Atšķirības starp "Vēstures periodizācija" versijām

Pašreizējā versija, 2013. gada 17. maijs, plkst. 07.48

Vēstures periodizācija - vēstures zinātnē pieņemts nosacīts cilvēces vēstures (civilizācijas, kultūras, reģiona, valsts u.tml.) hronoloģisks sadalījums posmos pēc kādām raksturiezīmēm (kritērijiem, kas raksturo sociālo sistēmu, atšķirīgu no sistēmas kvalitatīvajām iezīmēm citos posmos), lai atvieglotu fenomenu piesaisti vēstures skalai un to izpēti. Periodizācija ir raksturīga visām vēstures zinātnēm, jo ļauj izprast dažādu vēstures posmu pamatsaturu, to principiālo atšķirību no citiem posmiem un cilvēces vēsturiskās attīstības loģiku, sekmē vēstures pētīšanu, jo palīdz vēsturisko faktu izpratnei, iekļaujot tos vēsturisko procesu loģiskajās ķēdēs. Visbiežāk vēsture secīgi tiek sadalīta:

• aizvēsture
• senvēsture
• viduslaiki
• jaunie laiki (XVI-XVIII gs.)
• jaunākie laiki (XIX. gs.)
• visjaunākie laiki (XX gs.)

kur katru laikmetu periodizē sīkāk apakšperiodos.

Zināmas periodizācijas iezīmes (piem., mīts par "zelta" laikmetu un tam sekojošajiem) sastopamas jau visai tālā senatnē, taču pirmo daudzmaz zinātnisko periodizāciju piedāvāja Ž.Bodēns XVI gs. T.s. "klasisko" pasaules vēstures periodizāciju savulaik piedāvāja XVII-XVIII gs. mijā vācu vēsturnieks no Halles Kristofers Kellers (Cellarius) savā 1702. gadā iznākušajā darbā "Historia Universalis". K.Kellera periodizācija deva ievērojamu ieguldījumu vēstures attīstībā, jo tā sāka traktēt vēstures procesu kā uzplaukuma un pagrimuma fāžu nomaiņu, kur pagrimuma fāzi nomaina jauns uzplaukuma periods. Tādā veidā tika pārvarēts vienkāršots priekšstats par vienvirziena sabiedrības attīstību. Kaut arī pēc K.Kellera pētnieki ir piedāvājuši vairākas citas vēstures periodizācijas un dažas no tām ieguva plašāku popularitāti, K.Kellera periodizācija joprojām daudz tiek izmantota, kaut gan tās acīmredzamais trūkums ir eirocentrisms, proti, pasaules vēstures periodizācija tiek balstīta uz Eiropas vēsturiskās evolūcijas analīzi. Dalījumu akmens, bronzas un dzelzs laikmetos 1836. gadā piedāvāja dāņu antikvārs Kristiāns Tomsens. Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai, atkarībā no konkrētās civilizācijas tehniskā līmeņa. Šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kuras dzīvoja vienlaicīgi dažādos reģionos, bet raksturojās ar atšķirīgu attīstības līmeni, var tikt attiecinātas uz dažādiem laikmetiem. Cita periodizācijas sistēma piedāvā cilvēces vēsturi dalīt divos lielos posmos – pirmsvalsts un valstiski organizētas sabiedrības. Šī pieeja vēstures periodizācijā balstās uz paša cilvēka faktora, tā zināšanu un iemaņu līmeņa, tai skaitā sabiedrības sociāli strukturālā organizācijā. Protams, arī šis civilizāciju evolūcijas periodizācijas princips nav visaptverošs. Tomēr tas palīdz sistematizēt būtiskas kvalitatīvas izmaiņas tās vai citas sabiedrības vēsturiskajā attīstībā. Tā kā periodizācijas iespējas ir plašas, atkarībā no tēmas un autora, sākot ar izmaiņām domāšanā (O.Konts, K.Jasperss), izmaiņām komunikāciju veidos (M.Makluens) vai rsažošanas veidos (marksisms), līdz izmaiņām ģeogrāfiskajā vidē (J.Gudsbloms) u.c.

Atsevišķi periodizē kultūru, civilizāciju, reģionu vai vēsturisko procesu vēsturi.

Literatūra par šo tēmu

• Cellarius Christoph. Historia universalis breviter ac perspicue exposita, in antiquam, et medii aevi ac novam divisa, cum notis perpetuis. Editio XI. - Sumtu Pauli Emanuel Richteri: Altenburgi, MDCCLIII.

• Bentley J. H. Cross-Cultural Interaction and Periodization in World History. // American Historical Review, 1996, (June), pp. 749-770
• Green W. A. Periodizing World History. // History and Theory, 1995, No. 34, pp. 99-111
• Toffler A. The Third Wave. - New York, 1980
• Green W.A. Periodization in European and World History // Journal of World History 3(1): 13-53. 1992
• Green W.A. Periodizing World History // History and Theory 34: 99-111. 1995
• White L.A. The Evolution of Culture; the development of civilization to the fall of Rome. - McGraw-Hill: New York, 1959
• The Challenge of Periodization: Old Paradigms and New Perspectives. / Lawrence Besserman, ed. - 1996, ISBN 0-8153-2103-1
• Grinin L. Periodization of History: A theoretic-mathematical analysis. // History & Mathematics. - KomKniga/URSS: Moscow, 2007. P.10–38. ISBN 9785484010011

• Wolfgang König. Das Problem der Periodisierung der Technikgeschichte. // Technikgeschichte, Bd. 57, Nr. 4, VDI-Verlag: Düsseldorf, 1990, S. 285–298.
• Akos Paulinyi. Die Entwicklung der Stoffumformungstechnik als Periodisierungskriterium der Technikgeschichte. // Technikgeschichte, Bd. 57, Nr. 4, VDI-Verlag: Düsseldorf, 1990, S. 299–314.

• Гринин Л.Е. Методологические основания периодизации истории. // Философские науки, 2006, № 8, с. 117-123; № 9, с. 127-130
• Ясперс К. Смысл и назначение истории. - Республика: Москва, 1994
• Гринин Л.Е. Периодизация истории: теоретико-математический анализ // История и Математика: проблемы периодизации исторических макропроцессов. - КомКнига/УРС,. 2006. С. 53-79. ISBN 978-5-484-01009-7
• Гринин Л.Е. Методологические основания периодизации истории. // Философские науки 8, 2006б. 117—123; 9: 127—130.
• Периодизация всемирной истории. / Шофман А.С. (ред.) - Изд-во Казанского университета: Казань, 1984

Resursi internetā par šo tēmu

• Konstitucionālo tiesību vēstures periodizācijas problēmas // Dr. hist. Blūzma V. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas. Nr.22 (527) Otrdiena, 2008. gada 10. jūnijs

• Christoph Schindler: Ein architektonisches Periodisierungsmodell anhand fertigungstechnischer Kriterien, dargestellt am Beispiel des Holzbaus. Dissertation - ETH Zürich, Nr. 18605, 2009 ISBN 978-3-033-02322-2

• Периодизация истории // Словари и энциклопедии на Академике
• Периодизация истории России (по Н.М. Карамзину)
• Семёнов Ю. Периодизация и общая картина всемирной истории