Atšķirības starp "Zenons no Kitionas" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zenons | + | '''Zenons no Kitionas''' (''Ζήνων, Zēnon'', ~336.-264. g.p.m.ē.) – [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Stoicisms|stoicisma]] izveidotājs. |
| − | Dzimis ap 336. g.p.m.ē. Kitionā, Krētas salā. Tirgotāja dēls. Mācījies pie [[Kiniķi|kiniķa]] Kratesa, pēc tam pie [[Megaras skola|megariešiem]] [[Stilpons no Megaras|Stilpona]] un [[Diodors | + | Dzimis ap 336. g.p.m.ē. Kitionā, Krētas salā. Tirgotāja dēls. Mācījies pie [[Kiniķi|kiniķa]] Kratesa, pēc tam pie [[Megaras skola|megariešiem]] [[Stilpons no Megaras|Stilpona]] un [[Diodors Krons|Diodora]], pēc tam pie [[Platonisms|platoniķa]] Polemona. Ap 300. g.p.m.ē. [[Senās Atēnas|Atēnās]] nodibināja pats savu skolu, t.s. stoju (no ''stoa poikile'' - ar freskām izrotāta portika). |
| − | + | No Zenona darbiem līdz mūsu dienām saglabājušies tikai nedaudzi fragmenti, Savā mācībā viņš nošķīra trīs filosofijas daļas: loģiku, fiziku un ētiku. Ieviesa terminu "katalepsis" (jēdziens). Saskaņā ar Zenona mācību, priekšstats (''fantasija'') ir lietu atveids (''tiposis'') dvēselē. Par patiesības kritēriju uzskatīja "aizraujošu tēlu", ciktāl tas saistās ar īstenības izprašanu. | |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * Zenons // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 452. lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://enc-dic.com/philosophy/Zenon--Iz-Kitiona-3940.html Зенон из Китиона // Философский словарь] | ||
[[Kategorija:Z]] | [[Kategorija:Z]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 22. decembris, plkst. 20.56
Zenons no Kitionas (Ζήνων, Zēnon, ~336.-264. g.p.m.ē.) – filosofs, stoicisma izveidotājs.
Dzimis ap 336. g.p.m.ē. Kitionā, Krētas salā. Tirgotāja dēls. Mācījies pie kiniķa Kratesa, pēc tam pie megariešiem Stilpona un Diodora, pēc tam pie platoniķa Polemona. Ap 300. g.p.m.ē. Atēnās nodibināja pats savu skolu, t.s. stoju (no stoa poikile - ar freskām izrotāta portika).
No Zenona darbiem līdz mūsu dienām saglabājušies tikai nedaudzi fragmenti, Savā mācībā viņš nošķīra trīs filosofijas daļas: loģiku, fiziku un ētiku. Ieviesa terminu "katalepsis" (jēdziens). Saskaņā ar Zenona mācību, priekšstats (fantasija) ir lietu atveids (tiposis) dvēselē. Par patiesības kritēriju uzskatīja "aizraujošu tēlu", ciktāl tas saistās ar īstenības izprašanu.
Literatūra par šo tēmu
- Zenons // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 452. lpp.
