merkantīlistiem, uzskatīja, ka "tīrais produkts", t.i. virsvērtība rodas nevis ar apgrozījumu, bet ražošanā. Zināmākais darbs ir "Pārdomas par bagātību rašanos un pārdali" (Réflexions sur la formation et la distribution des richesses, 1776.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 418. lpp.
- Tauriņš Gunārs. Vēstures filozofija. - Latvijas Republikas Nacionālā aizsardzības akadēmija: Rīga, 1996. - 624 lpp. ISBN 9984-91480-1
- Brewer Anthony. Turgot : Founder of Classical Economics. // Economica. 1987, 54 (216): 417–428
- Groenewegen Peter D. Eighteenth-Century Economics: Turgot, Beccaria and Smith and their Contemporaries. - Routledge: London, 2002. ISBN 0415279402
- Kaplan Steven L. Bread, Politics and Political Economy in the Reign of Louis XV. - Martinus Nijhoff: Hague, 1976. ISBN 9024718732
- Palmer R.R. Turgot, Paragon of the Continental Enlightenment. // Journal of Law and Economics. 1976, 19 (3): 607–619.
- Wendel Jacques M. Turgot and the American Revolution. // Modern Age. 1979, 23 (3): 282–289.
- Gerda Hassler. Ansätze zur Diskussion um ein sprachliches Relativitätsprinzip in der Auseinandersetzung Turgots mit Maupertuis. // Zeitschrift für Phonetik, Sprachwissenschaft und Kommunikationsforschung, Bd. 5/6 (1976), S. 491-494
- Жак Тюрго. Физиократы. Избранные экономические произведения. - Москва, 2008
Resursi internetā par šo tēmu
- Anne-Robert-Jacques Turgot // Catholic Encyclopedia
- David M. Hart. Life and Works of Anne Robert Jacques Turgot.
- Murray N. Rothbard. Biography of A.R.J. Turgot (1727-1781)
- Анн Робер Жак Тюрго - Галерея экономистов
- Анн-Робер-Жак Тюрго // Словари и энциклопедии на Академике
- Значение слова "Тюрго Анн Робер Жак" в Большой Советской Энциклопедии
- Мыслитель, министр, человек: Анн Робер Жак Тюрго барон дель Ольн. // Аникин А. Юность науки. Глава 8
- Ярмарка. // Тюрго. Избранные экономические произведения. – Соцэкгиз: Москва, 1961
- Похвальное слово Венсану де Гурнэ. // Тюрго. Избранные экономические произведения. – Соцэкгиз: Москва, 1961
- Торговля зерновыми. // Тюрго. Избранные экономические произведения. – Соцэкгиз: Москва, 1961
