Atšķirības starp "Tolands Džons" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1670. gada 30. novembrī Ardagā (''Ardagh''), Donegalas grāfistē (''County Donegal'') Īrijā. 16 gadu vecumā konvertējies [[Protestantisms|protestantismā]], saņēmis stipendiju teoloģijas studijām Glāzgovas universitātē (1687.-1690.). 1690. gadā saņēmis brīvo mākslu maģistra grādu Edinburgas universitātē, saņemot stipendiju divu gadu tālākām studijām Leidenes Universitātē (1691.-1692.). 1693.-1695. gados, saņēmis mecenātu atbalstu, studējis Oksfordā. Viņa darbs "Kristietība bez noslēpumiem" (''Christianity Not Mysterious'', 1696.) izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un autoram nācās bēgt no Oksfordas. Dzīvoja Londonā. 1707.-1710. gados uzturējās Berlīnē, kur to uzaicināja [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaliene Sofija (''Sophie Charlotte von Hannover''). Miris Patnijā (''Putney''), netālu no Londonas, 1722. gada 11. martā. | Dzimis 1670. gada 30. novembrī Ardagā (''Ardagh''), Donegalas grāfistē (''County Donegal'') Īrijā. 16 gadu vecumā konvertējies [[Protestantisms|protestantismā]], saņēmis stipendiju teoloģijas studijām Glāzgovas universitātē (1687.-1690.). 1690. gadā saņēmis brīvo mākslu maģistra grādu Edinburgas universitātē, saņemot stipendiju divu gadu tālākām studijām Leidenes Universitātē (1691.-1692.). 1693.-1695. gados, saņēmis mecenātu atbalstu, studējis Oksfordā. Viņa darbs "Kristietība bez noslēpumiem" (''Christianity Not Mysterious'', 1696.) izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un autoram nācās bēgt no Oksfordas. Dzīvoja Londonā. 1707.-1710. gados uzturējās Berlīnē, kur to uzaicināja [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaliene Sofija (''Sophie Charlotte von Hannover''). Miris Patnijā (''Putney''), netālu no Londonas, 1722. gada 11. martā. | ||
| − | Kā brīvdomības aizstāvis, sāka ar reliģijas deisku kritiku, līdz nonāca līdz ateismam: noliedza dvēseles nemirstību, viņsauli, pasaules radīšanu, noliedza brīnumus, reliģijas izcelšanos skaidroja ar vēstures reālijām. Interesanta ir viņa mācība par matērijas kustības vienotību: kustība kā neatņemama matērijas īpašiba. Noliedza nejaušību, domāšanu uzskatīja par smadzeņu kustību, matērijas kustību nesaistīja ar tās kvalitatīvām izmaiņām. Zināmākais darbs ir "Vēstules Serenai" (1704.). | + | Kā brīvdomības aizstāvis, sāka ar reliģijas deisku kritiku, līdz nonāca līdz ateismam: noliedza dvēseles nemirstību, viņsauli, pasaules radīšanu, noliedza brīnumus, reliģijas izcelšanos skaidroja ar vēstures reālijām. Interesanta ir viņa mācība par matērijas kustības vienotību: kustība kā neatņemama matērijas īpašiba. Noliedza nejaušību, domāšanu uzskatīja par smadzeņu kustību, matērijas kustību nesaistīja ar tās kvalitatīvām izmaiņām. Zināmākais darbs ir "Vēstules Serenai" (''Letters to Serena'', 1704.). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 25. maijs, plkst. 14.34
Džons Tolands (John Toland, 1670.-1722.) jeb Šeins O'Tuatalains (īr. Seán Ó Tuathaláin) - domātājs materiālists, pamfletists.
Dzimis 1670. gada 30. novembrī Ardagā (Ardagh), Donegalas grāfistē (County Donegal) Īrijā. 16 gadu vecumā konvertējies protestantismā, saņēmis stipendiju teoloģijas studijām Glāzgovas universitātē (1687.-1690.). 1690. gadā saņēmis brīvo mākslu maģistra grādu Edinburgas universitātē, saņemot stipendiju divu gadu tālākām studijām Leidenes Universitātē (1691.-1692.). 1693.-1695. gados, saņēmis mecenātu atbalstu, studējis Oksfordā. Viņa darbs "Kristietība bez noslēpumiem" (Christianity Not Mysterious, 1696.) izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un autoram nācās bēgt no Oksfordas. Dzīvoja Londonā. 1707.-1710. gados uzturējās Berlīnē, kur to uzaicināja Prūsijas karaliene Sofija (Sophie Charlotte von Hannover). Miris Patnijā (Putney), netālu no Londonas, 1722. gada 11. martā.
Kā brīvdomības aizstāvis, sāka ar reliģijas deisku kritiku, līdz nonāca līdz ateismam: noliedza dvēseles nemirstību, viņsauli, pasaules radīšanu, noliedza brīnumus, reliģijas izcelšanos skaidroja ar vēstures reālijām. Interesanta ir viņa mācība par matērijas kustības vienotību: kustība kā neatņemama matērijas īpašiba. Noliedza nejaušību, domāšanu uzskatīja par smadzeņu kustību, matērijas kustību nesaistīja ar tās kvalitatīvām izmaiņām. Zināmākais darbs ir "Vēstules Serenai" (Letters to Serena, 1704.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 419. lpp.
- John Toland. Briefe an Serena (1704) - Berlin (Ost), 1959
- Мееровский Б.В. Джон Толанд. - Мысль: Москва, 1979. - 190 с.
